Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai iezīmē 40 pasākumus, kuru īstenošana padarītu Latviju pievilcīgāku pašmāju un ārvalstu investoru acīs

Likumdošana

To paredz Ministru kabineta sēdē akceptētais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.- 2022.gadam. Uzņēmēji un politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt izmaiņas – uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī, lai pielīdzinātos konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Interesanti, ka Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekta akceptēšana notika vairāk nekā sešus mēnešus pēc tam, kad tas tika pieteikts (2018. gada 1. novembrī) izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzina, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir būtisks faktors, lai varētu veicināt Latvijas tautsaimniecību, lai tā kļūtu pievilcīgāka gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem.

Darāmo saraksts

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norādīja, ka plāna mērķis ir izveidot labāko biznesa vidi Baltijā. Pasaules Bankas Doing Business reitingā Latvija bija 19. vietā, bet augstākā valsts vieta ir bijusi 14. Tas ir labs rezultāts, taču vienlaikus vairākās pozīcijās Latvija joprojām būtiski atpaliek no pasaules un Eiropas labākajiem rādītājiem. Lai pietuvinātos pasaules labākajiem, visvairāk darāmo darbu ir jāpaveic būvatļauju saņemšanā, elektroenerģijas pieslēgumu uzlabošanā, investoru tiesību aizsardzībā un maksātnespējas jomas jautājumos. Savukārt Eiropas inovāciju reitingā Latvija ir 24. vietā, kur, pēc R. Aleksejenko sacītā, visvājākā ir uzņēmumu inovētspēja, pētniecības sistēma un inovāciju ietekme uz pārdošanas apjomiem. Reitingi un indeksi rāda tikai virzienu, kurā attīstāmies, bet, lai tajos pakāptos, ir vajadzīgs pasākumu plāns, un kopš 1999. gada tas ir uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns. Kopumā šādu plānu ietvaros esot īstenoti 540 pasākumi. Kā būtisku jaunumu R. Aleksejenko minēja jautājumus, kas saistīti ar inovācijām. Kopumā trīs gadu plānā ietvertas 12 biznesa videi būtiskas daļas, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas, būvniecības procesa, nekustamo īpašumu reģistrācijas un beidzot ar investoru tiesību aizsardzību, grāmatvedību, nodokļiem, cilvēkkapitālu un inovāciju veicināšanu.

Elektroniska reģistrācija

Uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā jāpārskata sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijas izmaksas un arī procedūras, pārejot uz elektronisko reģistrācijas sistēmu. Plānā ierakstīts, ka Latvijā uzņēmumus no 2020. gada 1. jūlija Uzņēmumu reģistrā varēs reģistrēt tikai elektroniski. Turpinot Uzņēmumu reģistra pakalpojumu attīstību, sadarbībā ar komercbankām iezīmēts izvērtējums UR e-pakalpojumā, ieviešot funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu un attiecīgi izstrādāt un nodrošināt šo funkciju UR e-pakalpojumā. Svarīga joma esot valsts iestāžu pakalpojumi angļu valodā, tāpēc arī Uzņēmumu reģistrā uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamajai informācijai jābūt pieejamai angļu valodā. Bez tam ir iecere risināt jautājumu par to, kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību varēs emitēt obligācijas. Vienlaikus iecerēta reorganizācijas procesa vienkāršošana un Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšana gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par akciju sabiedrību.

Slimības lapas EDS

Nenoliedzami, ka daudzās jomās cilvēku kapitāla jautājums ir fundamentāla uzņēmumu izaugsmes barjera. Uzņēmēji vēlas zināt, kad darbinieks ir atvēris slimības lapu, tāpēc iecerēts, ka šo informāciju varētu redzēt EDS. Proti, pēc Ekonomikas ministrijas informācijas VID darba devējam, izmantojot EDS, paziņo par noslēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām. Iedzīvotājs no E-veselības sistēmas var nosūtīt savam darba devējam uz elektronisko pastu informāciju par reģistrētu darbnespējas lapu (arī tādu, kas vēl nav noslēgta). Informācija darba devējam būs pieejama kā saite uz darbinieka darbnespējas lapu E-veselības sistēmā, un tā būs derīga noteiktu laika posmu. Tiek piedāvāts saīsināt termiņu brīvās vakances reģistrēšanas publicēšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Īpašumu lietas

Būvniecības ieceru saskaņošanas termiņa paātrināšanai ir arī rezerves risinājums – klusēšanas piekrišanas principa ieviešana: ja nav nekādas informācijas, tad tiks pieņemts, ka saņemta piekrišana. Paredzēts precīzi nodefinēt atbildību būvniecības procesā iesaistītām pusēm, jo pašlaik konstatēta situācija, kad būvniecības procesā iesaistītajām pusēm nav skaidri definētas atbildības, kā rezultātā netiek nodrošināta savlaicīga lēmumu pieņemšana un būvniecības kvalitāte.

Lai paātrinātu nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, iecerēts uzlabot elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā. Tāpat paredzēts, ka tiks izvērtēta iespēja normatīvajos aktos noteikt kārtību, kādā Zemesgrāmatu nodaļa pārliecinās par Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, izslēdzot pienākumu personām saņemt lēmumu un iesniegt Zemesgrāmatā. Ir iecere – paredzēt, ka valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma identificējošās informācijas.

Vairāk reanimēto

Lai arī Latvijā pastāv vairāki mehānismi, kas dod iespēju parādniekam risināt finansiālas grūtības un atjaunot maksātspēju, paredzēts veicināt restrukturizācijas mehānismu plašāku izmantošanu finansiālu grūtību risināšanā. Ekonomikas ministrijas informācijā norādīts, ka laikā no 2008. līdz 2018.gadam ir ierosināti 1147 tiesiskās aizsardzības procesi (TAP), bet izbeigti 1063, sekmīgi pabeigti ir tikai 45, bet 190 gadījumos notikusi pāreja uz maksātnespējas procesu. Šādi rezultāti nav uzskatāmi par pietiekamiem un sekmīgiem, TAP skaitam būtu jābūt lielākam. Vienlaikus paredzēta agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrāde, lai nodrošinātu savlaicīgu finansiālo grūtību identificēšanu un risināšanu.

Pētniecības dati

Plāns paredz uzlabojumus pētniecības statistikas datu iegūšanā. Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši nelieli. Latvijas kvantitatīvais mērķis - līdz 2020.gadam palielināt pētniecībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5 % no IKP, bet līdz 2030.gadam līdz 3 % no IKP - netiekot izpildīts, jo 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars % no IKP samazinājās par 0,18 procentpunktiem un veidoja vien 0,44 % no IKP. Viens no galvenajiem iemesliem zemajiem statistikas rādītājiem ir uzņēmumu ieguldījumu kritums, tas 2016.gadā samazinājās no 37,6 milj. eiro līdz 27 milj. eiro jeb 20% no kopējām investīcijām P&A (ES - vidēji 64%). Lai gan statistikas dati rāda negatīvas tendences, pastāv pieņēmums, ka uzņēmumi iegulda vairāk līdzekļu pētniecības aktivitātēs. Vienlaikus statistikas pārskatu par pētniecības darbiem uzņēmumā ieteicams aizpildīt speciālistam, kurš atbild par ražošanas procesu un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu, un tas ne vienmēr tiek nodrošināts uzņēmuma ietvaros, norādīts Ekonomikas ministrijas informācijā. CSP dati liecinot, ka laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam vidēji tikai 25,5% no Latvijas uzņēmumiem (ES vidēji 50%) bija inovatīvi. Vienlaikus pastāv pieņēmums, ka Latvijā ir pietiekami daudz inovatīvu uzņēmumu un statistika, iespējams, ir labāka, nekā šobrīd atspoguļota, norādīts Ekonomikas ministrijas informācijā.

Diferencētais cinītis

LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone valdības sēdē uzsvēra, ka organizācijas biedri piedalījušies šī plāna izstrādē, bet ir viens jautājums saistībā ar uzņēmējdarbības vidi. Proti, jautājums saistībā ar diferencēto neapliekamo minimumu, kas biznesam traucē virzīties uz lielākas pievienotās vērtības ekonomiku. Pēc I. Olafsones sacītā, tas apgrūtina godīgajiem uzņēmējiem konkurenci, dod priekšrocības zemas pievienotās vērtības ekonomikai, jo palīdz maksāt zemas algas un arī aplokšņu algas. «LDDK izmanto iespēju runāt par to. Ceram, ka tuvākajā nākotnē šo diferencēto neapliekamo minimumu likvidēsim,» uzsvēra I. Olafsone. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atgādināja, ka nodokļu jautājumi vispirms tiks rūpīgi izvērtēti darba grupā, un, ja tiks nolemts veikt korekcijas pašreizējā sistēmā, tad tās varētu būt spēkā tikai no 2021. gada.