Pērn akceptētā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņa pārcelšana no 2020. gada uz 2021. gadu nenotiks

Administratīvā atbildība

Ar priekšlikumu par vienu gadu atlikt pērn akceptētā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu Saeimas Juridiskajā komisijā vērsās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Pašlaik administratīvo pārkāpumu sodu noteikšana un piemērošana notiek saskaņā ar LPSR Augstākās padomes 1984. gada 7. decembrī pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tas ir, saskaņā ne tikai ar 35 gadus vecu likumu, bet ar tādu, kas pieņemts citā politiskajā režīmā un līdz ar to pie citas sabiedrības tiesiskās apziņas. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šis kodekss ir grozīts vairāk nekā 150 reizes, bet 2018.gadā beidzot tika akceptēts Administratīvās atbildības likums, kura uzdevums ir aizstāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Nav tehniskās gatavības

Atbildīgās komisijas sēdē Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš norādīja uz to, ka šobrīd nav gatavi tehniskie risinājumi, jo jāpārveido Sodu reģistrs tā, lai tajā paredzētu jaunos administratīvos pārkāpumus. Savukārt jauno administratīvo pārkāpumu iestrādāšanu likumos prognozē nākamajā pusgadā. Speciālisti signalizē par bažām, ka līdz 2020. gada 1. janvārim Sodu reģistra pielāgošana tehniski nebūs iespējama. Tādējādi visām institūcijām, kuras lieto Sodu reģistru, nebūs pieejama aktuāla informācija atbilstoši pārkāpumiem, un tas varētu radīt jautājumus un neērtības, lai noteiktu, vai personas iepriekš ir vai nav sodītas. Tika norādīts uz «e-lietas» projektu (plānots pabeigt 2021. gada pirmajā ceturksnī), kura ietvaros tiek paredzēts elektroniski kārtot gan administratīvo pārkāpumu, gan kriminālprocesu. Ja arī šobrīd steidzamības kārtā Sodu reģistrs tiktu pielāgots, pieļaujot nelielu nokavēšanos, tas nozīmētu, ka tiktu iztērēti valsts līdzekļi un pēc gada vajadzētu pielāgot jaunās sistēmas. Iekšlietu ministrijas ieskatā, visu sistēmu pielāgošanai būtu jānotiek vienlaikus, tas būtu tehniski izdevīgāk un ērtāk.

Budžets neparedz

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe taujāja par finanšu resursiem, uz ko V. Vītoliņš atzina: nauda piešķirta 2017./2018. gadam, turklāt tika prasīti līdzekļi arī šim gadam – 500 tūkst. eiro, taču finansējums nav piešķirts. Proti, valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti, tādējādi tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijai tie jāmeklē no saviem resursiem, bet, ņemot vērā e- lietas ieviešanas termiņu, izveidot sistēmu uz vienu gadu, Iekšlietu ministrijas vērtējumā, būtu nesaimnieciski. J. Strīķe gan norādīja uz budžeta veidošanas laikā panākto vienošanos – pieminētie līdzekļi tiek atrasti Iekšlietu ministrijas iekšienē. Turklāt, pēc viņas domām, arguments – jāiemācās jaunās normas – nav uzskatāms par pamatotu, jo notiek tehniska sodu pārnešana uz nozaru likumiem un sodi netiek būtiski mainīti.

Neredz pamatu atlikt

Arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Lailas Medinas ieskatā nav tādu nepārvaramu šķēršļu, bet ir izaicinājumi. Tieslietu ministrija iebilst pret jebkādu spēkā stāšanās termiņa pagarināšanu. Par likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1.janvārī ticis diskutēts Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā 2018. gada 20. martā, kad arī secināts – tas ir saprātīgs termiņš. Pēc Tieslietu ministrijas informācijas, ir palikuši tikai seši likumprojekti, par kuriem nav skaidrības, bet pārējie ir apzināti, turklāt 60 no likumprojektiem jau ir Saeimā. Turklāt Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka tiek veidota apmācības programma un tiek izstrādāts skaidrojošs informatīvais materiāls.

Sen bija zināms

«Par to, ka Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņš būs 2020. gada 1. janvāris, visi, tostarp arī Iekšlietu ministrija, zināja jau sen – būtībā jau teju divus gadus – un tāpēc varēja savlaicīgi gatavoties tā ieviešanai,» pauda 12. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka likums tapa teju septiņus gadus, līdz ar to arī nekāda pamatojuma tā iedarbināšanas atlikšanai nav. «Tas, ka izmaiņas Sodu reģistrā būs vajadzīgas, nav nekāds jaunums,» tā G. Bērziņš. Viņaprāt, ir dīvaini, ja Iekšlietu ministrija tikai tagad nāk ar šādu atklāsmi un priekšlikumu – atlikt jaunā likuma spēkā stāšanos. «Kamēr vadīju 12. Saeimas atbildīgo komisiju, tāda jautājuma – varēs vai nevarēs pielāgot sistēmu – nebija,» tā uz jautājumu, vai savulaik nav bijuši signāli par garāku termiņu Administratīvās atbildības likuma iedzīvināšanai, atbild G. Bērziņš.

Citi mājasdarbi

Lai jaunais likums stātos spēkā, ir jāveic vairāki mājasdarbi. Jāatgādina, ka trijām – Tieslietu, Satiksmes un Iekšlietu – ministrijām bija uzdots sagatavot normatīvo aktu regulējumus, kas paredzētu kriminālatbildību autovadītājiem, kas pie spēkrata stūres sēdušies reibumā ar vairāk nekā 1,5 promilēm (šobrīd transportlīdzekļa vadītājam par šādu pārkāpumu piemēro administratīvo arestu, uzliek naudas sodu, kā arī atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības), kā arī iespēju konfiscēt transportlīdzekli. Attiecīgie normatīvo aktu projekti bija jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2019. gada maijam. Turklāt nozares speciālajos normatīvos ietvertos administratīvās atbildības soda mērus par pārkāpumiem ministrijas sākušas īstenot, jo attiecīgo grozījumu projekti jau ir izstrādāti un tiek skatīti. Vienlaikus, veicot sodu apmēru «pārcelšanu» uz specializētajiem likumiem, pēc dažu juristu domām, būtu lietderīgi izvērtēt esošā soda apmērus un sekot līdzi, vai šajā procesā būtiski nemainās pašlaik noteiktais soda apjoms un, ja mainās, tad – kāpēc.

Jauna pieeja

DB jau vēstīja, ka sodu politika būs noteikta Administratīvās atbildības likumā, bet piemērojamie sodi tiks «ievietoti» attiecīgajos likumos. Pašlaik speciālajos likumos ir sodi, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Prakse ir dažāda. Šāda pieeja līdzsvaros sankciju smagumu atbilstoši pārkāpuma apmēram vienas jomas ietvaros. Pašlaik kopumā ir paredzētas 43 dažādas institūcijas, kuras var piemērot administratīvo atbildību.

Jaunais likums paredz divus pamatsodus – brīdinājumu un naudas sodu, taču būs arī papildsodi – tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums, kam vēl papildus būs izņēmumi par pārkāpumiem ceļu satiksmē – transportlīdzekļa konfiscēšana gadījumos, ja pārkāpums izdarīts narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Tādējādi salīdzinājumā ar pašreizējiem atcelts tāds soda veids kā administratīvais arests.

Kā vēl viena novitāte ir naudas sodu izteikšana vienībās, kur viena vienība ir 5 eiro. Tas nozīmē, ka minimālais sods fiziskām un juridiskām personām ir divas naudas soda vienības – 10 eiro, bet maksimālais fiziskām – 400 naudas soda vienības – 2000 eiro un juridiskajām personām 4000 soda vienību –20 tūkst. eiro. Pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos minimālais naudas sods būs divas naudas soda vienības – 10 eiro, bet maksimālais fiziskām personām – 100 naudas soda vienības – 500 eiro, bet juridiskajām personām – 300 naudas soda vienības – 1500 eiro. Šāds risinājums tiek iedzīvināts, lai nepārtraukti nav jāmaina sodi naudas izteiksmē. Protams, paliks sodi, kas tiek noteikti procentos no neto apgrozījuma, taču tie ir atsevišķa kategorija – konkurences un vēl specifisku jomu pārkāpumiem. Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai būs liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus. Tādējādi uzlabosies naudas sodu piespiedu izpildes process, jo pašlaik liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro. Pašlaik šāda prakse ir ieviesta attiecībā uz pārkāpumiem ceļu satiksmē, jo personas, kas nav samaksājušas sodu par šādiem pārkāpumiem, nevar veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.