Uzņēmumiem par finanšu avotu dažādošanu jādomā laicīgi

Akciju tirgus

Labs atspēriena punkts ieiešanai biržā ir izveidotais alternatīvais saraksts First North, taču mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aktivitāte vēl aizvien ir zema. Kā lielākie šķēršļi tiek minētas augstās izmaksas, atzīst nozares eksperti. Pēdējo gadu laikā pāris labu paraugu ir, taču tas ir daudz par maz, lai aktivizētu investoru vēlmi ieguldīt šajā tirgū. Finanšu ministrija patlaban domā par nākotnes risinājumiem tirgus iekustināšanai.

Pārvērtē izmaksas

Aktivitāte Nasdaq Riga aizvien ir zema – gan no uzņēmumu puses, gan investoru ieguldījumu ziņā. Lai to veicinātu, nereti izskanējis rosinājums, ka biržā būtu jāiekļauj kāda valsts uzņēmuma akcijas, taču ir skaidrs, ka nepieciešama arī lielāka mazo un vidējo uzņēmumu vēlme piesaistīt finansējumu ar biržas starpniecību, tiesa gan, pastāv vairāki šķēršļi, kas bremzē šo aktivitāti. «Uzņēmumiem bieži vien trūkst zināšanu par finanšu tirgiem, kas rada nepamatotus aizspriedumus pret akciju vai obligāciju kotēšanu,» pamanījis Amenda Markets valdes loceklis Arturs Miezis. Tāpat, pēc viņa domām, uzņēmumi bieži vien par augstu novērtē ar kotēšanu biržā saistītās izmaksas un administratīvo slogu, savukārt par zemu – tādus ieguvumus, kā uzņēmuma finanšu avotu diversifikācija, uzņēmuma tēla un reputācijas uzlabošana. Tomēr tieši finanšu avotu dažādošana ir tas, par ko uzņēmumiem ir jādomā priekšlaicīgi, uzsver eksperts. Ir laiki, kad vieglāk un lētāk ir paņemt aizņēmumu no bankas, taču, kā pierādīja iepriekšējā krīze, satricinājumu brīžos priekšrocības ir tiem, kas diversificējuši savus finanšu avotus, uzsver eksperts. Piemēram, ASV, salīdzinot ar Eiropu, MVU saņem piecreiz lielāku finansējumu caur kapitāla tirgiem, un lielais kapitāla tirgus īpatsvars uzņēmumu finansēšanā arī ļāva ASV ekonomikai pēc 2008. gada finanšu krīzes atkopties daudz ātrāk nekā Eiropai, kur dēļ atkarības no banku finansējuma atkopšanās bija lēnāka, piebilst A. Miezis.

Jābūt piemēriem

Tomēr viss nav tik vienkārši. Pastāv vairāki aspekti, kas nosaka situāciju, atzīst tirgus eksperti.

«Pirmkārt, lai «veicinātu» MVU vēlmi kotēt savas akcijas biržā, svarīgs priekšnoteikums ir – jābūt tādiem MVU, kam ir potenciāls būt veiksmīgiem biržas tirgū,» uzskata INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs. «Jo var «stimulēt», «motivēt» un radīt «instrumentus», bet tā noteikti būs resursu izšķērdēšana, ja Latvijā nebūs MVU, kurus vadīs profesionālas komandas ar labu reputāciju, kas biržas investoriem rada uzticamību ar caurspīdīgu un atklātu darbību, ar ambiciozu un aizraujošu biznesa stāstu un spēju šo stāstu pasniegt tā, lai citi būtu gatavi investēt savu naudu, un, protams, nešaubīgi strādāt visu investoru labā neatkarīgi no viņu ieguldītās naudas apjoma,» uzsver A. Martinovs. Tomēr, pēc viņa domām, Latvijā ir šādi piemēri, un prognozējams, ka šiem priekšnosacījumiem atbilstošu MVU būs arvien vairāk. «Redzams, ka attīstās arī regulators un uzlabo gan regulējumu, gan regulējuma piemērošanas praksi (pēdējie notikumi ap Grindeks – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) loma un darbība ir spilgts apliecinājums tam),» saka eksperts. «Kas būtu darāms, lai motivētu tieši MVU ienākšanu tirgū? Palīdzēt MVU «nopirkt ieejas biļeti» biržas tirgū. Jo izdevumi, kas ir saistīti ar kļūšanu par biržas emitentu, ir lieli un arī starptautisku organizāciju vērtējumā Latvijā tas ir šķērslis. Zinu, ka šīm nolūkam nākotnē varēs izmantot arī ES fondu atbalstu,» uzsver A. Martinovs.

Pastāv iespējas

Pagaidām maz tiek izmantota iespēja darbinieku prēmijas izmaksāt nevis naudā, bet uzņēmuma akciju opciju formā, novērojis A. Martinovs, kurš uzskata, ka apstākļos, kad darba tirgū ir liela konkurence, kotācija biržā padara šādas darbinieku motivēšanas sistēmas ļoti efektīvas un palīdz noturēt svarīgus darbiniekus, jo viņi kļūst par līdzīpašniekiem. Turklāt biržas cenas reakcija pat uz šo darbinieku īstermiņa panākumiem vai neveiksmēm var būt izteikta un viegli aprēķināma. Šādas programmas ir ieviesuši tādi biržas uzņēmumi kā HansaMatrix un Madara Cosmetics. Papildus viņš iesaka izveidot biržas indeksu MVU, lai šie uzņēmumi kļūtu pamanāmāki institucionālo investoru «kartēs un navigācijas iekārtās», rosina eksperts.

«Taču galvenais, kas ir jāatceras MVU, – šī brīža biznesa izmēram nav tik lielas nozīmes, lai sāktu kotēties biržā. Biržas investoriem ir svarīgi saskatīt, kāds šis uzņēmums būs pēc 3–5 gadiem un kādā ātrumā uzņēmums attīstīsies. Potenciālajam biržas emitentam nav obligāti sākt ar 100 milj. eiro emisiju biržas Oficiālajā sarakstā. Var sākt ar alternatīvo tirgu First North, kas ir izveidots mazākiem uzņēmumiem un paredz mērenākas iekļaušanās un informācijas atklāšanas prasības. Šim tirgum arī dažu miljonu emisija ir normāls apjoms, bet MVU tas ir labs turpinājums un ceļš uz biznesa un apjomu virsotnēm,» atgādina A. Martinovs.

Neizmantota iespēja

«Skatoties uz to, kā aktivizēt kapitāla tirgu Latvijā, visdrīzāk ir jāveicina abas puses,» uzskata A. Miezis. Pēc viņa domām, joprojām svarīgi būtu veikt pāris lielu uzņēmumu kotāciju biržā, kas spētu izraisīt interesi un paplašināt aktīvo ieguldītāju loku. Savukārt jau pēc pirmās pieredzes iegūšanas šis ieguldītāju loks varētu ieguldīt arī MVU finanšu instrumentos. Pēc A. Mieža domām, tieši privātie ieguldītāji ir vēl līdz galam neizmantotā iespēja MVU finansēšanā caur kapitāla tirgiem. Lai arī bieži vien privātiem ieguldītājiem ir mazāk zināšanu un finansiālo resursu, tie var veidot būtisku ieguldītāju bāzi, kas var palīdzēt uzņēmumiem diversificēt finansējuma avotus. Kā piemēru eksperts min Varšavas biržas MVU segmentu Newconnect, kur tieši privāto ieguldītāju darījumi veido lielāko daļu no apgrozījuma.

Lai veicinātu iedzīvotāju ieguldījumus Latvijas MVU akcijās vai obligācijās, eksperts rosina ieviest iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumus šāda veida ieguldījumiem. Līdzīga sistēma pastāv Spānijā un Lielbritānijā, kur nacionālo interešu vārdā privātie ieguldītāji var samazināt maksājamos nodokļus par daļu no ieguldījuma summas MVU akcijās. Francijā ir sistēma, kurā iedzīvotāji var saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem fondos, kas iegulda MVU.

Kādam būs jāmaksā

Pēdējo priekšlikumu gan neatbalsta Finanšu ministrija (FM), kas uzsver, ka par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei (ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.tml.). Kā norāda FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde, nodokļu atvieglojumi tiek uzskatīti par vienkāršu risinājumu nodokļu politikas problēmām, jo tos ir samērā viegli iekļaut budžeta projektā, kas šķietami nerada papildu izmaksas atšķirībā no infrastruktūras attīstības, cilvēkresursu apmācības vai citām programmām, kas veicina investīcijas. Tomēr nodokļu atvieglojumi var arī radīt konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un administratīvo slogu. Kā vienu no negatīvajiem aspektiem, protams, jāmin arī budžeta ieņēmumu samazinājums. Turklāt, pieņemot lēmumu par kapitāla investēšanu, daudz svarīgāki faktori par nodokļu atvieglojumiem ir ekonomiskā stabilitāte, piemērota infrastruktūra, dabas resursi, darbaspēka pieejamība un kvalifikācija, tiesu varas un valdības reputācija u.tml. faktori.

Atbalsta programma

Vēl viens A. Mieža ierosinājums, lai uzlabotu tirgus likviditāti, ir koriģēt jaunizveidotā valsts kapitāla tirgus atbalsta programmu MVU, lai tā iekļautu atbalstu tirgus uzturētāju izdevumiem. Aspekts, ka finanšu instrumentiem tiek nepārtraukti uzturētas stabilas pieprasījuma un piedāvājuma kotācijas, veicina pārliecību, ka arī pēc sākotnējās emisijas ar finanšu instrumentu būs iespējams veikt darījumus, un tas, savukārt, paplašina potenciālo ieguldītāju loku.

Vēl viens faktors – būtiski ir, lai eksistētu pilnvērtīga un aktīva kapitāla tirgus ekosistēma, kas iekļauj arī brokerus, analītiķus un ieguldījumu konsultantus, kas palīdz privātajiem ieguldītājiem veikt ieguldījumus Baltijas finanšu tirgos, piebilst eksperts. «Jāteic, ka diemžēl šī tirgus ekosistēmas daļa pēdējo desmit gadu laikā ir nevis progresējusi, bet gan drīzāk regresējusi. Daļēji tas ir noticis iepriekšējās finanšu krīzes iespaidā, kas lika tirgus dalībniekiem mainīt biznesa fokusus. Daļēji iemesls ir arī jaunieviestās ES direktīvas un regulas ieguldījumu pakalpojumu jomā,» viņš uzsver.

Lai ieguldītāji būtu informēti un spētu apsvērt ieguldījumu veikšanu MVU finanšu instrumentos, ir nepieciešams atbalsts plašāku neatkarīgu analītisku materiālu sagatavošanā arī pēc kotācijas uzsākšanas. Ir nepieciešama arī alternatīvas kredītreitingu sistēmas izveide MVU obligāciju emisijām, kas var palīdzēt ieguldītājiem pieņemt ieguldījumu lēmumus, iesaka A. Miezis.

Domā veidus

FM patlaban sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) konsultantiem ir analizējusi, kā aktivizēt kapitāla tirgu. Visbūtiskākais – esošajiem investoriem, tai skaitā pensiju fondiem, pietrūkst ieguldījumu iespējas Latvijas tirgū, un resursi tiek investēti ārzemēs, DB atzīst FM. «Latvijas tirgū ir ne tikai salīdzinoši īss akciju saraksts, bet pietrūkst arī tirgus likviditātes, iespējas ātri pārdot – atbrīvoties no akcijām. Tiek minēti vairāki iemesli, kas kavē potenciālos emitentus, tajā skaitā akciju emisijas sagatavošanas izmaksas, emitentu finanšu izglītība, korporatīvās pārvaldības jautājumi uzņēmumos un arī nepietiekama vērtspapīru tirgus aktivitāte. Vienlaikus pēdējos gados netrūkst arī labu emitentu piemēru, piemēram, HansaMatrix, Madara Cosmetics, lietuviešu Auga group un Tallinas osta, kas prata saskatīt biržas iespējas. Svarīgi arī tas, lai lielie uzņēmumi būtu atvērti kapitāla piesaistīšanai biržā, kas būtiski palielinātu tirgus kapitalizāciju, norāda Lelde Grīnvalde. Tomēr ministrija apzinās, ka tikpat svarīgi ir stiprināt investoru pusi – pieprasījuma pusi, viņa piebilst. Tradicionāli kapitāla tirgū lielākie spēlētāji ir institucionālie investori, tajā skaitā pensiju fondi un citi profesionālie tirgus dalībnieki. Investīcijas akcijās ir viens no sarežģītākajiem investīciju veidiem, un šādiem ieguldījumiem ir nepieciešama laba finanšu pratība, lai privātpersona spētu novērtēt riskus, ieguldījumu atdevi un tirgus cikliskumu. Vienlaikus mazie tirgus dalībnieki arī veicina tirgus likviditāti un darījumu biežumu, kas būtu nepieciešams. Finanšu ministrija iepriekš ir veikusi likumu grozījumus, lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu. Tādēļ, lai veicinātu investoru dalību tirgū, FM šobrīd apsver vairākus nākotnes risinājumus. Viens no tiem būtu sekmēt Baltijas tirgus redzamību pasaules investoru skatījumā, strādājot pie Baltijas tirgus kategorijas paaugstināšanas. Apskatot nodokļu atvieglojumus dividendēm, akciju ienesīgums ir vidēji augstāks nekā depozītiem, un var izteikt vērtējumu, ka lielākā problēma nav akciju ienesīgumā, kam attiecīgi būtu nepieciešami nodokļu atvieglojumi, piebilst FM pārstāve.