Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu

Spēļu bizness

Šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Runājot par azartspēļu nozari, valsts uzdevums ir veidot samērīgu un sabalansētu regulējumu, lai pasargātu spēlētāju no potenciāla atkarību riska. Otrs valsts uzdevums ir nepieļaut un novērst nelegālu azartspēļu rašanos. Trešais uzdevums ir novērst kriminālu darbību norisi nozarē, kas Eiropas Savienībā ir ļoti aktuāla tēma naudas atmazgāšanas kontekstā. Ceturtais svarīgais uzdevums ir valsts budžetā gūt ieņēmumus nodokļu veidā.

Mēs redzam, ka ir valstis, kuras ieviesušas pārāk stingru nozares regulāciju, un tas novedis pie būtiskas nelegālo azartspēļu izplatības gan internetā, gan zemes spēlēs. Piemēram, Austrija, kura ir viena no attīstītākajām valstīm, veica pārlieku stingru nozares ierobežošanu un tagad ir spiesta cīnīties ar nelegālām spēļu zālēm. Austrijā ir veikts pētījums, kurā konstatēts, ka valstī ir ap trim tūkstošiem nelegālu spēļu automātu.

Līdzīga situācija izveidojusies Vācijā, kur dažādās federālajās zemēs nelegālais azartspēļu apjoms tiek vērtēts no četriem līdz pat 22 miljardiem eiro gadā. Tajā pašā laikā Berlīnē, kur ir 550 spēļu zāles un samerīgs regulējums, nav problēmu ar nelegālām spēļu zālēm.

Latvijā līdz šim ir izdevies izvairīties no nelegālām pagrīdes spēļu zālēm, jo regulējums ir stingrs, bet samērīgs. Legālais piedāvājums ir tāds, ka nozarē nav vietas un vajadzības nelegālam biznesam. Savādāka situācija ir azartspēļu izplatībai interneta vidē. 2018. gadā azartspēļu ieņēmumi internetā Latvijā bija 41 miljons eiro. Nelegālie ieņēmumi interneta azartspēlēs tiek lēsti 34 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka risks ir ļoti liels. Turklāt iedzīvotāju aizsardzība nelegālajā vidē vispār nenotiek, tādēļ politiķu saukļi par cilvēku aizsardzību neatbilst rūpēm par valsts iedzīvotājiem. Slēdzot legālās zāles, mēs dodam iespēju attīstīties nelegālajam biznesam.

Vai nevajadzētu beidzot novilkt robežas par valsts un pašvaldības tiesībām lemt par azartspēļu nozari, lai neveidojas situācija, ka valsts atļauj, bet pašvaldības aizliedz?

Latvijā likumdošana azartspēļu jomā ir duāla. No vienas puses, valsts dod licenci un pasaka, ka uzņēmums, izpildot visus nosacījumus, Latvijas teritorijā var nodarboties ar azartspēļu biznesu. Savukārt pašvaldībai ir pienākums un tiesības izdot atļauju konkrētai azartspēļu vietai. Likumā ir paredzētas vietas, kur azartspēles nedrīkst organizēt, bet savulaik likumā tika paredzēta norma, ka pašvaldībai ir jāizvērtē ietekme uz sabiedrību, kas ir interpretējama norma. Tas arī rada duālo situāciju, kurā valsts ļauj nodarboties ar biznesu, bet pašvaldība, interpretējot likuma normu savā skatījumā, atļauju nedod.

Mēs ļoti ceram, ka pašlaik izstrādes stadijā esošās azartspēļu nozares politikas pamatnostādnes ieviesīs lielāku skaidrību un veidos precīzāku regulējumu.

Lai nevarētu interpretēt likuma normas?

Jā, lai nebūtu vietas interpretācijai. Lai visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst, kas šādā specifiskā biznesā ir ļoti svarīgi – maksimāli skaidri novilkt robežas.

Vai citās Latvijas pašvaldībās ir līdzīgas situācijas kā Rīgā, kur pašvaldība no sākuma pieņēma lēmumu aizliegt azartspēļu zāles vecpilsētā un pēc tam arī visā pilsētas teritorijā?

Ir dažādi. Ir pašvaldības, kur attieksme ir ļoti racionāla, kur saprot, ka šis bizness ir legāls. Bet ir pašvaldības, kuras seko Rīgas piemēram un nāk klajā ar paziņojumiem par spēļu zāļu slēgšanu, un tas notiek bez dialoga ar nozari un bez pamatojuma. Iedzīvotājiem netiek izskaidrotas ēnas puses šādiem lēmumiem. Nav pamata domāt, ka Latvijā būs īpaša situācija un neveidosies nelegālas azartspēļu zāles, ja slēgs legālās spēļu zāles. Šajā ziņā spilgts sliktais piemērs ir Krievija, kur 2006. gadā tika izdots prezidenta dekrēts par azartspēļu aizliegšanu visā Krievijā, izņemot dažas zonas. Kas notika? Bizness aizgāja pagrīdē, un joprojām Krievija netiek galā ar nelegālām pagrīdes spēļu zālēm. Apdraudējums gan spēlētājam, gan sabiedrībai kopā no kaut vai vienas nelegālas spēļu zāles ir daudz lielāks nekā no visām legālajām zālēm kopā.

Varbūt pašvaldībām jānovirza lielāki nodokļi no nozares, lai mainītu to attieksmi?

Šobrīd azartspēļu nodokļa lauvas tiesu paņem valsts un tikai 25 procenti paliek pašvaldībai. Protams, ka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas spēļu zāles, nejūt tik lielu ieguvumu nodokļu formā kā valsts. Esam par šo runājuši ar Finanšu ministriju un politiķiem, taču valsts nevēlas atteikties no nodokļa par labu pašvaldībai.

Bet rezultātā ieņēmumi no azartspēlēm var nebūt nevienai no pusēm.

Protams. Ja Rīgā tiks aizvērtas visas spēļu zāles, tad, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tie būs zaudējumi valsts budžetam – vairāk nekā 36 miljoni eiro gadā. Šādi pašvaldību lēmumi būtiski ietekmē valsts fiskālo politiku.

Vai prognozējat, ka viesnīcās Rīgā varētu atvērties spēļu zāles?

Rīgas dome, pieņemot lēmumu par azartspēļu zāļu slēgšanu visā pilsētā, uzsvēra, ka tās varēs atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Rīgā ir aptuveni 40 šādu viesnīcu. Likumā ir stingri noteikts, kādai jābūt spēļu zālei un kazino. Spēļu zālē jābūt vismaz 20 spēļu automātiem un atsevišķai ieejai. Kazino jābūt vismaz 10 spēļu galdiem un arī atsevišķai ieejai. Rodas jautājums, cik Rīgas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kurās šobrīd nav azartspēļu organizēšanas vietas, vispār var ierīkot atbilstošas telpas? Lai ierīkotu kazino, nepieciešami aptuveni 500 m2, spēļu zālei – aptuveni 250 m2.

Tātad vairumā Rīgas viesnīcu azartspēļu bizness nemaz nav iespējams, ja vien netiek samazināts numuru skaits?

Tieši tā. Viesnīcai ir jālikvidē pirmā stāva restorāns, kas, protams, nenotiks. Visticamāk, esošajās viesnīcās fiziski nemaz nav iespējams ierīkot azartspēļu zāles vai kazino. Šo iemeslu dēļ mums rodas bažas, ka tiek lobēti uzņēmēji, kuriem viesnīcu vēl nav, bet to celtniecība tiek plānota, un spēļu zāļu aizliegšana šobrīd ir solis, lai Rīgā attīrītu laukumu biznesmeņiem, kuri nākotnē cels viesnīcas ar spēļu zālēm un kazino. Tās, protams, ir tikai aizdomas, taču citu loģisku izskaid- rojumu neredzu.

Tūlīt jau būs reģionālā reforma, un nozarei vajadzēs vienoties tikai ar 35 pašvaldībām 119 vietā. Varbūt mainīsies skatupunkti?

Pilnīgi iespējams. Ir jāņem vērā administratīvi teritoriālā reforma, kas ietekmēs visas nozares, arī azartspēļu.

Kādi ir nozares finanšu rādītāji?

2018. gadā nozare visa veida nodokļos ir samaksājusi 75,5 miljonus eiro. Nozares ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā bija 277 miljoni. Nodokļu proporcija nozarei ir liela. Turklāt jāņem vērā, ka nozares pienesums ekonomikai nav tikai azartspēļu nodoklis, tie ir dažādi maksājumi – par telpu nomu, to uzturēšana, kā arī citi. Nozare veido uzņēmējdarbības vidi, un, mehāniski izraujot vienu nozari, cietīs arī citas nozares.

Pēdējo piecu gadu laikā nozare dažādus maksājumus ir veikusi gandrīz 900 miljonu eiro apmērā. Arī nodarbinātība nozarē ar katru gadu pieaug, pērn tika nodarbināti tuvu pie četriem tūkstošiem strādājošo un vidējā alga bija ap 1000 eiro.

Ļoti strauji aug pakalpojumu apjoms internetā, pērn par 45%. Lielākā problēma ir nelegālais tirgus internetā, un pētījumi liecina, ka 2018. gadā nelegālais tirgus veidoja 34 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka valsts nodokļos nesaņēma vismaz septiņus miljonus eiro.

Runājot par nelegālo tirgu, nevar skatīties tikai uz zaudētiem miljoniem, ir jāsaprot, ka nelegālā interneta vietnē spēlētājs nav pasargāts no atkarību riska un naudas krāpniecības gadījumiem. Valstij ir jācīnās ar nelegālajām azartspēlēm, nevis legālajām. Tā šobrīd ir lielākā kļūda. Sanāk, ka internetā notiekošais politiķus neinteresē. Redzot, kā interneta tirgus daļa aug, ir tuvredzīgi aizliegt azartspēļu zāles.

Analizējot Rīgas domes lēmumu, varam paskatīties, kas notika Bratislavā, kur 2017. gadā pieņēma lēmumu slēgt visas 305 azartspēļu zāles. Notika tiesvedības, lēmums par slēgšanu tika atcelts un pamatots ar risku palielināties nelegālajām zālēm, kas savukārt palielina azartspēļu atkarības risku. Zviedrijā, kur ir valsts monopols azartspēlēm, nelegālais tirgus valstī ir 445 miljoni eiro.

Ir jāmeklē citi risinājumi, kā palīdzēt atkarīgajām personām, un tas tiek darīts. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz, ka 2020. gadā sāks darboties Paš- atteikušos personu reģistrs. Spēlētāji, kuriem ir radušās atkarības problēmas, varēs sevi iekļaut reģistrā uz vismaz 12 mēnešiem, un viņiem nebūs piekļuves azartspēlēm.

Cik šādu cilvēku varētu būt?

To mēs tad arī zināsim. Līdz šim cilvēki varēja rakstīt iesniegumus un iesniegt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, kas nodeva informāciju tālāk. Tagad būs vienots reģistrs, ko uzturēs inspekcija.

Kāds ir azartspēļu spēlētāja portrets? Viņš spēlē, lai izklaidētos, vai, lai laimētu?

Spēlētāja profils – lielākā daļa ir vīrieši vecuma robežā no 30 līdz 55 gadiem ar vidējiem vai augstiem ienākumiem. Lielākā daļa spēlētāju spēli uztver kā izklaidi. Protams, ir neliela daļa, kam ir aplama attieksme, kuri uz spēlēšanu skatās kā iespēju gūt ienākumus. Taču lielākā daļa spēlē ar nelielām likmēm un īsāku laika posmu, šādi sevi kontrolējot. Ir jāsaprot, ka azartspēļu nozare ir neatņemama izklaides industrijas sastāvdaļa.

Dienas Biznesa intervijā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāju Signi Birni izskanēja apgalvojums, ka nozare Moneyval ir gatava.

Ja raugāmies uz Moneyval rekomendācijām nozarei, būtisku pārkāpumu nav. Viens no iemesliem, kāpēc internetā azartspēļu nelegālā daļa ir tik liela, ir nodokļu reforma, kuras ietvaros tika noteikts, ka no laimesta ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savulaik šāda norma Latvijā pastāvēja, bet tika atcelta, pamatojot, ka laimestu nevar uzskatīt par ienākumu un tas ir dārgi administrējams. Turklāt citur Eiropā šāda nodokļa nav. Laimests ir gadījuma rakstura situācija. Uz kazino vai spēļu zāli cilvēks iet tērēt naudu. Viņam var laimēties, taču to nav iespējams paredzēt un spēlētājam tā nevar būt ienākumu gūšanas vieta, tādēļ no valsts puses ir bezatbildīgi laimestu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo šādi tiek pateikts, ka cilvēks var gūt ienākumus, spēlējot azartspēles. Skatoties no prevencijas, tas ir nepareizs signāls un rada nepareizu priekšstatu par azartspēlēm kā ienākumu gūšanas vietu, kaut gan tā ir izklaides vieta. Mums notiek sarunas ar Finanšu ministriju, lai situāciju mainītu.

Kā jūs vērtējat neseno Satversmes tiesas spriedumu par Rīgas domes liegumu organizēt azartspēles Rīgas vēsturiskajā centrā?

Satversmes tiesas spriedumu vērtēju negatīvi. Diemžēl Satversmes tiesa ir skatījusies ļoti šauri. Pilnībā nav uzklausīts nozares politikas veidotāja – Finanšu ministrijas – viedoklis. Nav ņemts vērā Saeimas viedoklis, ka likumdevēja mērķis likumā nekad nav bijis aizliegt spēļu zāles. Rodas jautājums, cik tālu Satversmes tiesa var iejaukties likumdevēja darbā? Protams, šis spriedums ir tikai par Rīgas vēsturisko centru, un tas ir jāņem vērā visām pašvaldībām, kuras plāno, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, uzsākt nesamērīgu azartspēļu vietu ierobežošanu savā administratīvajā teritorijā.