Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Ieguldījumi

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Pagaidām piesardzīgi

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

“Kopumā, ja raugās uz populārākajiem ieguldījumu veidiem, tad nemainīgi lielākā daļa iedzīvotāju naudu glabā kontā vai depozītos, kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī un/vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā,” atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins. Savukārt kā vienu no drošākajiem investori uzskata ieguldījumu nekustamajā īpašumā (dzīvokļi uz īri), neskatoties uz salīdzinoši zemu šo ieguldījumu ienesīgumu, ja rēķina sava laika patēriņu, pārvaldot šādu īpašumu. Tomēr vērojams, ka šobrīd pieaugoša daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī ieguldījumus savstarpējo aizdevumu platformās, bet konsekventi neliels investoru loks iegulda akcijās vai obligācijās, pamanījis J. Grišins.

Tajā pašā laikā ieguldītāji vēl ļoti piesardzīgi vērtē uzkrājumu veidus ārpus banku sektora kopumā, kas daļēji skaidrojams ar informācijas un skaidrojošo materiālu trūkumu, pieļauj eksperti. Pēc J. Grišina domām, privātajiem investoriem šobrīd pietrūkst vienkārša un caurspīdīga piedāvājuma un arī padoma, kā ieguldīt savus uzkrājumus. Latvija ir ļoti nobriedusi jaunam investīciju pārvaldnieku pakalpojumam, kas piedāvātu caurspīdīgu un vienkāršu veidu, kā ieguldīt, un tirgus ir jāsapurina, uzskata Capitalia vadītājs.

Viens no pēdējo gadu laikā popularitāti guvušiem ieguldījumu veidiem ir savstarpējo aizdevumu platformas, un tas ir pateicoties to vienkāršumam un ērtumam lietojamības ziņā, kas ļauj jebkuram uzsākt šāda veida investīcijas, uzskata J. Grišins. “Savstarpējo ieguldījumu platformu straujās izaugsmes fenomens norāda, ka iedzīvotāji ir gatavi šos uzkrājumus ieguldīt ārpus banku depozītiem, pie nosacījuma, ja tiek piedāvāti ērti ieguldījuma veidi. Manuprāt, investīciju brokeriem un aktīvu pārvaldniekiem vajag steigšus mācīties no šīm platformām un rast risinājumus, kā izglītot un veicināt krājēju interesi par ieguldījumiem arī akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, jo naudai vērtība kontā vai depozītā nepieaug, gluži pretēji – to “apēd” inflācija,” viņš piebilst.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz lietošanas ērtumu, platformu ieguldījumu risku individuālam investoram ir ārkārtīgi grūti izvērtēt, tāpēc platformās vajadzētu ieguldīt tikai tādiem investoriem, kuri ir spējīgi neatkarīgi izanalizēt uzņēmumu finanšu un statistikas datus, uzskata J. Grišins.

Arī investīciju eksperts Māris Rambaks uzsver, ka pūļa finansējums ir jauns sektors un piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, taču šis sektors patlaban nav tik regulēts kā biržas, tādēļ risks var būt augstāks un investoru aizsardzība nav tik liela kā, piemēram, akciju tirgū.

Investēt var ikviens

Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte gan uzskata, ka ikviens, kuram ir lieki līdzekļi un vēlme ieguldīt, var sākt investēt, jo šajā ieguldījumu veidā investēt sākt var pat ar 10 eiro. Tomēr viņš piekrīt, ka ar ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās, līdzīgi kā arī ar cita veida finanšu darījumiem un ieguldījumu veidiem, ir saistīti noteikti riski. “Tipiskākais Mintos investors sāk uzkrāt vai ir jau nedaudz uzkrājis savu personisko kapitālu, ir gatavs uzņemties risku, bet nav gatavs lielām svārstībām - viņu apmierina iespēja saņemt līdz 12% atdevi gadā, kas ir augsts rādītājs, salīdzinot ar tradicionālajām ieguldījumu iespējām, ko piedāvā, piemēram, bankas,” raksturo M. Šulte. Klientiem gan viņš iesaka diversificēt savu noguldījuma portfeli, izvēlēties dažādus kredītus gan pēc to veida, gan kurās valstis tie ir izsniegti, gan kurš kredītu izsniedzējs tos ir izsniedzis. Kā liecina Mintos dati, 85% investoru izvēlas automātiskās investēšanas funkciju, kas klienta vietā pārskata aizdevumu piedāvājumus un automātiski investē tajos, kuri atbildīs investora noteiktajiem kritērijiem, tādējādi atvieglojot labi diversificēta investīciju portfeļa izveidi. Arī Mintos izvērtē kredītu izsniedzējus, kuri piedāvā kredītus investīcijām – gan uzticamību, gan pieredzi, tomēr, pēc viņa teiktā, kredītu kavējumu gadījumos kredītu izsniedzēji rīkojas pēc noteiktām standarta procedūrām. Dažiem aizdevumu veidiem nodrošinājums tiek iegūts no klienta, savukārt citreiz kā papildu nodrošinājums kalpo kredīta izsniedzēja sniegtā aizdevuma atpirkšanas garantija, ja aizdevums tiek kavēts - tas nozīmē, ka kredīta izsniedzējs atpirks no investora aizdevumu par pamatsummas nominālvērtību un līdz atpirkšanas dienai uzkrātajiem procentmaksājumiem, ja maksājums būs kavējies ilgāk nekā 60 dienas, skaidro M. Šulte. Investori no Latvijas Mintos veido aptuveni 5% no kopējā investoru skaita, un investīciju apjomi svārstās no dažiem desmitiem eiro līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Aritmētiski vidēji investors caur Mintos platformu ir ieguldījis aizdevumos aptuveni 6000 eiro.

Jārod risinājums

J. Grišins prognozē, ka platformu ieguldījumu ērtums ir un paliks galvenais dzinējspēks šīs ieguldījumu alternatīvas izaugsmei. “Tajā pašā laikā ar bažām uzlūkoju tendenci, ka dažādas platformas izmanto investoru neuzmanību vai lētticību un piedāvā necaurspīdīgas, neētiskas vai klaji melīgas ieguldījumu iespējas, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie investoru zaudētas naudas un rezultātā iedragātas uzticības savstarpējo aizdevumu platformas ieguldījumiem kopumā. Domāju, ka steidzami ir nepieciešama skaidra un visaptveroša regulācija Eiropas Savienības līmenī. Šobrīd varam novērot, ka ir atsevišķu Eiropas valstu neatkarīgi centieni sakārtot šo jomu un attiecīgi tiek veidoti dažādi tiesiskuma ietvari un regulējumi, kas sarežģī vienam uzņēmumam pie vienādiem spēles noteikumiem darboties vairākās valstīs vienlaicīgi,” viņš piebilst.