Aptuveni 1000 Latvijā reģistrētajām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti

Uzņēmējdarbība

«Pašlaik aptuveni 97% no visām Latvijā reģistrētajām SIA ir iesniegušas patieso labuma guvēju – fizisko personu - sarakstu vai arī izmantojušas normatīvajos aktos dotās iespējas, kad informācija Uzņēmumu reģistrā tika uzskatīta par iesniegtu uz noklusējuma pamata, taču atlikušie 3% nav izpildījuši šo prasību,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Sākotnēji tika identificētas aptuveni 5000 augsta riska SIA, kurām nebija norādīti patiesie labuma guvēji, pašlaik šis skaits sarucis līdz aptuveni 1000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai. Prasība atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī.

Ziņots visādi

«Šīs SIA UR ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Vairums no tiem ir reāli strādājoši uzņēmumi. «Jā, ir arī tādi,» uz jautājumu, vai 100% ārvalstu kompāniju vidū, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, ir uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, atbild G. Paidere, piebilstot, ka uzņēmumi ir no dažādām valstīm. Viņa brīdina, ka ar patieso labuma guvēju atklāšanu jokot nevajadzētu. «Ja tas netiks izdarīts, tad tie tiks likvidēti,» uzver G. Paidere. Viņa norāda, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem neesamība UR reģistros var būt par pamatu stingrākām pārbaudēm klientu izpētes procesā no likuma subjektu, piemēram, banku, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu notāru u.c. pakalpojumu sniedzēju puses un pat būt par pamatu sadarbības atteikumam ar attiecīgo klientu. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai persona var tikt saukta arī pie Krimināllikumā paredzētās atbildības. «Jā, UR nav policija, bet šaubu gadījumā materiāli tiks nodoti attiecīgajai tiesību aizsardzības iestādei,» teic G. Paidere.

Divi izņēmumi

DB jau vēstīja, ka visām juridiskajām personām, kuras reģistrētas UR laikā no 2017.gada 1.decembrim līdz 2018.gada 1.martam, bija jāiesniedz UR informācija par patieso labuma guvēju. Ziņas atsevišķa pieteikuma veidā par patieso labuma guvēju nav jāsniedz divos gadījumos: pirmkārt, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa; otrkārt, ja informācija par juridiskās personas patieso labuma guvēju jau ir iesniegta UR citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet no attiecīgā juridiskās personas dalībnieka (SIA), biedra (personālsabiedrības), īpašnieka (individuālie uzņēmumi, zemnieku, zvejnieku saimniecības), valdes locekļa (nodibinājumi) statusa.

Radikāli soļi

Situācija radikāli varētu mainīties pēc tam, kad spēkā stāsies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā. Sagaidāms, ka Saeima par šiem grozījumiem varētu lemt jau tuvākajā laikā un tie varētu būt spēkā jau no šā gada 1. jūlija. «UR būs lielākas pilnvaras,» skaidro G. Paidere. Proti, UR būs tiesības pieprasīt norādītās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pamatojošos dokumentus, kā arī ierosināt vienkāršoto likvidāciju tām kompānijām, kuras nebūs iesniegušas informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. «Pašlaik UR ir ne tikai jānosūta brīdinājums (un jāgaida atbilde trīs mēnešus) kompānijām, kuras nav iesniegušas patieso labuma guvēju sarakstu, bet arī jāvēršas ar attiecīgu pieteikumu tiesā, kura tad pieņem lēmumu un ieceļ likvidatoru, savukārt jaunā kārtība paredzēs, ka pēc brīdinājuma saņemšanas patiesos labuma guvējus neatklājošajai kompānijai atbildes sniegšanai būs tikai viens mēnesis, turklāt Uzņēmumu reģistrs varēs piemērot vienkāršoto likvidāciju – paziņojumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis un lēmumu par darbības izbeigšanu – , iztiekot bez tiesas lēmuma,» brīdina G. Paidere. Viņa atzīst, ka tādējādi būtiski mainīsies situācija: «Pašlaik esam zemajā startā un gaidām starta šāvienu.» Viņa atzīst, ka primārais uzdevums ir pabeigt iesākto attiecībā uz augsta riska sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un tad jau nākamais – sarežģītākais uzdevums būs jautājums attiecībā par akciju sabiedrībām un to patiesajiem labuma guvējiem. «Ir nianses, jo akcionāru reģistru kārto akciju sabiedrību valde, nevis UR, taču tas nav arguments patieso labuma guvēju nedeklarēšanai,» brīdina G. Paidere. UR būs tiesības pieprasīt un pārbaudīt PLG informāciju pamatojošos dokumentus, tai skaitā akcionāru reģistrus, vai pārbaudīt informāciju attiecīgajos ārvalstu reģistros. «Jā, tā tas ir,» uz jautājumu, vai 2019. gadā kopumā likvidēto (15 870) uzņēmumu milzīgais skaits nav saistīts ar šo pašu jautājumu par augsta riska kompānijām, atbild G. Paidere.

Kritušie būs

«Skaidrs, ka pēdējo gadu laikā situācija šajā jomā ir mainījusies ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā,» vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LTRK ir informējusi savus biedrus par patiesā labuma guvēju atklāšanas prasību izpildi, tāpēc ir jautājums, kāds ir to uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu saraksts, kuri nav izpildījuši šīs prasības. J. Endziņš cer, ka arī pie radikālākiem risinājumiem problēmas būtība nebūs komunikācijas joma: «Skaidrs, ka «kritušie» būs, svarīgākais, lai viņu vidū nav kādu komunikācijas kļūdu upuru.»