Skaidras naudas plūsmas no citām ES dalībvalstīm uz un no Latvijas tiks kontrolētas, deklarācija būs obligāti jāraksta, ievedot un izvedot 10 000 eiro, un šādu prasību varēs piemērot jebkuram cilvēkam, kurš šķērsos robežu

Finanses

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Atbildīgās institūcijas solīja arī informatīvo kampaņu par jaunajām prasībām, vienlaikus ir jautājums, vai izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu līdz 20% no summas, stāsies spēkā tajā pašā datumā kad izmaiņas skaidras naudas deklarēšanā uz valsts robežas. Saeimas Juridiskā biroja speciālisti secinājuši, ka varētu būt kāds laiks, kad šī likuma prasības jau ir jāpilda, bet izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl nebūs spēkā.

Atbildīgās komisijas vairākuma atbalstu neguva vairāki Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumi. Proti, tika noraidīta ideja līdztekus deklarācijas aizpildīšanai rakstveidā tām summām, kuras pārsniedz 10 000 eiro, arī mutiska, ja šī summa ir mazāka. Nodokļu administrācijas pārstāvji norādīja, ka pašlaik šādu deklarāciju var iesniegt elektroniski, rakstiski un arī mutiski, taču drīzumā ES mainīs šo kārtību un deklarāciju varēs iesniegt tikai rakstiski vai elektroniski, bet ne mutiski, turklāt mutiskas deklarācijas formā varot rasties interpretācija starp fizisko personu un amatpersonu, kura attiecīgo informāciju ieraksta sistēmā, turklāt vienlaikus varot pastāvēt arī korupcijas riski. Bez tam piedāvātā deklarācijas aizpildīšana attiecībā uz skaidras naudas ievešanu un izvešanu piedāvātā kārtība ir analoga tai, kāda jau pašlaik eksistē brīdī, kad cilvēki šķērso Eiropas Savienības robežu. Ar šīm izmaiņām tiek piedāvāts šādu pašu kārtību iedzīvināt arī attiecībā uz Latvijas robežas šķērsošanu. Tāpat atbildīgajā komisijā atbalstu neguva priekšlikums par obligāti deklarējamās skaidras naudas summas limitu 100 000 eiro. DB jau vēstīja par Finanšu ministrijas pārstāvju iepriekš parlamentāriešiem sniegto informāciju, ka pienākums deklarēt skaidru naudu ir Vācijā, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, savukārt Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā – pēc muitas iestāžu pieprasījuma, vēl pēc cita principa jādeklarē Anglijā (nav skaidras naudas deklarēšanas sliekšņa), Īrijā, Spānijā (tikai summām, kas gada laikā pārsniedz 100 000 eiro).

Tikai aizdomīgos

Atbildīgās komisijas deputātiem arī bija jautājumi attiecībā par to, ka amatpersonām būtu ļauts pieprasīt jebkurai fiziskajai personai, kura šķērso Latvijas robežu un ieved vai izved skaidru naudu (mazākos apmēros par 10 000 eiro), var pieprasīt, lai tiktu aizpildīta skaidras naudas deklarācija. Saeimas deputāte Ilze Indriksone taujāja, vai šādā gadījumā deklarācija par skaidras naudas ievešanu/izvešanu ir obligāti jāpilda, ja kabatā ir, piemēram, 2000 eiro vai pat 60 eiro. Kontrolējošo iestāžu pārstāvji atbildēja, ka arī šādā gadījumā prasītā deklarācija ir jāaizpilda, kaut arī summa ir vairākkārt mazāka par obligāti deklarējamiem 10 000 eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvāja precizēt attiecīgo punktu, paredzot, ka šādu prasību kontrolētāji varētu uzstādīt tad, ja ir pazīmes par iespējamām personas nelikumīgām darbībām. «Komisijai vajadzēja uztaisīt citu redakciju - ja ved mazāk par 10 000 eiro, tad konfiscē visu summu, nevis 20%,» ironiski piezīmē A. Kiršteins. Viņš atgādina, ka šī jaunā prasība tiks attiecināta ne tikai uz tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, bet arī tiem, kuri brauc ceļojumos, un ārvalstu tūristiem, kuri vēlēsies apmeklēt Latviju. «Prasība par skaidras naudas deklarēšanu attieksies arī uz igauņiem, lietuviešiem, somiem, zviedriem – visiem tūristiem, tajā pašā laikā prasības deklarēt skaidru naudu, iebraucot valstī, nav Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā, Slovēnijā, Rumānijā un Grieķijā. Vai tādējādi veicināsim ārvalstu tūristu piesaisti?» retoriski jautāja A. Kiršteins. Viņš atgādināja, ka Igaunijā bankas tiek vainotas iespaidīgos naudas atmazgāšanas apmēros, taču neesot dzirdēts par kādām kaimiņu aktivitātēm šajā jomā. Skanēja atbilde, ka pēc pieprasījuma skaidras naudas deklarēšana pastāv arī uz iekšējām ES robežām, piemēram, Lietuvā.

Savukārt viens no DB aptaujātajiem norādīja, ka tādējādi faktiski, neaizpildot skaidras naudas izvešanas deklarāciju, cilvēks nevarēs paņemt skaidru naudu un aizbraukt, piemēram, uz Lietuvu vai Vāciju, kur nav skaidras naudas darījumu ierobežojošo griestu, un tur iegādāties vieglo auto, vienlaikus tādējādi šāda persona varētu saņemt plānoto sodu 20% apmērā no nedeklarētās (kaut arī legāli iegūtas) summas – nopirki auto par skaidru naudu 20 000 eiro apmērā, un soda nauda būs 4000 eiro.

Deklarāciju informācija

Atbildīgajā komisijā skanēja arī jautājumi attiecībā par aizpildāmajā deklarācijā norādāmajām ziņām un kā pret tām attieksies administrētāji, piemēram, vai ievedamo skaidro naudu var vest pats sev un tā arī to norādīt, vienlaikus tādējādi liekot svītru (neaizpildot) ailīti – saņēmējs. Tāpat, ieceļojot Latvijā, cilvēks varētu nebūt spējīgs norādīt, kurā veikalā tiks kaut kas pirkts. Skanēja arī interesanta atziņa, ka cilvēks, ievedot legāli Latvijā 10 000 eiro, realitātē varēs norēķināties tikai par 7200 eiro vienā vai vairākos darījumos, jo to paredz likums Par nodokļiem un nodevām attiecībā par skaidras naudas darījumu limitu.

Milzīgas sankcijas

Pašlaik ir soda sankcijas 5% apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas, bet plānots, ka tā būs 20% no visas summas, jo deklarēšanas pienākums netiks uzskatīts par izpildītu, ja informācija nebūs patiesa vai būs nepilnīga. Pēc iepriekš sniegtās Finanšu ministrijas informācijas, citās valstīs ir augstāki sodi – Dānijā, Francijā, Grieķijā 25%, Itālijā līdz 50%, Ungārijā pat līdz 60% no nedeklarētās summas, bet ir valstis, kur soda apmērs ir noteikts no 1533 eiro līdz pat vienam milj. eiro.