Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ

Sabiedriskais transports

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Valsts maina tarifus

Jau vairākkārt ir izskanējuši apgalvojumi, ka pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi pēc brīvas gribas var palielināt šoferu algas virs valsts noteiktajām prognozēm, tomēr neviena no valsts amatpersonām nepasaka, no kurienes ņemt naudu šim palielinājumam. Valsts Autotransporta direkcijas (ATD) Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone Dienas Biznesam apstiprināja, ka pārvadātāji dotētajā maršrutu tīklā nav tiesīgi noteikt pakalpojumu tarifus, to dara valsts.

«Valsts, nosakot biļešu cenu, apņemas segt zaudējumus, kas pārvadātājiem rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus,» sacīja Z. Plone.

Atklātajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ATD vērtēs saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. 60% konkursa punktu sastādīs tehniskais piedāvājums un 40% – cena.

Valsts par efektivitāti

ATD pauž sapratni par situāciju, ka pārvadātāji šobrīd ir sīvas konkurences apstākļos. «Katram uzņēmumam ir jāspēj sabalansēt izmaksas.Šobrīd darba algas veido aptuveni 26% no kopējiem izdevumiem. Lielas izmaksas ir arī citās pozīcijās – degvielas cena, rezerves daļas, remontdarbi, dažādi ārpakalpojumi, piemēram, transportlīdzekļu mazgāšana u.tml. Lai samazinātu izdevumus, lielā daļā minēto pozīciju ir iespējams atrast izdevīgāku cenas piedāvājumu, veicinot konkurenci preču un pakalpojumu piegādāju vidū. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, šobrīd pārvadātāji ne vienmēr izvēlas izdevīgāko preci vai pakalpojumu, jo daļa spēkā esošo līgumu nosacījumu nestimulē izvēlēties finansiāli efektīvāko variantu,» norādīja Z. Plone.

Algām jāaug samērīgi

Patlaban vidējā stundas likme par autobusa vadīšanu ir 4,42 eiro, lai arī atsevišķos uzņēmumos daļa vadītāju saņem pat 7 un 8 eiro par stundu. Attīstības koncepcijā plānots, ka laikā no 2021. līdz 2024. gadam autobusu šoferu alga vidēji pieaugs līdz 5 eiro stundā, pēc 2025. gada tā varētu sasniegt 5,50 eiro stundā, bet līdz 2030. gadam šoferu algas Latvijā vidēji varētu sasniegt 6,05 eiro stundā.

Autobusu šoferu darba algai ir tendence ik gadu pieaugt. 2018. gadā autobusu šoferu algas augušas par 9,6% pret 2017. gadu, bet 2017. gadā par 6% attiecībā pret 2016. gadu. ATD norāda, ka šoferu algas aug straujāk nekā kopumā sauszemes cauruļvadu transporta nozarē, kā arī straujāk nekā valstī vidēji.

«Vēlamies uzsvērt, ka sabiedriskā transporta nozare nevar tikt vērtēta atsevišķi, neskatoties uz kopējo situāciju valstī. Autobusa vadītāju atalgojuma palielinājumam jābūt samērīgam, ņemot vērā valsts finanšu iespējas un esošo atlīdzības līmeni citās nozarēs,» sacīja Z. Plone.

Budžets ir ierobežots

ATD jau, prezentējot jauno Transporta attīstības koncepciju, norādīja, ka valsts budžets nav pietiekams. Arī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot reformu vajadzību un mērķi, faktiski norādīja uz valsts budžeta līdzekļu izlietojuma samazināšanu vai vismaz tēriņu dotācijām pieauguma apturēšanu. ATD izpratnē, strauja šoferu algu palielināšana novestu pie pamatīga dotēto reisu samazinājuma, pieļaujot lielāku komercreisu skaitu, kuros valsts tarifus neregulē. Tas, īsi sakot, nozīmē, ka šoferu algu pieaugums tieši ietekmēs maršrutu tīklu Latvijā un biļešu cenas. Neoficiālās sarunās ar pārvadātājiem tapa skaidrs, ka daļā maršrutu komercreisi vienkārši nav iespējami, jo pasažieru ir par maz, bet palielināt cenu, lai segtu izmaksas, liedz cilvēku maksātspēja.

Valsts fiksē likmi

«Autotransporta direkcija publiskā iepirkuma dokumentācijā plāno fiksēt minimālo stundas likmi par autobusa vadīšanu. Tas nozīmē, ka attiecīgā likme nevarēs būt zemāka par norādīto, bet uzņēmumam būs visas iespējas un tiesības to noteikt lielāku,» sacīja ATD pārstāve Z. Plone.

Valsts skaidri liek saprast, ka negrasās apmaksāt autobusu vadītāju deficītu valstī, kas jau šobrīd ir vērojams. Tieši šoferu trūkuma dēļ algas turpina pieaugt. Pēc kvalificētiem vadītājiem ir augsts pieprasījums Rietumeiropas valstīs un to galvaspilsētās. Vidējā šofera alga šajās zemēs aptuveni divas reizes pārsniedz Latvijas šoferu vidējo algu. Piemēram, šoferiem Londonas sabiedriskajā transportā piedāvā 24 tūkstošu britu mārciņu lielu gada algu, tas ir vairāk nekā 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka Londonas piedāvājums ir stipri viduvējs un autobusu vadītāju tur trūkst vienmēr. Pēc ATD prognozēm, vēl 2030. gadā minimālā autobusu šoferu alga Rīgā vismaz divas reizes atpaliks no Londonas piedāvājuma 2020. gada vasaras sākumā.

Par attaisnojumu minimālās likmes minimālam pieaugumam ATD min, ka autobusa vadītāju darba samaksa veidojas ne tikai no stundas likmes, vadot autobusu, bet arī no transportlīdzekļa salona uzkopšanas, biļešu tirdzniecības un citiem darba komponentiem, tā norādot, ka pārvadātāji var papildus maksāt autovadītājiem par apkopēju un kasieru funkciju veikšanu. Šajās profesiju grupās tiešām konkurence nav augsta un noteiktā stundas darba likme atbilst pat Eiropas vidējiem standartiem.