2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Konference

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Mazinās aizspriedumi pret medikamentu lietošanu, ja tas ir nepieciešams. Jānorāda, ka mūsdienu jaunākās paaudzes preparāti ir maksimāli draudzīgi pacientiem un bez nevēlamām blaknēm. Piemēram, malds ir tas, ka, lietojot «nervu zāles», cilvēks ir spējīgs tikai gulēt un nevar pastrādāt. Ar mūsdienu medikamentiem vieglāku traucējumu gadījumā cilvēks pilnīgi noteikti var saglabāt darbaspējas.

AS Olainfarm medicīnas konsultante Vaira Cīrule stāsta, ka medikamentu klāsts, kas tiek izmantots psihiskās veselības uzlabošanai, ir ļoti plašs. Ir medikamenti, kas pieejami tirgū vairāk nekā 40 gadu. To ietekme ir izpētīta, prognozējama, zināmas blakusparādības, tādēļ tie joprojām tiek plaši izmantoti pacientu problēmu ārstēšanā. Jaunākās paaudzes medikamenti, kas radušies pēdējā desmitgadē, arī tiek izmantoti paralēli, ārstējot psihiska rakstura problēmas. Šie medikamenti nereti jau piedāvā iespēju selektīvāk pieiet pacientam un risina problēmas individuālāk, tomēr jārēķinās, ka blakusparādību pieredze šiem medikamentiem vēl nav tik ļoti izpētīta. V. Cīrule uzsver, ka, piemēram, no antidepresantiem atkarība neveidojas, taču tie jālieto ilgstoši – parasti divus līdz trīs mēnešus, un efekts ir jūtams vien pēc pāris nedēļām. Turklāt to iedarbība ir atšķirīga – līdzsvarojoša, stimulējoša vai nomierinoša, atkarībā no pacienta sūdzībām. V. Cīrule stāsta, ka ļoti svarīga ir diagnostika un individuāla pieeja katram pacientam, izvērtējot stresa tolerēšanas līmeni, iemeslus, blakusparādības un izvēloties atbilstošu palīdzību.

Augsts pašnāvību skaits

SPKC dati par 2017. gadu liecina, ka uzskaitē valstī kopumā ir 89 668 pacienti ar psihiskās uzvedības traucējumiem, kas ir 4,7% iedzīvotāju. 2016. gadā vienu vai vairākas reizes valsts apmaksātu ārstu psihisku un uzvedības traucējumu gadījumā ambulatori apmeklējuši 6,1% Latvijas iedzīvotāju. Lielākais skaits hospitalizāciju joprojām vērojams pacientiem ar šizofrēniju. Kopumā psihiski un uzvedības traucējumi ir invaliditātes cēlonis 13,8% no kopējā (pirmreizējo un atkārtoto) invalīdu skaita.

M. Taube stāsta, ka desmit gadu griezumā tādas diagnozes kā demence un šizofrēnija ir apmēram vienādā līmenī, taču pieaug depresiju un neirotisku traucējumu skaits. Dakteris gan to saista arī ar lielāku pakalpojumu pieejamību un sabiedrības informētību. Tajā pašā laikā absolūtos skaitļos dominē demences pacienti, kuru īpatsvars līdz ar sabiedrības novecošanos tikai pieaugs, jo tā ir izteikta vecuma slimība.

Lūgts vērtēt, kā Latvija izskatās ES kontekstā, M. Taube teic, ka mēs psihisko saslimšanu ziņā neesam nedz «labie», nedz «sliktie» līderi, mūsu pozīcijas ir viduvējas. Tiesa, ar vienu izņēmumu. Pašnāvību skaita ziņā Latvija ir otrajā vietā ES, lai gan pēdējo gadu laikā Latvijā pakāpeniski samazinās salīdzinoši augstie pašnāvību rādītāji vīriešu vidū. M. Taube skaidro, ka augstais pašnāvību skaits korelē arī ar alkohola lietošanu, jo 20% pašnāvību tiek izdarītas grādīgo dzērienu ietekmē.

Ar stresu uzmanīgi

Runājot par daudzām slimībām, īpaši kardiovaskulārām, ārsti uzsver, ka ļoti liela nozīme ir cilvēku dzīvesveidam un profilaksei, kā arī sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. M. Taube teic, ka ne tik izteikti, bet zināma daļa taisnības tam ir arī attiecībā uz psihiskām saslimšanām. Ja tādas slimības kā šizofrēniju, autismu, demenci nosaka ģenētiski apstākļi, tad ļoti bieži depresijas un neirozes izraisa ārēji, sociāli ekonomiski apstākļi. Tas var būt pārmērīgs stress, trūkums, izdegšana darbā, jauniešiem neirozes un depresijas var radīt mobings skolā vai vardarbība ģimenē. Ārsts skaidro, ka daudziem no mums var būt iekšēja ģenētiska nosliece uz depresīviem vai neirotiskiem stāvokļiem, taču pie labvēlīgiem ārējiem nosacījumiem šī nosliece neizpaužas. Citādi ir, ja ieslēdzas tā dēvētais slimības palaidējmehānisms jeb, citiem vārdiem sakot, nelabvēlīgi ārējie apstākļi.

Taujāts par tik ierasto stresu, kas ir arvien biežāk jūtams ikvienam strādājošajam, īpaši atbildīgā amatā, M. Taube skaidro, ka stress pats par sevi nav nekas slikts un tas mūs mobilizē un liek koncentrēties. Daudzi strādājošie labākus rezultātus uzrāda tieši mērena stresa apstākļos, kas prasa visu intelektuālo resursu mobilizāciju. Slikti ir tad, ja stress ir nepārejošs un to izjūtam arī pavisam mierīgos apstākļos, mājās un atpūtā. Ārsts teic, ka palīdzība ir jāmeklē tad, ja stress nepāriet un tā blakusparādības, piemēram, sirdsklauves, paaugstināts spiediens, ir jūtams arī mierīgos apstākļos un tā dēļ ir izteikti miega traucējumi. Stresam ir jābūt stimulam rīkoties, meklēt risinājumus. Ja tā dēļ cilvēks kļūst rīkoties nespējīgs, tad ir jāmeklē palīdzība.

Psihiatrs stāsta, ka arī psihisko saslimšanu jomā ir iespējama profilakse. Tā ir līdzīga kā kardiovaskulārām slimībām un ietver gan pareizu uzturu, gan pietiekamas fiziskās aktivitātes, kā arī atteikšanos no pārmērīgas alkohola lietošanas. Īpaši svarīgi ir psihiskos traucējumus neielaist un iespējami ātri vērsties pie ārsta, negaidot, kamēr stāvoklis kļūst akūts.

Pacienti kļūst jaunāki

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, stāstot par savu pieredzi ikdienas darbā ar pacientiem, novērojusi, ka pieaug pacientu sūdzības par depresiju, kas lielā mērā saistītas ar stresu. Turklāt pacienti ar šādām sūdzībām ir gados jauni cilvēki, kuri nereti ir vadošos amatos. Dakteres pieredze liecina, ka stresa izraisīti traucējumi pārsvarā skar pacientus lielajās pilsētās. Labā ziņa gan ir tā, ka pacienti aizvien atklātāk par šīm sūdzībām runā un meklē palīdzību. Tieši tādēļ S. Veide atzinīgi novērtē to, ka šis gads ir pasludināts par psihiskās veselības gadu, paredzot šai jomai arī papildu finansējumu. Jo, pēc ārstes domām, viena no lielākajām problēmām ir nevis tā, ka cilvēki nevēršas pie psihiatriem, bet gan tas, ka uz valsts apmaksātu pakalpojumu ir jāgaida garās rindās. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka visgarākās rindas ir pie bērnu psihiatra – 60 dienu.

Psihiskās veselības gada ietvaros par sabiedrības psihiskās veselības stāvokli un personalizēto medicīnu tiks spriests arī DB konferencē Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā šā gada 6. jūnijā.