Visgrūtāk ir izvēlēties brīdi, kad pārdot akcijas, tādēļ, jau ieguldot uzņēmumā, ieteicams apsvērt pārdošanas stratēģiju

Investīcijas

Privātais investors Aleksandrs Riguns ieguldījumiem akciju tirgos pievērsās pirms septiņiem gadiem, un šajā laikā veicies dažādi – bijuši gan veiksmīgi ieguldījumi, gan neveiksmes, taču vērojams, ka ilgtermiņā akciju tirgiem ir augšupejoša tendence, un arī šo gadu kopējais rezultāts bijis pozitīvs. Tajā pašā laikā, sākot investīcijas, ieteicams izpētīt kompāniju pārskatus un apkopot informāciju arī par darījumu komisiju maksām, viņš sacīja Valmiera Glass Group rīkotajā seminārā Ikviens var apsvērt iespēju kļūt par investoru.

Domāja, kur ieguldīt

Pēc profesijas A. Riguns ir projektētājs, elektroinženieris, un viņa iegūtā izglītība RTU nav saistīta ar uzņēmējdarbību un finansēm, taču investīcijām viņš pievērsies pirms aptuveni septiņiem gadiem, 2012.gadā. Lēmumu Aleksandrs pieņēmis, jo viņam bijuši brīvie līdzekļi, kurus tērēt negribējis, arī glabāt naudu bankā nav vēlējies, jo inflācija lēnām «apēd» uzkrājumu, tādēļ izlēmis veikt ieguldījumus. «No skolas laikā stāstītā atminējos, ka viena no investīciju iespējām ir akcijas. Vēl atcerējos, ka 90. gados mana mamma par sertifikātiem iegādājās Ventspils naftas akcijas. Galu galā sāku internetā meklēt plašāku informāciju par ieguldījumiem vērtspapīros, atradu Nasdaq Baltijas biržu mājaslapu, sāku to pētīt un nolēmu izmēģināt roku investīcijās akcijās,» viņš stāsta. Pirmais solis bija vērtspapīru konta atvēršana, pirmās naudas summas nosūtīšana uz šo kontu – aptuveni 500 latu, tādējādi A. Riguns pats pārbaudījis, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu ieguldīt, un var sākt ar samērā mazu naudas summu. Tad sekojis iesācējam grūtākais lēmums – kā izvēlēties uzņēmumus, kuru akcijās ieguldīt? «Biju sācis lasīt rakstus, pētīt akciju grafikus, vērtēt finanšu rezultātus, un pirmais uzņēmums, kurā nolēmu ieguldīt, bija Valmieras stikla šķiedra. Lasot pārskatus, secināju, ka «treknajos» gados, 2008. gadā, uzņēmuma apgrozījums bija 54 miljoni eiro, bet 2012. gada 3. ceturksnī apgrozījums bija jau 55 miljoni eiro. Savukārt akcijas cena 2012. gada nogalē bija aptuveni viens eiro. Izvērtēju aspektu, ka «treknajos» gados, kad apgrozījums bija 54 miljoni eiro, akcijas cena bija 3–4 eiro, bet 2012. gadā, kad apgrozījums bija lielāks, akcijas cena bija tikai viens eiro, tādēļ domāju, ka agrāk vai vēlāk akcijas cenai vajadzētu kāpt. Iegādājos šīs akcijas, un nākamajos gados cena pieauga, sasniedzot aptuveni četrus eiro,» viņš atminas.

Arī neveiksmes

Tomēr akcijas ir savā ziņā riskants ieguldījums, un ne vienmēr sagaida pozitīva atdeve – sekojusi arī neveiksmīga pieredze. A. Riguns, izpētot cenas, nolēmis ieguldīt Igaunijas ūdensapgādes uzņēmumā Tallinna Vesi, kas, pēc A. Riguna teiktā, ir izteikts dividenžu uzņēmums. «Pētīju akciju cenu grafikus un pamanīju tendenci, ka gada sākumā akcijas cena parasti pieaug, jo pavasarī notiek akcionāru sapulce, kur parasti lemj par dividenžu samaksu. Akcijās nolēmu ieguldīt 2017. gada sākumā un cerēju uz 5–10% ienesīgumu uz dividenžu rēķina. Taču praksē notika pilnīgi citādāk – akcijas cena kritās, jo nebiju pietiekami izanalizējis uzņēmumu. Izrādās, ka tobrīd Tallinna Vesi notika tiesvedība par uzņēmuma tarifiem, jo, tā kā tas ir monopoluzņēmums, to kontrolē regulators, starp abiem bija nesaskaņas, un pirmo tiesvedību uzņēmums zaudēja. Rezultātā es zaudēju aptuveni 25% sava ieguldījuma,» viņš atminas.

Tomēr kopumā tendence tirgos ilgtermiņā ir pozitīva, un pēdējo piecu gadu laikā Baltijas un Rīgas biržu indeksi ir pieauguši, norādot uz vidējām uzņēmuma vērtību izmaiņām. «Ieguldīju salīdzinoši labā laikā pēc krīzes, kad uzņēmumu vērtības auga. Kopējais rezultāts ir plusos, un gandrīz visi ieguldījumu gadi bijuši pozitīvi – viens gads noslēgts mīnusos, bet viens – ar nullēm,» viņš stāsta, piebilstot, ka, ja atgrieztos laikā pirms septiņiem gadiem, tad darītu to pašu.

A. Riguns savā ieguldījumu portfelī tur vidēji 4–7 uzņēmumu akcijas, jo uzskata, ka nepieciešams diversificēt riskus. «Gada laikā vidēji veicu 10–15 darījumu, vidēji vērtspapīrus turu 2–24 mēnešus. Zinu, ka ir cilvēki, kas veic daudz vairāk darījumu, bet citi – vien 2–4 darījumus gadā, tas atkarīgs no katra cilvēka, tādēļ arī ieguldīšanas stili ir ļoti dažādi,» norāda A. Riguns. Laiks, ko viņš atvēl saviem ieguldījumiem, atšķiras – dažkārt tās ir 10–15 minūtes dienā, dažkārt, kad lasa pārskatus, tas ir ilgāk, ir periodi, kad viņš neskatās nemaz. «Ir dažādas stratēģijas. Ejot laikam, ieguldījumu jomā kļūsti gudrāks, tad arī stratēģija kļūst sarežģītāka, taču katram investoram jāizvēlas sev piemērotākā,» viņš iesaka. Viņš atgādina, ka, ieguldot akcijās, jārēķinās arī ar zināmiem finanšu riskiem, tirgū būs lejupslīdes, augšupejas un krīzes, jārēķinās, ka būs periodi, kad kāda daļa naudas tiks zaudēta, taču ilgtermiņā tirgum ir tendence pieaugt.

Izvēlas Baltiju

Pastāv vairākas nianses, ko der ievērot, sākot investēt akcijās. «Kad sāku investēt, darījumus veicu ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem, tādēļ zināju, ka svarīgi ir salīdzināt komisijas maksas par darījumiem, un sāku pētīt katra tirgus dalībnieka cenrāžus, tādēļ tās viena vakara laikā sarakstīju Excel failā. Jāatceras, ka komisijas dalās divās daļās, – tiek piemērota komisija par darījumu, kas ir zināms procents no darījuma summas, kā arī par akciju glabāšanu, tādēļ jāizvērtē visas izmaksas,» viņš atgādina.

Nopelnīt labi var gan Latvijā, gan Baltijas valstīs, gan ASV, taču arī «iegrābties» var visos tirgos, piebilst privātais investors. Baltiju A. Riguns savām investīcijām izvēlas, jo šis tirgus ir tuvāks, – ik dienu ziņās var lasīt publikācijas par kādu no Baltijas biržā iekļautajiem uzņēmumiem vai uz ielas redzēt transportu ar konkrētā uzņēmuma zīmolu, redzēt, kāda kustība notiek. Latvija ir maza, un daudziem ir zināms kas vairāk par konkrēto uzņēmumu, tādēļ var apspriesties ar citiem. ASV ir salīdzinoši tālu un, ja man kļūst zināma informācija, tad to jau zina arī visa pasaule,» viņš saka.

«Man patīk skaitļi un vēsture, Excel fiksēju visus savus darījumus – kā man veicies un kādas bijušas dividendes. Uzskatu, ka tā būtu jādara ikvienam. Vēl būtu jāpieraksta, kādēļ iegulda konkrētajā uzņēmumā, un pārdošanas stratēģija, kad vēlas iziet, jo visgrūtāk ir izvēlēties brīdi, kad pārdot akcijas. Iesaku arī citiem pierakstīt savus darījumus, lai vēlāk varētu izvērtēt, kā veicies,» viņš piebilst.