Saeima, pieņemot grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus likumā otrajā lasījumā, vēl neparedz, ka pašreizējam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam Pēteram Putniņam jāizmaksā visa alga par atlikušo laiku līgumā

Likumdošana

Likumprojekts vēl aizvien ir nepilnīgs un neiztur opozīcijas kritiku vairākos punktos.

Cik priekšnieku vajag?

Dienas Bizness jau rakstīja par ieceri FKTK vadības modeli mainīt uz trim Saeimas ieceltiem padomes locekļiem, kurus Ministru kabinets izvēlas konkursā. Likuma grozījumu pirmajā lasījumā FKTK padomes locekļu skaits bija pieci. Lai arī FKTK vadītāju skaits ir samazināts, tomēr nevienam no tiem nav būtiska pārsvara, proti, visi ir vienlīdzīgi, jo ir vienādi Saeimas apstiprināti. Šo sistēmu arī turpināja kritizēt opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, uzsverot, ka nepieciešams viens, kurš atbildēs par finanšu nozari kopumā un būs maksimāli neatkarīgs no politiķiem.

«Šobrīd, ja finanšu sektorā kaut kas notiek, kurš būs atbildīgs un kuram būs politiskā atbildība?» pozīcijas deputātiem jautāja V. Dombrovskis.

Savukārt deputāts Māris Kučinskis atkārtoti gluži tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pagājušajā nedēļā pastāvēja uz to, ka FKTK darbībai nepieciešama līdzība ar Latvijas Bankas padomes uzbūvi. M. Kučinskis neiebilda pret padomes locekļu skaitu, bet vien norādīja, ka vienu Saeima izvēlas par priekšsēdētāju, bet pēc tam viņš iesniedz Saeimas apstiprināšanai divu savu palīgu kandidatūras. Šos priekšlikumus M. Kučinskis solīja iesniegt izskatīšanai uz likuma grozījumu trešo lasījumu.

«Patlaban ir tā, ka atnāks trīs vienlīdz ambiciozi cilvēki, bet mums taču ir nepieciešams, lai viņi veido darbaspējīgu komandu! Patlaban man ir pamatotas aizdomas par to, ka būs politiski virzīti kandidāti un apgrūtināta iespēja sastrādāties komandā, bet par to, ka FKTK darba būs daudz, es nešaubos,» uzsvēra M. Kučinskis.

Ekspremjers Dienas Biznesam iepriekš jau norādījis, ka pašreizējā FKTK vadībā tieši nespēja sadarboties diviem Saeimas ieceltiem padomes locekļiem radījusi problēmas, tostarp negatīvas informācijas izplatību par Latvijas finanšu sektoru un tā uzraudzību.

Deputāti var apšaubīt reputāciju

Debates par FKTK reputāciju principiāli ievadīja V. Dombrovskis, un viņa priekšlikuma sāls vairāk bija klaja ņirgāšanās par pozīcijas pašreizējo vēlmi saglabāt kontroli pār FKTK padomes locekļiem. V. Dombrovskis ieteica pieņemt lēmumu mainīt FKTK padomes locekļu skaitu proporcionāli partiju skaitam konkrētajā Saeimā, un katrai partijai varētu dot iespēju virzīt vienu kandidātu. Ir Saeimā 10 partijas, tad arī 10 locekļi FKTK padomē. Pie šāda salikuma, visticamāk, pār Latvijas finanšu sektora uzraudzības reputāciju pilnīgi noteikti gultu politiķu ietekmes ēna. V. Dombrovska priekšlikumu Saeima neatbalstīja un palika pie iecerētās kārtības – FKTK padomes locekļus izvēlas konkursā, un ne vārda par politiķu virzītām kandidatūrām un kaut kādu aizmuguri.

Patiesais jautājums par FKTK reputāciju slēpjas likuma grozījumos, kur sākotnēji bija iecerēts, ka 10 deputāti, savācot parakstus, varēja ierosināt neuzticības izteikšanu FKTK padomei, jo tā «neatbilst reputācijas līmenim».

«Padod tik cilvēku, un mēs pateiksim, kur viņš ir vainīgs,» deputātiem atgādināja M. Kučinskis. Tiesa, šobrīd deputātu skaits, kas var ierosināt neuzticības izteikšanu FKTK padomei, palielināts no 10 līdz 34, izslēdzot situāciju, kad mēneša laikā par FKTK reputāciju varētu balsot vairākkārt. Tomēr 34 deputātu variantu apšaubīja deputāts Aleksandrs Kiršteins, solot uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus. Viņš arī norādīja uz to, ka FKTK loma ir gluži tāda pati kā Latvijas Bankai un likumi būtu jāveido līdzīgi. «Kas ir tā FKTK padomes locekļu reputācija, ko vērtēsim ik mīļu brīdi? Vai daudzsievība, varbūt braukšana dzērumā?» kolēģiem jautāja A. Kiršteins.

Aicina nodalīt atlaišanu

Sākoties debatēm par FKTK vadības maiņu, aktuāls ir jautājums – ko iesākt ar pašreizējo komisijas vadītāju Pēteru Putniņu, jo likuma grozījumi otrajā lasījumā paredz jaunu konkursu un automātisku vadītāja maiņu. P. Putniņš jau ir saņēmis Saeimas atbalstu darbam uz sešiem gadiem, un šobrīd palikuši aptuveni trīs gadi līdz termiņa beigām.

Deputāts A. Kiršteins pamatoti norādīja uz grozījumu nepilnībām, kas vēl aizvien neparedz pilnu atlīdzību par P. Putniņa atcelšanu. «Te ir jautājums par tiesisko paļāvību. FKTK vadītājam ar likumu ir noteikts, ka viņš divus gadus nevar strādāt kredītiestādēs pēc darba attiecību pārtraukšanas. Acīmredzot, piekrītot šādiem līguma noteikumiem, cilvēks ir rēķinājies, ka strādās visu termiņu, nevis tiks atlaists Saeimas kārtējās kaprīzes dēļ,» norādīja A. Kiršteins. Viņš jautāja, kādēļ P. Putniņš saņems vien 80% no atlīdzības, kas viņam pienāktos turpmākajos trīs gados. Visticamāk, ka šajā jautājumā vēl būs priekšlikumi, jo A. Kiršteins norādīja uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kurus cilvēki pret valsti vinnējuši, panākot atjaunošanu amatā. Pēc būtības tas nozīmē, ka P. Putniņš visu naudu tik un tā atgūs, lai ko arī Saeima neizgudrotu savos pašreizējos likumu grozījumos.

V. Dombrovskis, komentējot P. Putniņa nomaiņu, bija skarbs. Viņš atkārtoti norādīja uz koalīcijas vienīgo likuma grozījumu mērķi – vadītāja nomaiņu.

«Es vēlos uzsvērt, ka koalīcija šo likumu groza viena iemesla dēļ – tādēļ, ka jāmaina FKTK vadītājs. Nav pateikts, ko Putniņš ir izdarījis sliktu vai nav darījis, bet viņu nomaina šādi. Es aicinu deputātus nebalsot par šo kārtību. Mēs zinām, ka P. Putniņš nepieļāva ABLV Bankas nodošanu maksātnespējas administratoru mafijas rokās likvidācijai. Par to viņam šobrīd atriebjas. Par to atriebjas maksātnespējas administratori, un viņu pārstāvji sēž arī šajā Saeimā, bet es jums, pārējiem, jautāju – par ko jūs balsojat?» jautāja V. Dombrovskis.

Uz visām V. Dombrovska iebildēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram bija viena kopēja atbilde: «Es zinu, Dombrovska kungs, ka jūs zināt, ka es zinu. Deputātu priekšlikums komisijā nav atbalstīts!»