Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Nodokļi

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu. Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 705 personas, savukārt šo statusu zaudējušas vairāk nekā četras reizes lielāks skaits – 5485 personas. Šogad turpinās MUN maksātāju skaita samazinājums, jo šā gada 1. janvārī reģistrēto šī nodokļa maksātāju skaits bija 42 101, bet 1. maijā jau vairs tikai 39 443.

Signāli jau bija

Jau šā gada ziemā (05.03.2019.DB) daudzi sociālo tīklu lietotāji bija satraukušies par ziņām, kuru avots tika minēts Finanšu ministrija, par to, ka teorētiski negūtais nodokļu ieņēmumu apmērs ir ap 147,1 milj. eiro, kas ir 179,1% no kopējiem MUN ieņēmumiem. Vairāki DB aptaujātie šo informāciju tobrīd uztvēra kā augsnes sagatavošanu, lai vērstos pret MUN un šo režīmu likvidētu, jo tādējādi valsts makā iegūšot vairāk naudas. Ir arī citi, kuri uzskata, ka excel aprēķini un reālā dzīve ir divas dažādas lietas, jo potenciālos neiegūtos miljonus varot rēķināt, bet tos iekasēt varot būt problēmas. MUN var likvidēties, un cerības, ka tajā strādājošie nevis dosies peļņā uz ārzemēm, bet gan pie citiem darba devējiem, var nepiepildīties. Tāpat ir jautājums – cik daudzi no tiem, kuri strādā MU, strādā arī algotu darbu parastā nodokļu režīmā strādājošā uzņēmumā vai iestādē.

Cita situācija

«Savulaik – 2010. gadā – MUN tika radīts kā ekonomiskās krīzes seku slāpētājs, lai uzņēmīgi cilvēki varētu vienkārši, bez pārmērīga administratīvā sloga legāli nodarboties ar biznesu un maksāt nelielu, bet tomēr nodokli valstij, nevis no tās prasītu pabalstus vai dotos peļņā uz ārzemēm. Šodien situācija ir citāda – recesijas vietā ir ekonomiskā izaugsme, darbiniekus visiem vajag, turklāt MUN režīmu vēl paspēja izmantot, lai legāli maksātu mazākus nodokļus, tāpēc to pat dēvēja par pašmāju ofšoru,» skaidro Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka rezultātā MUN šodien vairs nepilda tās funkcijas, kādas tas pildīja pirms 7- 8 gadiem. «Manuprāt, šāds samocīts MUN režīms valstij nav izdevīgs, bet līdz šim, lai kā valdībā pārstāvētie politiķi ir pūlējušies, tomēr viņiem nav izdevies atbrīvoties no MUN. Vai, piesedzoties ar OECD rekomendācijām, to izdosies izdarīt, rādīs laiks,» analizē A. Dābols. Viņš atgādina, ka viena no būtiskākajām problēmām MUN kontekstā ir sociālās garantijas to darbiniekiem. «Viens stāsts ir par pensijas apmēru, bet pavisam cits - par maternitātes, slimības vai bezdarba pabalstu apmēru, ar kuru nav iespējams eksistēt,» savu pozīciju pamato A. Dābols. Viņš arī atgādina finanšu ministra Jāņa Reira vēlmi izvērtēt nodokļos paredzētos atvieglojumus un saprast, vai tie sasniedz savu mērķi.

Rekomendācijas saknes

«MUN maksātāji šo gadu laikā ir piedzīvojuši ne vienu vien gadījumu, kad šī režīma tālākā nākotne bija apdraudēta, un situācija nav mainījusies arī šobrīd,» secina nodokļu eksperte un MUN maksātāja Agnese Pastare. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka MUN ir vienkāršs un ērts instruments iesācējiem biznesā, jo nav birokrātiskā sloga, sarežģīta nodokļu aprēķina, grāmatvedības un visu uzmanību var koncentrēt tieši biznesam. «OECD rekomendācijai – pakāpeniski pārtraukt MUN režīmu – saknes meklējamas tekstā: nepietiekami sociālie maksājumi darba ņēmējiem ar mazām algām, jāpalielina garantētie minimālie ienākumi, izvairīšanās no ienākumu deklarēšanas. Bet tajā pašā laikā MUN maksātājs, maksājot 15% no apgrozījuma nodokļos, vairāk (tajā skaitā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās) samaksā par diviem strādājošajiem (430 eiro mēnesī katram) nekā parastā nodokļu režīmā strādājošais uzņēmums ar tikpat daudz darbiniekiem un tādu pašu algu,» norāda A. Pastare. Viņa atzīst, ka, lai nelikvidētu MUN, būs jāmeklē citi risinājumi, kā palielināt sociālās garantijas tajos strādājošajiem. «Varbūt MUN varētu samazināt atļauto darbinieku skaitu, piemēram, no pieciem līdz trijiem, bet tikpat labi var būt citi risinājumi, pie kuriem pašlaik strādā LTRK,» uzsver A. Pastare. Vienlaikus viņa šaubās, ka MUN režīma pilnīga likvidācija izglābs valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. «Tas, ka vairs nebūs MUN, jau vēl nenozīmē, ka visi šajā režīmā strādājošie kļūs par darbiniekiem parastā režīmā strādājošajos uzņēmumos un maksās visus nodokļus, nevis pazudīs ēnu ekonomikā vai dosies peļņā uz ārzemēm,» pauž A. Pastare. Viņa pat norāda, ka 15% nodokļa likmi no neto apgrozījuma nemaksā neviens lielais uzņēmums, jo to kopējais nodokļu īpatsvars apgrozījumā lielākoties svārstās ap 7-9%, neskaitot tos, kuri strādā ar akcīzes precēm.

Vēsture atgriežas

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un šajā laikā šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus. Parlaments jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tā apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē tas tika atcelts. Politiķi MUN maksātājiem būtiski samazināja neto apgrozījuma griestus, iepriekšējo 100 000 eiro vietā nosakot tos 2,5 reizes mazākus – 40 000 eiro apmērā 2018. gadā. Bija iecere noteikt 37 nozares, kurās MUN režīms vairs nebūtu darbināms, bet tā netika realizēta.