Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Likumdošana

Tā situāciju vērtē aptaujātie. Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

Balsta uz iekšējiem resursiem

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta)vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.

Risina saimnieks

«Ikviens darbinieks var sazināties ar mani, var pieteikties un atnākt uz sarunu, un runāt par visu, kas un kā notiek vai nenotiek uzņēmumā,» tā uz jautājumu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu atbild AS Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš uzskata, ka likuma prasības ir birokrātisks slogs, kas galu galā uz saviem pleciem ir jāiznes darbiniekiem un uzņēmuma īpašniekiem. «Ir te tādi «kadri»,» uz jautājumu par to, vai ir kādas sūdzības iesniegtas un vai tās ir uzskatāmas par trauksmes celšanas likumam atbilstošiem ziņojumiem, atbild A. Babris. Viņš cer, kā šādu «kadru» tā dēvētie ziņojumi tiks attiecīgi «novērtēti». «Ja kādam nav vēlmes nākt pie manis, tad var iet pie vietējās pašvaldības vadītāja vai jebkuras citas kontrolējošās iestādes, jo visus darba drošības noteikumus ievērojam, paredzētos nodokļus maksājam un visu pārējo, ko likumi prasa, pildām,» uzvēra A. Babris.

Par 15 pārkāpumiem

DB jau vēstīja, ka likums paredz ikvienam celt trauksmi par tādiem pārkāpumiem kā korupcija, krāpšana, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšana, sabiedrības veselība, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējums, kā arī cilvēktiesību pārkāpums un pārkāpums publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā, konkurences tiesību pārkāpšana. Paredzēts, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, informācijas, kas satur valsts noslēpumu, izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nebūs uzskatāma par trauksmes celšanu. Par to arī tiks paredzēta administratīvā atbildība. Minētais fakts novērš iespēju, ka trauksmes celšana tiek izmantota, lai darbinieks ar šādu rīcību sevi pasargātu no personīgās ieinteresētības ieriebt darba devējam vai vadītājiem.