Gudrās tehnoloģijas Latviju sasniedz salīdzinoši lēnāk nekā vidēji Eiropu

Apdrošināšana

Spēkratu tirgū nākotne tiek saistīta ar daļēji autonomo un pat pilnībā pašbraucošo auto uznācienu. Šajā ziņā tradicionālajiem autoražotājiem jāmēģina konkurēt ar tehnoloģiju kompānijām, kurām dažkārt tiek piedēvēta spēja patērētāju paradumu izmaiņas nolasīt ātrāk un precīzāk. Kopumā šā brīža pieņēmums ir, ka autonomo spēkratu uznāciens būs vien laika jautājums. Tas ievērojamas pārmaiņas var radīt citās nozarēs, piemēram, apdrošināšanā.

Vairums – cilvēciskās kļūdas

Parasti tiek klāstīts, ka vairāk nekā 90% no satiksmes negadījumiem izraisa tieši cilvēciska rakstura kļūda. Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas potenciāli nozarei nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Jautājumi ir dažādi – ja mašīnu vada robots, tad kurš ir vainīgs, ja bijis kāds satiksmes negadījums? Tiek lēsts, ka šādā gadījumā rēķins var tikt piestādīts, piemēram, ražotājam, nevis par to ir atbildīgs apdrošināšanas pircējs, kas bieži vien ir pats šoferītis. «Automašīnas vadītājs vairs nebūs tā riskantā lieta. Atbildība no individuālā braucēja, visticamāk, tiks pārnesta uz ražotāju un programmatūras izstrādātāju,» sprieduši, piemēram, ASV Indianas Universitātes profesori. Tas var nozīmēt, ka apdrošinātāji savas polises piedāvā uzņēmumiem, kuri ražo gan pašus šos spēkratus, gan to drošības tehnoloģijas. Ja kaut kas noiet greizi, tie arī šādā gadījumā var tikt saukti pie atbildības. Kopumā gan tas var izrādīties ļoti sarežģīti un prasīt lielu apdrošinātāju enerģiju un tādējādi investīcijas visdažādāko datu apstrādē. Šobrīd gan finanšu jomā, gan vairākos citos uzņēmējdarbības sektoros gluži kā Svētais Grāls ir tā saucamo lielo datu apgūšana. Proti, to pareiza apkopošana, piemēram, jau laikus var likt noprast, kāda ir aktuālā situācija un kādi lēmumi, balstoties uz to, ir jāpieņem.

Bloomberg jautā – ja kāds sensors pēkšņi nav strādājis, kas ir vainīgs – ražotājs vai tā piegādātājs? Vēl – ja auto sistēmām pazudis nepieciešamais savienojums ar internetu, tad vainīgs ir ražotājs vai interneta piegādātājs? Tāpat – ja spēkrata īpašnieks nav atjauninājis attiecīgo programmatūru, vai notiekošais negadījums jau ir viņa paša vaina? Vēl dažādi traucējumi var skart šādas pārvietošanās arvien datiem bagātāko virtuālo infrastruktūru. Izaicinājumu un neskaidrību ir daudz. Daži pauž viedokli, ka nākotnē šo jomu nāksies mēģināt sakārtot valdībām. Ir arī spekulācijas, ka kādā brīdī sagaidāms apdrošinātāju un spēkratu ražotāju apvienošanās darījumu vilnis.

Varētu samazināties

Viena no galvenajām autonomās pārvietošanās priekšrocībām tiek minēta tā, ka satiksme, robotiem savā starpā saprototies labāk, potenciāli kļūs drošāka. Šādu tehnoloģiju entuziasti pauž pārliecību, ka šādu auto reakcija uz dažādiem notikumu pavērsieniem būšot straujāka nekā jebkuram mirstīgajam. To nodrošināšot dažādu attiecīgu sensoru darbošanās un zibenīga mākslīgā intelekta iesaistīšanās. Apdrošināšana parasti ir dārgāka, ja tiek izrēķināts, ka iespējamība iekulties nepatikšanās ir lielāka. Šie maksājumi veido lielu daļu šādu apdrošinātāju ieņēmumu. Tas nozīmēs, ka potenciāli ar mazāku peļņu būs jāsamierinās apdrošinātājiem, kuriem nāksies apcirpt riska prēmijas.

Kopumā gan kādu trauksmes zvanu žvadzināšana var izrādīties pāragra. Tiek norādīts, ka šādu auto ēra vēl ir vien tālākas nākotnes jautājums. Dažas aplēses ir, ka ASV 2035. gadā tikai katrs 10. spēkrats būs autonomais. Līdz ar to nav gluži tā, ka šiem izaicinājumiem jāpiemērojas jau rīt.

Latvijā ienāk lēnāk

Tam, ka līdz autonomo automašīnu parādīšanos ceļā vēl tāls ceļš ejams, piekrīt arī apdrošinātāji, kuri uzsver, ka Latvijā jaunākās tirgus tendences ienāk lēnāk, tādēļ tad, kad šeit sagaidīsim šos auto, ārvalstīs jau likumdošanas bāze būs izstrādāta.

«Kamēr gan pašmāju, gan pasaules medijos par autonomajiem automobiļiem nākotnes formā tiek plaši runāts jau šobrīd, statistika liecina, ka vidējais Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu vecums ir ap 13 gadiem. Gudrās tehnoloģijas Latviju sasniedz salīdzinoši lēnāk nekā vidēji Eiropu, kur tādas inovācijas kā, piemēram, savienotās automašīnas (auto, kas ar tehnoloģiju palīdzību spēj «sazināties» savā starpā) jau drīzumā varētu palīdzēt ievērojami uzlabot auto novietošanas problēmu lielajās pilsētās,» atzīst apdrošināšanas kompānijas Balta Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Prognozējams, ka pirmo autonomo automašīnu parādīšanās uz Latvijas ceļiem notiks vien pēc vairākiem gadiem, tādēļ, pēc eksperta domām, pagaidām pāragri runāt par šādu auto apdrošināšanas niansēm – galvenokārt tāpēc, ka tās lielā mērā būs atkarīgas no likumdošanas, kas regulēs autovadītāja un auto ražotāja atbildību. Proti, šai likumdošanai būs jārisina jautājums, kura pusē – autovadītāja vai auto ražotāja – būs atbildība, ja ar autonomo transportlīdzekli tiks izraisīta sadursme. Turklāt, lai šādi transportlīdzekļi varētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, ļoti svarīgi tiem pielāgot infrastruktūru, sākot ar horizontāliem ceļu apzīmējumiem un zīmēm un beidzot ar ceļu plānošanu, atgādina BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče, kurš piebilst, ka līdz ar nepieciešamību pielāgot infrastruktūru būs noteikti jāpārskata juridiskā bāze un jāpielāgo atbilstoši jaunajām attīstības tendencēm, kur tiek atrunāta gan tranportlīdzekļa īpašnieka atbildība, gan konkrētās tehnikas ražotāja atbildība.

Pagaidām gan likumdošana šajā jomā ir nesakārtota, atzīst If Apdrošināšanas OCTA produktu vadītājs Agris Āva, kurš piebilst, ka automatizētu braukšanas sistēmu ražotāji šobrīd vēl neuzņemas juridisku atbildību par šo sistēmu darbību, kā arī esošais tiesiskais regulējums neparedz automašīnas ražotāja vai operatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. OCTA likums specifiski neparedz neatlīdzināt autonomu auto nodarītos zaudējumus. Tajā pašā laikā no cietušā skatupunkta nav būtiski, vai vainīgs ir bijis vadītājs vai viņa auto, zaudējumi cietušajam būtu jāsedz. Vēl neatbildēts ir jautājums, vai negadījumā vainīgā auto īpašniekam pēc tam būtu jāvēršas pie autonomā auto ražotāja vai operatora, kā arī kāda atbildības pakāpe būtu jāuzņemas, piemēram, konkrētas iekārtas ražotājam vai telekomunikāciju operatoram. Pasaulē ir bijuši vairāki gadījumi, kad automašīnas ar ieslēgtu autopilota sistēmu ir iekļuvušas ceļu satiksmes negadījumos, kuros bojā gājuši arī cilvēki, norāda If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis. Šobrīd ārvalstīs ir uzsākts tiesas process, kur autoavārijā bojāgājušā cilvēka ģimene ir iesūdzējusi tiesā auto ražotāju, pie atbildības tiek saukts arī ceļu uzturētājs, jo avārijas vietā neesot bijušas uzstādītas drošības barjeras, kurām tur bija jāatrodas. Tādējādi kopumā šajā jautājumā vēl ir pārāk daudz nezināmo, kā arī tehnoloģijas ir ļoti dārgas, lai tās tuvākajā laikā ienāktu Latvijā, uzskata R. Skrupskis, kurš uzsver, ka līdz ar to šobrīd vēl nav pamatota iemesla sākt domāt par īpašu apdrošināšanu šīm automašīnām. Tīri teorētiski, ja autonomi transportlīdzekļi ienāks Latvijā, tiem sākumā vajadzētu parādīties tur, kur ir lielākās autovadītāja izmaksas, tātad kravas auto segmentā.

Attīstība notiek

Kamēr autonomie transportlīdzekļi uz Latvijas ceļiem šķiet tālāka nākotne, apdrošinātāji Latvijā savā ikdienā jau tagad regulāri sastopas ar atlīdzību gadījumiem, kuros iesaistīti ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkoti auto, stāsta K. Liecinieks. «Patlaban lielākoties saskaramies ar tādu tehnoloģiju ieviešanu, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam auto vadīšanā, uzlabojot drošību uz autoceļiem un samazinot ceļu satiksmes negadījumu risku. Jaunie transportlīdzekļi kļūst «gudrāki», jo ir aprīkoti ar automātiskās bremzēšanas sistēmām, «aklās» zonas sensoriem jeb joslu maiņas palīg- ierīcēm, adaptīvām kruīzkontrolēm, ceļa zīmju lasītājiem, LED lukturiem, auto novietošanas asistentiem un kamerām, nakts redzamības kamerām u.tml. Vēl pirms pāris gadiem šāds aprīkojums bija pieejams vien ekskluzīviem transportlīdzekļiem, bet patlaban ar to tiek aprīkotas arī vidējās un pat zemās klases automašīnas,» viņš novērojis.

No apdrošinātāja viedokļa, «gudrās» tehnoloģijas palīdz samazināt noteiktu risku iestāšanās iespējamību un pilda preventīvo funkciju, skaidro K. Liecinieks. Tomēr ar tehnoloģiju palīdzību vien pilnībā izslēgt riskus nav iespējams. Kā piemēru var minēt parkošanās kameras un sensorus – tie palīdz vadītājam noteikt objektus, kas atrodas blakus automobilim, tomēr diemžēl statistikas dati liecina, ka negadījumi notiek tāpat. Savukārt remonts pēc negadījumiem, kuros iesaistīts ar «gudrajām» tehnoloģijām aprīkots auto, ir ievērojami dārgāks. Attiecīgi – mūsdienīgās tehnoloģijas samazina negadījumu varbūtību, vienlaikus auto remonta izmaksas ir nesalīdzināmi augstākas nekā vienkāršāka aprīkojuma auto. Nevar gan apgalvot, ka «gudro» automobiļu apdrošināšana būtu dārgāka vai lētāka, jo transportlīdzekļa brīvprātīgās apdrošināšanas prēmiju veido vairāki riska faktori, kur katram ir savs «svars», un auto aprīkojums ir tikai viens no šiem faktoriem, piebilst K. Liecinieks.