Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Tiesa

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Skaidrojot I. Lambertes norādi tiesai, ir pateikts, ka prokurors apsūdzētajiem un viņu advokātiem ir izdalījis informāciju, kas dod iespēju ietekmēt lieciniekus. Tieši šī iemesla dēļ viņa tiesnesim I. Dzenim ieteica savu lūgumu nekopēt visiem, bet paturēt tikai paša zināšanai un iedot prokuroram.

«Tās jau ir norādes, kur tieši lietas materiālos sensitīvie dati ir atrodami. Nevajag to visiem izdalīt, tas atvieglos pieeju šiem datiem,» tiesai norādīja I. Lamberte.

Izrādījās, ka tiesnesis Imants Dzenis no prokurora Ulda Cinkmaņa ir saņēmis lietas materiālus, kuros sensitīvo datu nav. Patiesībā tiesnesis bija vienīgais, kuram šādu datu nav. Tikai tad, kad I. Lamberte tiesai uzrādīja savu lietas materiālu kopiju, tiesnesis I. Dzenis noticēja. «Es domāju, ka jūs mani izjokojat, jo manā eksemplārā nekā tāda nav,» sacīja I. Dzenis.

Valsts apsūdzība šo ķezu komentēt apņēmās nākamajā tiesas sēdē šā gada 7. jūnijā, jo izteica vēlmi iepazīties ar I. Lambertes lūgumu. Lūguma būtība ir likvidēt likumpārkāpumu, tomēr, kā to realizēt, nav skaidrs, jo I. Dzenis atteicās U. Cinkmaņa vietā doties pie advokātiem un apsūdzētajiem un izplēst sensitīvās lapas no lietām.

11 terabaiti dokumentu

11 terabaiti jeb 107 tūkstoši dažādu failu ir tikai viena lietiskā pierādījuma apjoms, kas nav pievienots lietai. Teju visi lietā iesaistītie aizstāvji tiesai pieprasa iespēju saņemt dokumentu kopijas, kuras satur lietiskie pierādījumi – konfiscētie datoru cietie diski. Pavisam papildu 168 sējumiem uz papīra ir vēl 41 disks, kas satur informāciju, kura, iespējams, ir saistīta ar lietu un noder aizstāvībai, tomēr tās pieejamība ir apgrūtināta.

Arī ar kopijām nav vienkārši, jo tiem, kuri bija bijuši čakli un aizgājuši uz tiesu, nebija izdevies diskus atvērt pat ar Tiesu Administrācijas datorspeciālista palīdzību. Informācijas apjoms ir milzīgs, kas, iespējams, ir noderīgs gan aizstāvībai, gan apsūdzībai, bet neviens tiesā tam nav ticis klāt. Prokurors U. Cinkmanis šo aspektu pagaidām nekomentēja.

Ja patiešām izrādīsies, ka 11 terabaiti informācijas ir jālasa visiem lietas dalībniekiem, tad taisnība var izrādīties viena sirma advokāta starpsaucienam, ka līdz kapa malai ar to nevar tikt galā.

Advokātam ir taisnība, jo 1 megabaits ir aptuveni 400 lappušu bieza grāmata, bet 11 terabaiti ir 11 miljoni megabaitu. Jācer vien, ka šī informācija uz lietu neattiecas, bet arī, lai to pateiktu, ar informāciju kādam ir jāiepazīstas. Dilemmas atrisinājums arī atlikts uz 7. jūniju.

Kellijs lasa 87 sējumus

Savukārt apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs šobrīd izlasījis 86 sējumus, kas ir mazliet vairāk nekā puse no visa rakstveidā izsniegtā lietas materiālu apjoma. Viņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš tiesai lūdza lietu atlikt līdz rudenim, kad viņa klients beidzot būs izlasījis visus materiālus. S. Vārpiņš tiesai norādīja, ka T. Dž. Kellijs ir vīrs gados, pie tam nav pazīstams ar Latvijas likumdošanu. Prokuratūra nebija parūpējusies, lai tulkotie lietas materiāli angliski būtu saņemti laikā, un tādēļ tieši T. Dž. Kellijam bija vismazāk laika lasīšanai. Papildus klientam nepieciešami Latvijas likumu skaidrojumi un tulkojumi angļu valodā, kas prasot lielāku laiku, nekā tas būtu vajadzīgs Latvijas pilsonim.

Pārējo apsūdzēto advokāti S. Vārpiņu atbalstīja, bet prokuratūra būtiskus iebildumus necēla. Jāteic, T. Dž. Kellija lietas lasīšanas iespējamais ātrums ir mazākais no procesuālajiem šķēršļiem, kas lietā atklājās 31. maija sēdē.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā apsūdzētas vēl 10 personas. Valsts policija M. Sprūdu aizturēja 2017. gada jūnijā, bet atbrīvoja 2018. gada februārī, kad tiesa noteica viņam pusmiljonu eiro lielu drošības naudu. Drošības naudu samaksāja M. Sprūda brālis Kristaps Sprūds, un tā līdz šim ir lielākā drošības nauda Latvijas tiesu sistēmas vēsturē.