No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Tieslietas

Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji šo ideju vērtē pozitīvi, jo tādējādi varētu saīsināties strīdu izskatīšanas termiņu laiks tiesās. Pēc Pasaules Bankas pētījuma, 101 pasaules valstī darbojas specializētas komerctiesas, kuras komercstrīdu izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā ar parastajām tiesām. Arī Latvijā deviņdesmito gadu sākumā bija Saimnieciskā tiesa, kura skatīja saimnieciskos strīdus. DB jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju idejām, ka komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo paātrinājumu varot iegūt, ne tikai izdarot izmaiņas normatīvajos aktos, bet arī tiesu sistēmā – ieviešot speciālu Komerctiesu.

Pirms 25 gadiem jau bija

Vairāki DB aptaujātie atgādina, ka līdz ar šīs ieceres īstenošanu Latvija atgriezīsies pie specializētās saimnieciskās tiesas idejas, jo tā dēvētā Saimnieciskā tiesa Latvijā pārstāja darboties 1995. gadā. Ir arī viedoklis, ka savulaik īstenotā tiesu sistēmas reforma, saimniecisko lietu izskatīšanu pievienojot vispārējai civillietu jomai, dažādu iemeslu dēļ nav sevi attaisnojusi. Jautāts par 90. gadu sākuma situāciju, kad Latvijā darbojās Saimnieciskās tiesas, kas tika mantotas no Padomju Savienības tiesu sistēmas, J. Bordāns norādīja, ka šīs sistēmas likvidēšana tolaik bijusi pareiza, bet šobrīd atgriešanās esot tikpat pareiza. «Tolaik Latvija centās veidot savu tieslietu sistēmu, un tas bija vecais mantojums, tādēļ uzkatu, ka vēsturiski tas bija pareizs lēmums. Es zinu, Krievijas Federācijā šīs arbitrāžas tiesas, kas mantotas no PSRS, vēl aizvien darbojas, tomēr mums ir sava tieslietu sistēma un šobrīd ir nepieciešamība veidot ekonomisko lietu tiesu,» sacīja J. Bordāns. Savukārt vairāki aptaujātie uzskata, ka savulaik bijušās Saimnieciskās tiesas likvidēšanas pārmetumi nav adresējami pašreizējam tieslietu ministram, bet gan viņa tā laika amata priekštečiem, turklāt tieši J. Bordāns pašlaik uzsācis specializētās komercstrīdu tiesas atjaunošanu.

Politiska izšķiršanās

Patlaban likums Par tiesu varu izšķir civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas. Atbilstoši šim sadalījumam veidota arī Latvijas tiesu namu sistēma un noteikta tiesnešu pamata specializācija. Tajā pašā laikā jau patlaban Latvijas tiesās tiesneši specializējas uz atsevišķu veidu lietu izskatīšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs padomes sēdē uzsvēra, ka ministra iecere ir politiska izšķiršanās, bet pašreizējie likumi šāda atsevišķa tiesu nama izveidi neparedz.

Tiesa vispirms

Uzsākot savas ieceres skaidrojumu Tieslietu padomē, J. Bordāns uzsvēra, ka ekonomisko lietu izskatīšana aizvien vairāk ievelkas, te norādot gan uz civillietām, gan uz atsevišķām krimināllietu kategorijām. Piemēram, īpaši lēni tiekot izskatītas lietas par naudas atmazgāšanu, un par to Latvija saņēmusi arī starptautiskus pārmetumus.

«Daudzu valstu ekonomiskā izaugsme ir sākusies tieši no tiesu sistēmas sakārtošanas. Par augstiem nodokļiem sūdzas visās valstīs, arī citur ieņēmumu dienests ir bargs, bet tiesu sistēmā ir jābūt kārtībai, jo norit cīņa par ekonomisko aktivitāti reģionā. Mēs esam izcēlušies ar to, ka mums ir naudas atmazgāšana, dažāda blēdīšanās, bet neesam spējuši parādīt efektīvu un taisnīgu tiesu. Šī reforma ir nepieciešama efektīvai komerclietu izskatīšanai,» uzsvēra ministrs. Norādot uz tādiem veiksmīgiem attīstības piemēriem pasaulē kā Singapūra, J. Bordāns uzsvēra, ka to pamatā ir godīga, uzticama un efektīva tiesu sistēma.

J. Bordāns norādīja, ka ilgstoša ekonomisko lietu izskatīšana bremzē investīciju piesaisti, bojā Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, rada negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un veido nesodāmības sajūtu cilvēkos.

Darbi un budžets

«Ekonomiskās lietas kļūst aizvien sarežģītākas, un specializācija ir nepieciešama. Šādai ekonomisko noziegumu tiesas izveidošanai ir jābūt valsts prioritātei,» Tieslietu padomē norādīja ministrs. Savukārt AT un Tieslietu padomes priekšsēdētājs I. Bičkovičs sacīja, ka Latvijas tiesās jau šobrīd pastāv tiesnešu specializācija atsevišķās lietās, paskaidrojot, ka, piemēram, maksātnespējas lietas tiek uzticētas konkrētiem tiesnešiem, jo viņi šajā jomā specializējušies.

Tieslietu ministrs uzskata, ka ir jārada atsevišķs centrs vai tiesu nams, kas nodarbojas ar ekonomiskajām lietām, un tā speciālisti varētu viens otru izglītot.

Patlaban plāns ir, ka šāda tipa tiesa darbu uzsāks 2021. gada 1. janvārī. 2019. gads būs nepieciešams normatīvo aktu izstrādei, 2020. gada pirmajā pusē notiks tiesnešu atlase, bet otrajā pusē – apmācības.

Jāteic, ka ar līdzekļu piedāvājumu tieslietu sistēmai J. Bordāns nelutina, ieteicot tos meklēt pašu resursos. Tā, piemēram, valsts finansējums jaunu štata vietu izveidei nebūs nepieciešams, bet profesionālās apmācības noturēs par Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta līdzekļiem.

Viss vienā maisā

Pašreizējais J. Bordāna piedāvājums ir ekonomisko lietu tiesu kompetencē iekļaut gan ekonomiska rakstura krimināllietas, gan civillietas. No civillietām jaunajai ekonomiskajai lietu kategorijai piekrīt FKTK likuma un Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošana, dažādas reģistru prasības, investīciju aizsardzības lietas, kā arī liela apjoma prasības virs 0,5 miljoniem eiro, tiesiskās aizsardzības procesi, kā arī Koncernu likuma piemērošana. Savukārt no krimināllietām par labu jaunajai kategorijai būtu jāņem krāpšanas un piesavināšanās gadījumi lielā apjomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un koruptīvās noziedzības lietas. Par reiderisma lietām, Reklāmas likuma un jūras likuma piemērošanu, un intelektuālā īpašuma lietām vēl varētu lemt, norādīja J. Bordāns.

Politiska izšķiršanās

Tieslietu padomes priekšsēdētājs I. Bičkovičs sēdē uzsvēra, ka pašreizējā likumdošana paredz atbilstošu lietu sadalījumu, tādēļ vispirms ir nepieciešama politiska izšķiršanās, ka šāda ekonomisko lietu tiesa tiek radīta un tad jau Tieslietu padome izdomās, kur šāds tiesu nams varētu atrasties.

«Likums Par tiesu varu šobrīd izšķir trīs lietu kategorijas. Ir jāpiekrīt ministram, ka tā iecere nav realizējama vienā dienā. Skaidrs, ka jārada ceturtā lietu kategorija. Cik to tiesu namu būs? Tas ir jautājums. Ministrijas vīzija ir, ka varētu pietikt ar vienu šādu specializētu tiesu Rīgā, centrā. Ja būs politiska izšķiršanās un likums, tas ir, ka mēs spējam Latvijā to visu uzturēt, finansēt un lietu skaits ir pietiekams, tad arī Tieslietu padome pateiks konkrētu vietu. Mūsu kompetencē ir arī pateikt, cik izvērsta būs šī specializētās tiesas struktūra. Mēs zinām, ka mums ir deviņas pirmās instances tiesas, bet katrai šai tiesai ir filiāles. Piemēram, Zemgales rajona tiesai ir nami piecās dažādās vietās. Ja likums būs, tad arī Tieslietu padome lems, vai pietiks ar vienu namu, piemēram, Rīgā, vai arī ir vajadzīgas vairākas filiāles,» sacīja I. Bičkovičs.

Atbildīga ideja

«Priecājos par šo ideju, jo tas ir atbildīgs, gudrs un nepieciešams lēmums. Ja Jānim Bordānam tas izdosies, tad cepure nost,» vērtē Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Viņš par milzīgu kļūdu uzskata Saimnieciskās tiesas likvidēšanu 1995. gadā. «Ja saprātīgi skatās komercstrīdus, tad lietu virzība nenonāk līdz asākiem soļiem, kad jāveic jau būtiskas preventīvas darbības,» tā A. Borovkovs. Viņš atgādina, ka tieši Saimnieciskās tiesas likvidācija bija par pamatu tam, ka Latvijā «saradās» ļoti daudz šķīrējtiesu. «Tad cilvēki attapās, ka ar šķīrējtiesām nav nemaz tik vienkārši, jo ir virkne specifisku problēmu, un citu risinājumu, kā izveidot Komerctiesas, jau nemaz nav,» atgādina A. Borovkovs. Viņš atgādina, ka ne jau tikai Latvija sekojot kādai maldugunij, – saimnieciskās tiesas likvidēja arī citās valstīs, vienīgi žēl, ka bijuši vajadzīgi tik gari gadi, lai saprastu kļūdu.

Priekšrocību buķete

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Komerctiesu ideju vērtē pozitīvi, jo par to ir ticis runāts jau daudzus gadus. «Tiesnešiem ir svarīgi specializēties, bet komercstrīdos ir svarīgi arī, lai lietas tiktu izskatītas ātri,» tā J. Endziņš. Viņš norāda, ka pirmais pozitīvais solis šajā virzienā bija specializētā dalībnieku (akcionāru) strīdu izskatīšana Jelgavas tiesā un nākamais pozitīvais solis ir Komerctiesas izveide Latvijā. « Pirms Saeimas vēlēšanām LTRK bija sagatavojusi rekomendāciju kopumu, kas biznesa vidē būtu darāms, tostarp arī priekšlikumus par specializētas Komerctiesas izveidi, kas nodrošinātu Baltijā ātrākos tiesu izskatīšanas termiņus.