Būvkompānija Firma UPTK kāpina apgrozījumu par 25 procentiem

Būvniecība

Uzņemoties darbu sarežģītos objektos un aktīvāk pievēršoties pasūtījumiem ārzemēs, kompānijai Firma UPTK, kas savu gadu skaitu skaita jau trešajā gadu desmitā, pērn būtiski pieaudzis apgrozījums.

Tiek līdz pat Amerikai

Pērn Firmai UPTK bija augstākais apgrozījums pastāvēšanas vēsturē – 10,9 miljoni eiro. Iepriekšējā gadā tas bija 8,7 miljoni eiro. Izrāviens skaidrojams ar konkrēti zināmiem darbiem jau gada sākumā – bija jau noslēgti līgumi, pamato Firmas UPTK īpašnieks Zigurds Kirhners. Uzņēmums renovēja divas lielākās Liepājas skolas – 2. un 6. vidusskolu, betonēja graudu noliktavas divās ostās Dānijā, būvēja rūpnīcu Amerikā, lietuviešu pasūtījumā – graudu noliktavas Grobiņā, kā arī sāka darbu Nīcas novada Jūrmalciemā basketbolista Kristapa Porziņģa pasūtījumā.

Objektā K. Porziņģa īpašumā koncentrēti lieli spēki, labākie speciālisti, tostarp Z. Kirhnera dēli Raivis un Sandis, kas pēc atgriešanās no Lielbritānijas jau vairākus gadus strādā tēva uzņēmumā un par ko viņš ļoti lepojas. «Jūrmalciemā faktiski strādā visa mana Lielā dzintara komanda – puiši, kas tur darīja lielus darbus,» piebilst uzņēmējs.

Darbs Liepājas koncertzāles būvniecībā deva papildu impulsu vairākiem tālākajiem pasūtījumiem. Koncertzāles būvniecības procesā UPTK strādāja kā apakšuzņēmējs, sadarbojoties ar būvkompāniju Merks. Tā uzticēja daudz sarežģītu darbu, ar ko liepājnieki veiksmīgi tika galā. «Citi uzņēmēji to novērtēja. Tā tikām līdz Amerikai,» stāsta Z. Kirhners. Tur tika strādāts pie jaunas rūpnīcas būvniecības pēc AS Valmieras stikla šķiedra pasūtījuma. Darbs sākās 2017. gada jūnijā.

Liepājnieki devās pāri okeānam, lai montētu metāla konstrukcijas. Taču vācieši, kas rūpnīcai piegādāja iekārtas, novērojot, kā strādā meksikāņi, piedāvāja arī pārējo darbu veikt latviešiem. Būvniecība objektā beidzās pagājušā gada martā.

Ar radošu pieeju

Šobrīd uzņēmums veic arī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles restaurāciju, kas jāpabeidz pēc gada. «Tas īsti nav mūsu lauciņš, bet labāk taču, ja vietējie to dara,» pārliecināts Z. Kirhners. Taču nevar teikt, ka UPTK šajā jomā nebūtu pieredzes. Līdzīgs objekts bijis Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas fasādes renovācija; šis darbs atzinīgi novērtēts profesionāļu vidū.

Tomēr uzņēmējs atzīst, ka katedrāles atjaunošana ir sarežģīts darbs. Procesa gaitā atklājas daudz un dažādas problēmas, par ko iepriekš nebija nojausts, piemēram, torņa deformācija. Lai to novērstu, pasūtītājam nepieciešams ieguldīt vēl 87 tūkstošus eiro. «Redzam, ka veco laiku amatnieki pieļāvuši arī kļūdas, materiālu izvēle šajā gadījumā nav bijusi tā labākā, tāpēc arī tāds rezultāts,» nopūšas būvnieks.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro. 85% izmaksu segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, pārējo – no savāktajiem ziedojumiem dievnama atjaunošanai. «Apgūstot Eiropas naudu, birokrātija prasa lielus resursus. Segto darbu akti reizēm jāraksta piecos eksemplāros, katrai naglai vajag papīru klāt, novirzes nekādas nedrīkst būt, lai gan reizēm prasās radošāka pieeja,» uz problēmu sistēmā norāda Z. Kirhners. Par piemēru viņš min divu Liepājas skolu renovācijas procesu. Ja arī ģimnāzija būtu «iekalta» Eiropas naudā, tas nekādā gadījumā nebūtu tāds veiksmes stāsts.

Būvniecības procesu apgrūtina arī prasības, kas pastiprinājušās pēc Zolitūdes traģēdijas. Firma UPTK būvēja mazumtirdzniecības tīkla Maxima jauno veikalu Liepājā. «Tur bija vesela grāmata par katru niansi! Darbu vadītāji beigās jau visu zināja no galvas. Taču pozitīvais bija tas, ka pasūtītāja pārstāvji nevis skatījās, kā mēs tur apmaldāmies, bet centās palīdzēt,» novērtē Z. Kirhners.

Partnerus izraugās uzmanīgi

UPTK atradusi nišu būvniecībai Eiropas ostās, kur darbojas jau trešo gadu. Starptautiska mēroga kompānija no Nīderlandes piedāvāja kā apakšuzņēmējiem siltināt naftas produktu rezervuārus. Lai darbu šajā jomā varētu sākt, vajadzēja ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībā – viņiem vajadzēja iegūt speciālus sertifikātus. Nu jau Roterdamas ostā bijuši četri objekti, strādājuši arī Vācijā, Dānijā, tagad – Antverpenē (Beļģijā), Dankerkā (Francijā). Nākamie darbi plānoti atkal Vācijā un arī Lielbritānijā.

Kopumā UPTK darbības filozofija neliedz strādāt kā apakšuzņēmējiem, taču iepriekšējā pieredze liek uzmanīgi izraudzīties sadarbības partnerus. Šī bija viena no kompānijām, kas palika bez atlīdzības, renovējot Liepājas Valsts tehnikumu, kur ģenerāluzņēmējs bija AS RBSSKALS. Tāpat negatīva pieredze ir sadarbībā ar kādu lietuviešu kompāniju, būvējot plastmasas pārstrādes rūpnīcu Klaipēdā.

«Reizēm līgumi, kādus izveido apakšuzņēmējiem, ir kā veselas grāmatas. Jau parakstot to, esi vainīgs un ģenerālim parādā,» norāda Z. Kirhners. Viss atrunāts tā, lai apakšuzņēmējam varētu samaksāt pēc iespējas mazāk. Negatīvas pieredzes dēļ UPTK ar šiem uzņēmumiem vairs nesadarbojas. Savukārt laba sadarbība izveidojusies ar Merks, UPB grupu, kuras uzdevumā strādāja gan Liepājas vieglatlētikas manēžas, gan tenisa halles būvniecībā, tagad būvē arī veikalu Lidl Liepājā un Jensen Metal jauno ražotni.

Pēc nelāgās pieredzes Klaipēdā Z. Kirhners bija nolēmis vairs nesadarboties ne ar vienu šīs valsts kompāniju. Tomēr nāca uzņēmuma Linas Agro piedāvājums piedalīties konkursā par graudu apstrādes kompleksa būvniecību Grobiņā. UPTK nolēma ļauties izaicinājumam, un sadarbība izvērtās laba. Objektu sāka pērn aprīļa beigās. Grobiņas novada būvvalde vietējā presē vēl apšaubīja, ka darbu varēs pabeigt līdz jaunajai ražai, bet jūlija vidū 300 zemnieku jau svinēja atvēršanu, palepojas uzņēmējs.

Izdzīvot ļauj piesardzība

Paralēli būvniecībai jau ilgāk nekā 20 gadu uzņēmums nodarbojas ar elektropreču tirdzniecību. Tagad tā ir tikai maza niša uz kopējā fona. Pērn 97 procentus no visa apgrozījuma veidoja būvniecība, taču pirmsākumos bija otrādi. Vēl viena joma, kurā firma ilgstoši strādā, ir būvmateriālu – keramzīta bloku un bruģa – ražošana. Ar pieejamo jaudu varētu nodrošināt pusi Latvijas, taču pieprasījums vairs nav tik liels. Noietu samazinājuši lielie uzņēmumi, kas attīstījās, izmantojot kredītus. Tagad keramzīta blokus un bruģi pārsvarā ražo tikai izmantošanai objektos, kuros paši strādā.

«Cauri gadiem, pārvarot dažādas krīzes, izdzīvot mums ir ļāvusi piesardzība – neko nedarām pa galvu, pa kaklu –, arī rūpes par reputāciju un azarts,» saka Z. Kirhners. Pašlaik uzņēmums pieder viņam vienam, lai gan agrāk bija vairāki īpašnieki. Arī to viņš uzskata par veiksmes atslēgu: «Kopš ir viens saimnieks, sākās izaugsme. Tagad tas ir ģimenes uzņēmums, un tas ļoti daudz ko dod.»

Vēl viena būtiska lieta, lai uzņēmums kļūtu par ilgdzīvotāju, ir pastāvīgs darba kolektīvs. Liela daļa strādā desmit gadus un vairāk. Tas nozīmē, ka viņiem var uzticēties, zināms, ko sagaidīt. Z. Kirhners priecājas, ka lieliski spēj sastrādāties ar abiem dēliem: «Pabeidzot vidusskolu, viņi teica, ka celtnieki nebūs. Aizbrauca uz Angliju un tomēr izvēlējās šo jomu. Sandis pēc astoņiem gadiem atgriezās kopā ar bariņu liepājnieku, kuri arī tur strādāja. Tās bija jaunas asinis uzņēmumā. Anglijas skola dēliem daudz ko ir iedevusi – attieksmi pret darbu, iemaņas. Prieks, ka labi tiek ar sarežģītiem objektiem galā. Neko vienkāršu viņi negrib.»