Darba, lai veicinātu finanšu tehnoloģiju sektora straujāku attīstību, vēl daudz

Finanšu tehnoloģijas

Latvijā ir daudz veiksmīgu finanšu tehnoloģiju kompāniju, kas varētu attīstīties vēl straujāk, taču mūsu valsts baidās iet tirgum pa priekšu – vairāk piemērojam stingras prasības, nekā veicinām attīstību, turklāt nereti nogaidām un skatāmies, ko darīs citi, un tikmēr nokavējam labākās iespējas, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora stratēģiskās attīstības forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Iezīmē problēmas

Finanšu tehnoloģiju sektors attīstās, un ir saprotams, ka regulējums visām tirgus izmaiņām nespēs pietiekami ātri sekot, taču pamatlietām vajadzētu būt jau sakārtotām, un, mainoties tirgum, atbilstoši jāpamaina regulējums, atzina eksperti.

“Iepriekš atbalstīju ideju par Rīgu kā finanšu centru. Tā kā Latvijai nav nozīmīgu dabas resursu, taču valsts ir maza un atvērta ekonomika, mums jādomā, ko mēs varam eksportēt,” sacīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga. Tiesa gan, ņemot vērā norises banku sektorā, finanšu centra mērķi var nolikt malā, un valdība arī no šī plāna ir atteikusies. Tādējādi Latviju, visticamāk, šajā jomā sagaida stagnācija, un no valsts atbalsta puses vismaz tuvākajā laikā nav gaidāms virziens mēģināt attīstīt finanšu sektoru, drīzāk notiks jau vairākkārt minētais kapitālais remonts, un sektors tuvākajā laikā, visdrīzāk, nodarbosies ar citiem jautājumiem, nevis attīstības veicināšanu, prognozē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Datos par finanšu pakalpojumu eksportu vērojama lejupejoša dinamika, pērn kritums bija diezgan straujš, un šogad, visdrīzāk, dinamika būs līdzīga. Tas negatīvi ietekmē arī IKP izaugsmi. Tādēļ jācer, ka tiksim galā ar aktuālajām lietām un varbūt 2020.-2021.gadā valsts atgriezīsies pie tā, ka izvirzīs sektora attīstību par prioritāti, norādīja G. Āboltiņš.

Tomēr pašreizējie eksporta dati liecina, ka lielāko daļu ārējās tirdzniecības veido pakalpojumu sektors, nevis preces. Finanšu sektors varētu kļūt par vienu no tām jomām, kas nākotnē varētu celt Latvijas ekonomisko izaugsmi, taču banku sektora neveiksmes vismaz uz laiku ir pārvilkušas svītru šai idejai, atzīst eksperti. “Pēdējie dati liecina, ka finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas sektora pievienotā vērtība ir samazinājusies, salīdzinot ar 2016.gadu, un patlaban jau nedaudz atpaliekam no Igaunijas, nerunājot par citām valstīm, kurās finanšu sektors ir attīstītāks. Šobrīd gan bankas aktīvi nodarbojas ar finanšu tehnoloģiju pakalpojumiem, gan konkurence aug arī no alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju puses, taču darba vēl ir daudz,” piebilst R. Rupeika-Apoga. Eksperti uzsvēra, ka, ieviešot veiksmīgu regulējumu un atbalstu finanšu tehnoloģiju sektoram, Latvija aizvien var ieņemt nozīmīgu vietu pasaules finanšu tehnoloģiju uzņēmumu kartē, taču steidzami ir jāveido attīstībai piemērota infrastruktūra un regulējums. Patlaban gan nepieciešams vēl domāt par fundamentālām lietām, atzina konferences dalībnieki.

“Kopā ar pārējo Baltijas valstu un Šveices ekspertiem nesen sākām jaunu projektu, mēģinot definēt, kādas un cik finanšu tehnoloģiju kompānijas Latvijā strādā, taču ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, ne Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, ne citās mājaslapās šādu informāciju nevarēja atrast. Tad mēģinājām dažādās finanšu tehnoloģiju kompāniju mājaslapās atrast, kādi uzņēmumi tirgū strādā, taču par tirgu nav nekādas statistikas, jo kompānijas nav definētas, līdz ar to par tām pat nav iespējams apkopot datus,” atzina Rupeika-Apoga.

Jāatbalsta jaunie

Vēl viens aspekts, kas veicinātu straujāku izaugsmi, ir inovatīvo smilškastu ieviešana, kas aizvien ir tikai pārrunu līmenī. “Par smilškastes nepieciešamību runāts jau iepriekšējās valdības laikā, taču padarīts ir maz,” uzskata Monea līdzdibinātājs Mārtiņš Kalniņš. “Četru gadu laikā šajā jomā formāli pieņemti daži likumi, taču nav uzņemta pat plānveidīga virzība. Sektorā ir problēmas, un, ja esam izteikušies, ka vēlamies būt finanšu tehnoloģiju centrs, tad pagaidām vēl neesam paveikuši nevienu mājasdarbu, lai sevi par tādu varētu dēvēt,” viņš atzīst. Inovatīvu smilškastu veidošana ļautu jauniem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem izmēģināt spēkus un attīstīties bez būtiskiem administratīviem ierobežojumiem, tādējādi jaunais uzņēmējs visu uzmanību varētu veltīt savai pamatdarbībai, atzina eksperti.

Ejam pakaļ

Kā vēl vienu trūkumu, kas bremzē sektora attīstību, eksperti minēja lēno reakciju uz potenciālajām sektora izmaiņām un neelastību. Finanšu tehnoloģiju nozares kontekstā var vērot, ka no valsts un uzrauga puses drīzāk ir baidīšanās no nezināmā, jo skaidrs, ka pakalpojumi attīstās un transformējas ātri, politikas veidotāji un uzraugs netiek līdzi tai dinamikai, kādā strādā uzņēmēji. Tādējādi nereti tiek mēģināts palikt industriju zem jau esoša regulējuma, bet būtu jāskatās, kā nozare attīstās, un tad jāpiemēro regulējums, rosināja eksperti.

“Tā kā Latvija atrodas Eiropas Savienībā, tad bieži vien skatāmies un gaidām, kādas izmaiņas ieviesīs ES līmenī, un tikai tad Latvija reaģē un ievieš savu likumdošanu. Taču, piemēram, Šveice iet tirgum pa priekšu, ievieš labvēlīgu likumdošanu, lai kompānijas varētu valstī attīstīties. Latvija gaida, kad regulējumu ieviesīs ES, un pieskaņo vietējo likumdošanu kopējam regulējumam. Taču tas ir daudz par vēlu, jo šajā laikā, kamēr gaidām uz ES, mūsu valsts neļauj vietējām kompānijām attīstīties, tās negrib gaidīt un iet prom no mūsu valsts uz Šveici, Lielbritāniju vai citām valstīm,” atzina R. Rupeika-Apoga.

Viņai piekrita arī ZGI Capital investīciju direktors Rūdolfs Krese, minot Lietuvas piemēru ar Revolut. “Tikko tirgū izskanēja runas par Brexit, bija skaidrs, ka daudzas finanšu tehnoloģiju kompānijas no Lielbritānijas vēlēsies izņemt licences citās valstīs. Šajā gadījumā lielisks piemērs ir Lietuva, kas saprata, ka Revolut būs jāpārceļas uz citu valsti un viņiem vajadzēs Eiropas licenci. Lietuva pateica Revolut, ka nodrošinās visātrāko licences saņemšanu ES, apsolīja, ka valsts darīs visu, lai licenci uzņēmums saņemtu 12 mēnešu laikā, un solīto pildīja, kā rezultātā Revolut pārcēlās uz Lietuvu. Tādējādi Lietuva ieguva gan plašāku atpazīstamību, gan proaktīvi ieguva savu lomu finanšu tehnoloģiju kompāniju vidū. Tas ir veids, kā nevis sekot, bet būt līderim,” sacīja R. Krese.

M. Kalniņš uzskata, ka Latvijas vājā vieta ir nesabalansēta risku izvērtēšana Latvijai, un riski kļūst par slogu jebkādas jaunas idejas attīstībai, tādēļ visas idejas pazūd un nogrimst: “Ja ir proaktīva rīcība un vēlme iedziļināties, tad ir skaidrs, kā pieņemt lēmumu un vērtēt riskus, bet, ja uzraugošā iestāde pauž, ka nevajag runāt par attīstības formātu, bet strikti uzraudzīt, tā ir vēl viena palaista iespēja garām.”

Vēl viens no šķēršļiem straujākai attīstībai ir jauno finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība ar bankām, ko iezīmēja gan R. Rupeika-Apoga, gan M. Kalniņš. “Jebkurai kompānijai, lai tā varētu attīstīties, ir nepieciešams atvērt banku kontā, un tas ir viens no klupšanas akmeņiem, jo kompānijām ir grūti to izdarīt, ņemot vērā, ka kompānija ir jauna un nezināma,” atzina LU pārstāve.

“Monea maksājumi šobrīd notiek Latvijā, caur Latvijā reģistrētiem banku kontiem, starp Latvijas rezidentiem vai Latvijas uzņēmumiem, un, ja pat šādos apstākļos ir grūti noturēt kontu vaļā, tad varat padomāt, kā ir citiem uzņēmumiem,” piebilda M. Kalniņš.

Izrāviens vēl priekšā

Runājot par finanšu tehnoloģiju sektora nākotni, eksperti prognozē, ka lielākais uzplaukums vēl tik gaidāms.

Atsaucoties uz kompānijas Deloitte veikto pētījumu, R. Krese uzsvēra, ka finanšu tehnoloģiju nozarē lielākās izmaiņas gaidāmas pēc 5-10 gadiem. Lai arī nozare jau tagad aug lielā ātrumā un tirgum ik mēnesi pievienojas milzīgs skaits uzņēmumu, lielākās izmaiņas tirgū veiks jaunieši, kuriem pašlaik ir aptuveni 18 gadu, viņš norāda. Tas būs tad, kad viņu finanšu ietilpība kļūs lielāka – viņi sāks veidot uzkrājumus, iegādāsies īpašumus, un summas, kas cirkulēs finanšu tehnoloģiju kompānijās, būs lielākas. Ja šobrīd finanšu tehnoloģiju kompāniju pieprasītāko pakalpojumu vidū lielākoties dominē naudas pārskaitījumi un nozīmīgāku finanšu lēmumu gadījumos, piemēram, vēloties iegādāties nekustamo īpašumu, cilvēks dodas uz banku, tad, attīstoties platformām, tiks veidoti jauni pakalpojumi un šādi lēmumi, iespējams, tiks pieņemti caur šīm finanšu tehnoloģiju kompānijām vai sadarbojoties ar banku, prognozēja R. Krese.

Kā veiksmīgu piemēru R. Rupeika-Apoga minēja pūļu finansējuma platformas, kas piedzīvo strauju izaugsmi, jo brīvas naudas pasaulē ir daudz un iedzīvotāji nezina, kur investēt, turklāt daudzi cilvēki meklē investīcijas, kur atdeve ir 8-9%, nevis zemāka.