Dronu nozares apgrozījums piecos gados kāpis 11,6 reizes; ne visi iztur konkurenci

Bezpilota lidaparāti

No nepilna miljona eiro līdz vairāk nekā 11 milj. eiro – tā palielinājies deviņu jomas uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot 2014. g. un 2018. g. rādītājus, liecina DB veiktais Lursoft datu apkopojums. Kompāniju nodarbināto cilvēku skaits kāpis no 57 līdz 132 cilvēkiem, bet kopējie maksājumi budžetā - no 432 tūkst. līdz 1,8 milj. eiro. Savukārt kopējo zaudējumu pieaugums no 150 tūkst. eiro līdz 1,6 milj. eiro norāda vien uz to, ka uzņēmumi lielākoties arvien ir investīciju un izaugsmes fāzē, norāda kāds jomas komersants.

Divkāršs kāpums

Apgrozījuma, darbinieku skaita un nomaksāto nodokļu ziņā lielākās nozares kompānijas UAVFactory (ražo fiksēto spārnu dronus) apgrozījums pērn pieaudzis vairāk nekā divas reizes līdz 6,3 milj. eiro, bet peļņa pārsniegusi vienu milj. eiro. Uzņēmuma finanšu direktore Jeļena Ābola norāda, ka tam pamatā vairākas lietas. Ar ES fondu atbalstu veikti pētījumi, tāpat pērnā gada vasarā kompānija piedāvājusi jaunus produktus. Jaunus pasūtījumus veikuši gan esošie, gan jauni klienti. Vaicāta, vai arī šogad gaidāma tāda pati izaugsme, viņa atzīmē, ka jūlija beigās apgrozījums varētu sasniegt sešus milj. eiro, bet gadā kopumā varētu būt vismaz 10 milj. eiro. Savukārt peļņa procentuāli varētu būt mazāka, jo jādomā par investīcijām, lai uzņēmums arī turpmāk varētu augt.

Lielākais izaicinājums patlaban ir darbinieku, kuriem nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, pieejamība, uzsver J. Ābola. Pērn darbinieku skaits sasniedzis 63 cilvēkus, bet šobrīd kompānija nodarbina 88 cilvēkus. Vaicāta, vai kompānija var iegūt visu nepieciešamo finansējumu no bankām, viņa norāda, ka ar finanšu institūcijām izveidojusies laba sadarbība, tāpat saņemta palīdzība no valsts attīstības finanšu institūcijas Altum. Turklāt UAVFactory galvenie klienti starptautiskajā tirgū ir valsts institūcijas, kam ir akceptējami daļēji avansa maksājumi. Kompānijas klientu vidū ir arī Latvijas Aizsardzības ministrija, kas iepriekš ziņoja, ka «bezpilota lidaparātu sistēmu iegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku teritorijas novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Iegādātās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās».

Komentējot sadarbību ar piegādātājiem, uzņēmuma finanšu direktore atzīmē, ka tie ir no visas pasaules, tostarp Ķīnas, ASV, Vācijas, Čehijas, Izraēlas. Diemžēl ir atsevišķi komponenti, kuru jomā faktiski ir monopols, līdz ar ko piegādātājs var diktēt cenas.

Sagaida kāpumu

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma apgrozījuma pieaugums ir vismaz 50%, bet pusgadā varētu būt 20%, norāda dronu programmatūras izstrādātāja SPH Engineering pārstāvis Jānis Ķuze. Uzņēmums, kura apgrozījums pērn bija 3,61 milj. eiro, daudz investējot jaunos industriālos projektos. Aizvien vairāk tiek veikti pasūtījumi ar lielāku pievienoto vērtību: «Ja agrāk skrējām, lai tikai būtu (pasūtījumi) un mārketinga efekts, tad tagad – lai ir ne tikai pa nullēm, bet ir arī peļņa.» Šogad uzņēmums vairs neveic bezmaksas darbus, un visi inženieri noslogoti ar apmaksātiem darbiem. Kompānijas gada pārskatā minēts: «Tika pieņemts lēmums koncentrēties uz pakalpojumu sniegšanu profesionāliem lietotājiem. Tāpēc lēto UgCS (Universal Ground Control Software) One licenču darbība tika pārtraukta. Tā vietā tika ieviestas divas laika ierobežotas UgCS Pro licences. Tāpat tika atcelta UgCS bezmaksas versijas UgCS Open izplatīšana. Tā vietā lietotāji tagad no UgCS tīmekļa vietnes var lejupielādēt izmēģinājuma versiju. Tā rezultātā mēs piedzīvojām ievērojamu UgCS licenču pārdošanas apjoma pieaugumu (gan pārdoto licenču skaita, gan kopējo ieņēmumu izteiksmē).» UgCS lietotāju bāze pērn paplašināta līdz vairāk nekā 50 tūkst. lietotāju 193 valstīs (30 tūkst. lietotāji 2017. g. beigās), un vairums no tiem (> 30%) atrodas ASV.

Patlaban SPH Engineering lielākais izaicinājums ir Āzijas tirgus, jūnijā kompānija piedalīsies izstādē Ķīnā. Tāpat būtisks izaicinājums ir darbaspēka izmaksu kāpums Latvijā un Baltijas valstīs kopumā. Risinājums ir par trešdaļu lētāku ārpakalpojumu izmantošana, pērkot tos citās valstīs. Šogad kompānija plāno pārcelties uz jaunu biroju, un tās darbinieku skaits sasniegs 40 cilvēkus. Pēc J. Ķuzes teiktā, biznesam ļoti traucējošs faktors ir neproduktīvs laika patēriņš sarunās ar bankām, kurām uzņēmums, kam ir klienti 200 valstīs, liekoties aizdomīgs. Iepriekš viņš Latvijas Aviācijas asociācijas lietišķajās brokastīs norādījis, ka 2030. g. uzņēmums varētu sasniegt viena miljarda apgrozījumu. (DB 05.10.2018.)

Maina uzsvarus

«Ejam uz priekšu, mainām savu statusu no jaunuzņēmuma, kas demonstrē dažādas iespējas, uz uzņēmumu, kurš sniedz pakalpojumus,» norāda augstas celtspējas dronu izstrādātāja Aerones vadītājs Jānis Putrāms. Patlaban kompānija fokusējusies uz vēja turbīnu apkopes lauciņu un citiem saistītajiem pakalpojumiem, kur lielas celtspējas drons tiek izmantots kā pacelšanas mehānisms, bet robotiski instrumenti aizvieto cilvēkam bīstamo darbu lielā augstumā. Uzņēmumam ir klienti Latvijā, bet ir interese arī Vācijā un ASV. Runājot par konkurenci, J. Putrāms norāda, ka «tajā brīdī, kad publiski parādām tehnoloģiju, ir risks, ka citi to ieraudzīs un arī sāks darīt to pašu». Tādēļ kompānijai ir uzdevums neapstāties, ejot vienu soli citiem pa priekšu.

Vaicāts par panākumiem kompānijas dronus izmantot ugunsdzēšanā, ko Aerones iepriekš demonstrējusi, viņš atzīmē, ka, tā kā Aerones dronam būtu jādarbojas kopā ar ugunsdzēsēju mašīnu, uzņēmuma pārstāvji tikušies ar Eiropas un citu valstu vadošajiem ugunsdzēsēju auto ražotājiem, un pastāv iespēja veidot pilotprojektus. Vēja turbīnu projektos iegūtā pieredze šeit noderēs.

Pārtrauc ražošanu

Lielā konkurence dronu ražošanas tirgū pāris Latvijas kompānijām likusi veikt izmaiņas savās stratēģijās. «Vēl nav īstais brīdis komentēt,» uz jautājumu, kā šobrīd klājas uzņēmumam, norāda Airdog (izstrādāja dronu, kas autonomi seko, piemēram, sportistam, filmējot viņu ar GoPro sporta kameru) līdzdibinātājs un valdes loceklis Agris Ķipurs. Pērn kompānijas apgrozījums sarucis teju trīs reizes līdz 517,9 tūkst. eiro, piedzīvojot 422,1 tūkst. eiro zaudējumus. Vadības ziņojumā minēts: «Šāda zaudējumu esamība ir izskaidrojama ar faktu, ka 2018. g. uzņēmums pārtrauca iepriekšējā produkta ražošanu un šobrīd pēc mātes kompānijas pasūtījuma sniedz inženiertehniskas konsultācijas un pakalpojumus.» Taču neizskatās, ka uzņēmumā būtu nolaiduši rokas: «Ieņēmumu apmērs 2018. g. pēdējā ceturksnī un 2019. g. pirmajā ceturksnī ir bijis pietiekams, lai segtu tekošos izdevumus, kas ļauj ar pārliecību turpināt attīstīt uzņēmumu saskaņā ar šī brīža stratēģiju.»

Labāk pārkvalificēties

Esam pārkvalificējušies uz antidronu sistēmu pārdošanu publiskajam sektoram (kritiskās infrastruktūras, īpašas nozīmes objekti, naudas krātuves, lidostas), norāda Drone Technology pārstāvis Reinis Točelovskis. Viņš skaidro, ka runa ir gan par detektoriem, gan frekvenču traucēšanas iekārtām, gan radiofrekvenču skenēšanu, lai noteiktu drona pilota atrašanās vietu.

Pirms četriem gadiem DB rakstīja (03.03.2015.), ka trīsarpus gadu darba rezultātā Drone Technology izveidojis tālvadības oktokopterus industriālajām vajadzībām. Projektā investētie līdzekļi – pusmiljons eiro – nāca gan no privātajiem avotiem, gan Citadele bankas, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (Eiropas reģionālās attīstības fonda nauda caur Transporta mašīnbūves kompetences centru). Vēlāk gan nonākts pie atziņas, ka ar tām investīcijām, ko uzņēmums var atļauties, ir pārāk lieli riski, nav garantiju (panākumiem), bet tirgū ir kompānijas, kas var investēt miljardus. Citiem vārdiem sakot, dronu nozarē valda mežonīga konkurence.