Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju

Problēma

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Sagrauj vietējās kopienas

Tā kā mājokļu krīze ir teju visās Eiropas lielpilsētās, likumsakarīgi, ka par to ir sākuši satraukties vietējie iedzīvotāji, jo Airbnb dēļ krasi ir sarucis ilgtermiņa īres dzīvokļu piedāvājums vietējā tirgū. Turklāt Airbnb cenas spiež uz augšu arī īres maksas. Pret šādu kārtību protesti ir bijuši, piemēram, Barselonā, Florencē un Prāgā. Barselonā protestētāji bija redzami ar plakātiem, kuros vīd uzraksts – «jūsu brīvdienu luksuss ir mūsu ikdienas posts». Pērnā gada oktobrī protestētāji pret mājokļu krīzi «okupēja» Airbnb biroju Dublinā. Protestētāju grupa ar zīmīgo nosaukumu Take back the city (atgūt pilsētu) apgalvoja, ka 2018. gadā Dublinā vairāk nekā 3000 mājokļu tika piedāvāti īstermiņa īrei Airbnb, kamēr ilgtermiņa vietējā īres tirgū bija pieejami vien 1329 mājokļi.

Kā jau minēts, saskaņā ar ieceri Airbnb platformā būtu jānonāk tikai tiem dzīvokļiem vai mājām, kas atbrīvojušies uz terminētu laiku – saimnieka prombūtni. Līdz ar to tam nevajadzētu ietekmēt vietējo īres tirgu. Taču realitāte ir pilnīgi cita. Dzīvokļa īpašnieks, kam pieder vairāki dzīvokļi, tos ieliek Airbnb platformā, nevis iekļauj īres tirgus apritē. Prese vēsta, ka pērn notikušajās Prāgas pašvaldības vēlēšanās Airbnb jautājums bija viens no centrālajiem. Iedzīvotāji satraucas arī par to, ka līdz ar Airbnb izplatību aizvien tūristiskāki kļūst vietējo dzīvojamo māju rajoni. Līdz ar to pilsētas zaudē savu draudzīgumu vietējiem iedzīvotājiem un aizvien vairāk kļūst par tūristu poligoniem. Salīdzinājumam: ja rīdzinieki zina, ka Vec- rīga vasarās «pieder» tūristiem, Mežaparks pilnībā ir mūsējais. Taču Eiropas lielpilsētās turienes mežaparki līdz ar Airbnb attīstību kļūst aizvien tūristiskāki. Līdz ar to Rietumeiropā populārs kļuvis teiciens – peļņas kārotāji ir nogalinājuši Airbnb un sagrāvuši vietējās kopienas. Iespējams, tas ir pārāk skarbi un sakāpināti, taču tā noteikti ir daudzu eiropiešu izjūta.

Zaudē vietējos iedzīvotājus

Viena no pilsētām, kur šis jautājums sāpīgi skar vietējos iedzīvotājus, ir Parīze, kurā ir otrs lielākais Airbnb piedāvājums pasaulē (aiz ASV) – 60 tūkst. dzīvokļu. Parīzes mēre Anna Hidalgo ir teikusi: ««Jā» dalīšanās ekonomikai. «Jā» parīziešiem, kuri uz pāris dienām izīrē savus dzīvokļus, tādējādi gūstot nelielus papildu ienākumus. «Nē» tiem, kas tādējādi pelna naudu, sagraujot dzīvojamos rajonos un pārvēršot Parīzi par pilsētu–muzeju. Problēmas ir ar tiem, kuriem pieder vairāki īpašumi un kuri, tos nedeklarējot, visu gadu izīrē tūristiem.»

Pērn laikrakstā The Guardian komentētājs Džons Hariss, rakstot sleju par Airbnb un ar to saistītajām problēmām, cita starpā minēja: «Īstermiņa īre tik ļoti vajadzīgos mājokļus no īres tirgus pārceļ uz tūristu ekonomiku, veicinot jauna veida džentrifikāciju.» Citiem vārdiem sakot, ar nekontrolētu Airbnb izplešanos vietējie iedzīvotāji aizvien vairāk tiek izspiesti no pilsētām, kuras pārņem tūristi, uz nomalēm. Itālijas pilsētas Sjēnas universitātes pētnieki norāda, ka viens no pieciem nekustajiem īpašumiem Sjēnas vēsturiskajā centrā ir izīrēts Airbnb. 2017. gadā 8000 mājokļu jeb 21,4% no visiem Sjēnas nekustamajiem īpašumiem bija nodoti izīrēšanai ekskluzīvi tūristiem. Šāda situācija ir būtisks šķērslis jauniem cilvēkiem tikt pie sava īres mājokļa, kā arī tas apgrūtina cilvēkus no perifērijas pārcelties uz lielajām pilsētām darba meklējumos. The Guardian norāda, ka pilsētu apkaimes ar lielāko Airbnb koncentrāciju ir tās, kas visstraujāk zaudē vietējos iedzīvotājus.

Pilsētas ievieš ierobežojumus

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība (ES) šā gada pavasarī ir izteikusi brīdinājumu platformai par to, ka tās biznesa prakse neatbilst ES likumiem. ES vēlas, lai Airbnb precizē savā mājaslapā to, vai īpašumu īrei piedāvā privātpersona vai nekustamo īpašumu kompānija. ES arī uzskata, ka lapā skaidrāk jānorāda cenas veidošanās mehānisms – kas tajā ietilpst. Tajā pašā laikā, kā vēsta ziņu aģentūra Reuter, šā gada aprīlī Eiropas Tiesa, reaģējot uz Francijas Tūrisma asociācijas sūdzību, ka Airbnb ir uzskatāms par nekustamā īpašuma aģentu un līdz ar to tā pašreizējā darbība neatbilst ES likumiem, paziņoja, ka platforma ir uzskatāma par digitālo pakalpojumu sniedzēju, līdz ar to tā var brīvi darboties visā ES. Tajā pašā laikā šai platformai savā darbībā ir jāievēro visi ES godīgas komercprakses nosacījumi, piemēram, informējot patērētājus, kā veidojas maksa par pakalpojumu.

Lai mazinātu gadījumus, kad Airbnb platforma tiek izmantota ilgtermiņa dzīvokļu izīrēšanai, vairākas pilsētas ir ieviesušas būtiskus ierobežojumus. Piemēram, Barselonā Airbnb un tai līdzīgās platformās mājokļus iespējams izīrēt ne ilgāk kā 31 dienu gadā. Amsterdamā tās ir 30 dienas. Berlīnē ir jāsaņem īpaša licence, ja šādās platformās tiek izīrēti 50% vai vairāk no mājokļa. Dienu skaits, cik ilgi drīkst izīrēt īstermiņa īrē mājokli, tiek norādīts katrā konkrētajā licencē. Savukārt, ja tiek izīrēts īpašums, kurā pats tā īpašnieks nedzīvo, maksimālais īstermiņa īres periods ir 90 dienas gadā. Jānorāda, ka Palma de Maljorka vispār ir aizliegusi īstermiņa mājokļu izīrēšanu Airbnb un tai līdzīgās platformās. Savukārt Itālijā valdība ir ieviesusi tā saukto Airbnb nodokli, kas paredz īstermiņa īres kompānijām piemērot 21% ienākuma nodokli.

Ārpus Eiropas vieni no stingrākajiem noteikumiem ir Ņujorkā, kur izīrēt dzīvokli uz īsāku laiku kā 30 dienām (vienā reizē) ir nelegāli un sods par šā likuma neievērošanu ir 7,5 tūkstoši dolāru.

Rezumējot jāsecina, ka Airbnb platforma, saskaņā ar ES Tiesas lēmumu, nekur nepazudīs, taču prognozējams, ka tai būs aizvien stingrāki ierobežojumi, kas būs atšķirīgi katrā pilsētā, un platformai būs jāievēro ES noteikumi, kas skar patērētāju tiesības un informēšanas kārtību.

Vieni spēles noteikumi

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis šā gada sākumā DB atzina (22.01.), ka precīzu aprēķinu par izīrējamo vienību skaitu mūsu valstī nav, taču arī pāris gadu seni dati liecina, ka apartamenti ir nozīmīgs tirgus dalībnieks viesmīlības nozarē. Tradicionālie tirgus spēlētāji nav bijuši pret šī biznesa attīstību, taču vienmēr ir uzsvēruši nepieciešamību ievērot tos pašus spēles noteikumus, kādi ir tūristu mītnēm, to, ka tam jābūt pienācīgi kontrolētam un regulētam, šiem tirgus dalībniekiem jābūt reģistrētiem, ir jāmaksā nodokļi un jābūt drošiem. Nereti, neievērojot šos noteikumus, šie tirgus dalībnieki piedāvā zemāku cenu nekā viesnīcas, nostādot tās negodīgas konkurences apstākļos.

Daudzviet vecajā Eiropā apartamentu un viesnīcas numuru proporcija ir 50/50, daudzviet jau runā par haosu. Viņaprāt, ir īstais brīdis, lai šo jomu sakārtotu pie mums. Tiesa, te šāda proporcija diez vai kādreiz varētu būt, jo Rīga ir cita veida galamērķis.