Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Skaidra nauda

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

Jādeklarē 10 tūkstoši

«Patlaban Krimināllikuma 195. pantā ir paredzēta atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz Eiropas ārējās robežas. Ir konstatēts, ka problēma ir arī uz iekšējām robežām. Cilvēki pārvieto lielas summas, kas ļoti bieži ir saistītas ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Spēkā paliek esošā kārtība uz ES ārējās robežas, bet mēs likumu papildinām ar normu par skaidras naudas deklarēšanu uz iekšējās robežas. Kārtība būs šāda – cilvēkam nebūs pienākuma kaut kur pirms ceļojuma uz Lietuvu vai Igauniju īpaši deklarēt savu skaidro naudu, kuru viņš ņems līdzi ceļojumā. Ja muita veic pārbaudi un uzdod cilvēkam aizpildīt deklarāciju un viņš, to aizpildot, sniedz nepareizu informāciju, ka tādas naudas nav, bet patiesībā nauda ir, tad muita var rīkoties,» deputātiem izstrādātos likuma grozījumus skaidroja A. Judins.

Viņš skaidri norādīja, ka administratīvā atbildība plānota no 10 tūkstošiem eiro. Proti, ja cilvēks noklusē, ka viņam ir vairāk nekā 10 000 makā, un tomēr tur tie ir, tad jāmaksā sods. Savukārt, ja līdzi ir čemodāns ar naudas summu, kurā ir vairāk par 21,5 tūkstošiem eiro, tā likumdevēja acīs ir sevišķi liela summa, un ir jāsoda pēc Krimināllikuma panta. Tādēļ arī vienlaikus tiek veidoti divi atbildības likumu grozījumi, kas piesaistīti vienam likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas.

A. Judins uzsvēra, ka likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, pat nelietojot galveno piebildi, ja deputāti nobalsos.

Steidzamības kārtā

Likumu pieņemšanu steidzamības kārtā diktē jau pieminētais Moneyval ziņojums, kas Latvijai jāiesniedz jau jūlijā. Tādēļ arī likumu spēkā stāšanās termiņš– 1. jūlijs. Ar grozījumiem Krimināllikumā tā arī palika, ka izskatīs «mērkaķu ātrumā», kā pusčukstus, neieslēdzot mikrofonu, ironizēja viens no Juridiskās komisijas deputātiem. Tomēr pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozīšanas debates nonāca strupceļā, jo izrādījās, ka neviens vairs neko nesaprot.

Proti, A. Judina noteiktais slieksnis, ka uz robežas pēc pieprasījuma deklarējama nauda, ja tā pārsniedz 9999 eiro, tika apšaubīts, un pirmais to netieši izdarīja deputāts Valērijs Agešins, pavisam neitrāli jautājot, vai A. Judins šos grozījumus ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija deputātiem ir pārrunājis, jau vēlāk kolēģim norādot, ka abu likumu vienlaicīgas tapšanas gaitā ir iespējamas neatbilstības. Vienkāršāk runājot, institūcija, kura ir saņēmusi norādi, ka personai ir nelikumīgi iegūta nauda, likumu Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas vienkārši izmanto par ieganstu, lai paprasītu un pārbaudītu, vai nauda patiešām ir. Kad izrādās, ka tā ir, tad to atņem neatkarīgi no tā, vai makā ir pieci eiro vai 10 000.

Institūcijas slieksni neredz

Par to, ka aptuveni šāda ir Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta jautājumu sapratne, liecināja abu iestāžu pārstāvju teiktais komisijas sēdē. Neatkārtojot birokrātiskus tekstus, sāls ir apstāklī, ka nelikumīgi iegūta nauda institūciju redzējumā ir nelikumīga neatkarīgi no tās daudzuma, un pēc savas būtības šāda pozīcija ir pretrunā ar A. Judina pārliecību, ka summas, kas ir mazākas par 10 000 eiro, var nedeklarēt, ja muitnieki nepieprasa.

Vēl vairāk, pēc deputātes Jutas Strīķes jautājuma, vai uz Lietuvas robežas viņas makā atrastajiem pieciem eiro tiks uzlikts 20% administratīvais sods, ja VID būs kāda aizdomu ēna, sekoja atbilde, ka lietu neierosinās, jo summa ir pārāk maza. Tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu politikas pārvaldes Muitas lietu daļas vadītājs Andris Ābols samērā skaidri lika saprast, ka vēlme ķerties pie skaidras naudas apjomiem, kas ir mazāki par 10 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienestam ir. Princips, ka amatpersona var pieprasīt deklarāciju par mazāku summu gan uz ārējās robežas, gan uz iekšējās robežas, ir tikai tajā gadījumā, ja VID ir pienākusi riska informācija. Tāda ir Finanšu ministrijas nostāja. Gadījumā ar iekšējām robežām no deputātu sarunām ir saprotams, ka valsts institūcijas pēc būtības neveiks sabiedrisko autobusu regulāras kratīšanas uz robežas, bet strādās pēc riska informācijas. Tādas cerības deputāti izteica. Tas savukārt nozīmē, ka visos gadījumos, kad pārbaudes tiktu veiktas, riska informācijai jābūt un slieksnim 10 000 eiro Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir maldinoša nozīme. Lai viestu skaidrību, deputāte J. Strīķe lūdza skaidrojumus par 10 000 slieksni, lai tas nekļūtu par būtisku pretrunu likumdošanā, kā arī aicināja ievērot samērību, sodot iedzīvotājus par pārkāpumiem.

Sankcijas par lielu

Neatkarīgi no strīdiem par to, cik liela skaidras naudas summa ir jādeklarē uz valsts iekšējās robežas – pieci vai 10 000, deputātes Jūlijas Stepaņenko norāde uz to, ka jau patlaban valsts iecerētās sankcijas ir nesamērīgas, ir vietā. Piemēram, Krimināllikuma 300. pants par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu paredz mazākas sankcijas. Ir arī citas neatbilstības. Savukārt no deputāta Alda Gobzema samērā garās uzstāšanās seko īsa esence – pašreizējos likuma grozījumos, nosakot turības līmeni, valsts vadās pēc Latvijas minimālās algas, savukārt, nosakot sankciju līmeni, skatās uz Eiropas Savienības labākajiem piemēriem, t.i., uz tām valstīm, kuru pilsoņiem ir daudz vairāk līdzekļu. Lai kādas būtu atbildības likumu peripetijas, Juridiskās komisijas deputāti atzina, ka likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas vēl ir iespējami grozījumi, kas maina visu kārtību, bet viņu darbs vēl pilnveidojams līdz Saeimas 20. jūnija sēdei.