Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Finanses

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Es Asociāciju sāku vadīt 2017. gada janvārī. Tobrīd padome mani aicināja pildīt šos pienākumus ar mērķi mainīt Asociācijas darbu. Bija jākļūst proaktīvākiem dažādos jautājumos. Bija jāsaprot, kā labāk nodrošināt sektora transformāciju, ieviešot labāko starptautisko praksi Latvijas finanšu sektorā. Kopīgi tika noteiktas prioritātes. Tā bija attīstība, digitālā transformācija un tehnoloģijas, kā arī atbilstības tēma. Tieši par atbilstību runājot, 2017. gada sākumā vairākkārtīgi Asociācijā diskutējām par finanšu sektora riskiem, kas ir nepietiekami vadīti un var pārvērsties par būtiskiem reputācijas riskiem. Asociācijas pamatuzdevums ir rūpēties par finanšu sektora kopējo reputāciju. 2017. gada sākumā tika nolemts izstrādāt atbilstības vadlīnijas. Vasaras laikā izstrādājām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politiku un vadlīnijas, kuras 2017. gada oktobrī apstiprināja Asociācijas padome.

Kas ir šie finanšu sektora pamatriski, ko noteicāt?

Pirmkārt, tā ir sankciju ieviešanas tēma. Šajā jautājumā bija neskaidra situācija. Tas arī izskanēja starptautiski, pieminot tieši Latvijas banku sektoru. Vai mēs nodrošinām visu sankciju ievērošanu? Vai ir kādi tirgus spēlētāji, kas to nedara? Ņemot vērā, ka likumdošana tolaik neparedzēja tieši ASV sankciju piemērošanu Latvijā, tad Asociācijas padome izšķīrās izstrādāt šādas vadlīnijas, kuras biedriem būtu saistošas. Protams, ka jebkuras Asociācijas vadlīnijas biedriem ir brīvprātīgas. Tas ir biedru ziņā, vai pievienoties vai nē. Šajā gadījumā mēs saņēmām apliecinājumus no visiem biedriem, ka viņi pievienojas šīm vadlīnijām.

Otrs risks, ko mēs skaidri definējām, ir sadarbība ar specifiskiem klientu segmentiem. Tobrīd identificējām, ka viens no paaugstināta riska avotiem Latvijas finanšu sektorā ir tieši sadarbība ar čaulu kompānijām. Tās nav pietiekami caurskatāmas, un pastāv iespēja, ka aiz tām slēpjas darboņi, kuri nebūtu vēlami Latvijas finanšu sistēmā. Tika noteikti konkrēti parametri arī šajā jomā.

Viens no būtiskiem lēmumiem bija kritēriji, kādā veidā izvēlēties ārējo novērtētāju, kas veic AML auditu. Šis jautājums FKTK dokumentos nebija pietiekami definēts. Toreiz bija skaidrs, ka institūcija to neplāno konkretizēt. Tā bija kopīga sektora izšķiršanās. Ja mēs to darām, tad ir vēlams, lai visiem audits tiek veikts pēc vieniem kvalitātes kritērijiem. Tika noteikti kvalifikācijas kritēriji, atlasot vērtētājus, un noteikts tvērums, kādu vajadzētu šāda audita ietvaros apskatīt. Līdztekus ieviesām trauksmes cēlēju kanālu uz Asociāciju un skaidri noteicām nesadarbošanos ar uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus.

Īsumā tas ir skaidrs standarts, kādu Asociācijas biedri apņemas uzturēt atbilstības jomā. Tika noteikts sešu mēnešu ieviešanas laiks vadlīniju pārņemšanai banku līmenī. Pēc FinCEN paziņojuma 2018. gada februārī lūdzām biedriem ātrākā laikā ieviest vadlīnijas.

Pēc FinCEN paziņojuma par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā darījāt vēl kaut ko?

2018. gada 6. martā Asociācija apkopoja vienkopus visus priekšlikumus, kuri jau bija apspriesti ar valdību, par to, ko darīt papildus uzrauga rīcībai šādos gadījumos. Uzrauga darbības nosaka 70 līdz 80% no nepieciešamā. Ja ir vēlme, tad var apsvērt virkni citu pasākumu.

Kādi citi pasākumi?

Jau 2017. gadā bijām sākuši sarunas ar valdību par nepieciešamību apzināties Kontroles dienesta esenciālo lomu sistēmas darbināšanā. Mūsu pārliecība bija, ka tās atrašanās ne izpildvarā apgrūtina sadarbību un informācijas plūsmu ar citām tiesību aizsardzības iestādēm. Bankas, pildot likuma prasības, iesniedz aizdomīgo darījumu ziņojumus. Ir jautājums, kas ar tiem notiek tālāk. Tas arī Latvijai tika pārmests – ka šis darbs ir neefektīvs. 2017. gadā neizdevās panākt izpratni no valsts puses, bet 2018. gadā, piesakot šo jautājumu, bija apziņa, ka ar Kontroles dienestu viss nav labi, un notika izmaiņas. Par to mēs esam gandarīti. Asociācija savu nozares kopīgo interešu pārstāvniecību jautājumā ir veikusi. Mēs konsekventi norādījām uz nepilnībām, un pārmaiņas tika ieviestas. Šobrīd Kontroles dienests atrodas izpildvarā.

Otrs mūsu priekšlikums bija par informācijas apmaiņas labāku regulējumu starp kredītiestādēm par klientiem, kuriem ir atteikta sadarbība tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas aizdomu dēļ. Šāda sadarbība likumā tika iekļauta. Šobrīd kredītiestādes Latvijā saskaņā ar doto mandātu apmainās ar informāciju par klientiem, kuriem ir atteikta sadarbība, jo mērķis jau ir viens, – lai klients, kuram nopietnu iemeslu dēļ viena kredītiestāde ir atteikusi sadarbību, nevarētu aiziet uz citu kredītiestādi mūsu pašu jurisdikcijā un turpināt veikt šādas darbības. Likumā tika iekļauti arī nosacījumi, kas ļauj Kontroles dienestam organizēt sadarbības grupas ar kredītiestādēm noteiktu jautājumu izskatīšanai. Šeit piemēru ņēmām no Lielbritānijas, kur šāda sistēma naudas atmazgāšanas ierobežošanai sekmīgi darbojas jau vairākus gadus.

Bija virkne vēl citu pasākumu, kurus mēs 2018. gadā izteicām oficiālā vēstulē valdībai. Ieteicām valstij apsvērt šo sadarbības ierobežojumu ar čaulas kompānijām jau kā likumā noteiktu pienākumu, kas arī tika vēlāk pieņemts. Tāpat bija ieteikums atvieglot politiski ietekmīgu personu identificēšanu Latvijā. Tā bija tēma jau no 2017. gada. Tas, kā šī sistēma ir uzbūvēta, nav efektīva.

Šī tēma vienubrīd kļuva par tādu kā izsmiekla objektu, jo bankām vajag iztaujāt katru klientu. Situācija ir mainījusies?

Katrai kredītiestādei ir uzlikts pienākums aptaujāt visu populāciju, lai identificētu tos dažus indivīdus, kuri ir politiski nozīmīgi. Tajā pašā laikā valsts pusē šī informācija ir zināma – kas tad ir tie, kuri par šādiem politiski nozīmīgiem cilvēkiem ir uzskatāmi. Protams, ka kredītiestādēm vienmēr paliks pienākums identificēt personas, izskatot viņu darījumus. Tas ir tas pievienotās vērtības darbs, ko kredītiestādes var veiksmīgi realizēt. Process notika lēnāk, nekā vēlējāmies, bet pozitīvi ir tas, ka šā gada augustā šāds politisku nozīmīgu personu saraksts taps pieejams. Tas noteikti vienkāršos mūsu darbu, un to arī uzskatām par savu pamatdarbu – atvieglot finanšu nozares dalībnieku darba vienkāršošanu un problēmu risināšanu, lai mēs varētu labāk sniegt pakalpojumus.

Šādi risinājumi runā par labu tam, ka Finanšu nozares asociācija vēl nav Finanšu noziegumu apkarošanas biedrība, lai arī nozarē šādi ironizē.

Asociācijas mērķi un uzdevumi ir apzināt kopīgās problēmas, piedāvāt risinājumus, norādīt labās prakses piemērus, izdot vadlīnijas. Biedrības pamatdokumentā ir noteikts, kas mums jādara, un mēs to arī darām.

Pēc darbu uzskaitījuma – vai var raksturot paveiktā rezultātu? Latvijas finanšu sektorā šobrīd ir krietni mazāk naudas nekā bija 2017. gada sākumā. Tas tiešām ir šīs čaulu kompāniju likvidācijas rezultāts vai līdz ar gružiem no slauktuves izliets arī labs piens? Proti, vai visa šī nerezidentu nauda bija slikta, vai arī pastāv iespēja, ka daļa no tās Latvijas tirgū varētu atgriezties?

Jautājums par to, vai visa tā bija sliktā nauda, ir tāds, uz kuru var atbildēt tikai tiesībsargājošās iestādes. Tas, ko mēs vienmēr esam skaidri definējuši, ir – jo skaidrāki noteikumi tirgū, jo vieglāk nozares spēlētājiem darboties. Tāpēc arī Asociācijas darbs ir vērsts uz to, lai šie skaidrie noteikumi pēc iespējas ātrāk būtu. Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos. Ja nav precīzu noteikumu, riski nav pietiekami labi pārvaldāmi.

Šobrīd finanšu sektorā ir 90% Latvijas un ES valstu pilsoņu noguldījumu un apmēram 9% – NVS un citu trešo valstu pilsoņu noguldījumu. Caur Latviju ārvalstu klientu maksājumos praktiski pārstājuši cirkulēt ASV dolāri. Lielākā daļa atlikušo ārvalstu klientu maksājumu patlaban notiek eiro, ir nedaudz maksājumu citās valūtās.

Te ir jārunā, kā mēs strādājam ar riskiem. Gan globālā vide, gan specifiskā reģiona vide kopš 2014. gada ir būtiski mainījusies. Pēc Krimas aneksijas situācija izmainījās, palika tikai jautājums, cik ātri Latvija spēj pielāgoties šīm izmaiņām. Pērn aprīlī, strādājot ar citām asociācijām, gan LTRK, gan LDDK un Tranzītbiznesa asociāciju, kas vēlējās organizēt sadarbību ar Latvijas bankām, nolēmām par Ombuda paplašināšanu, jo Asociācija nedod norādījumus bankām, tos dod FKTK. Līdz tam Ombuds bija pieejams privātpersonām. Ja ir kādas problēmas sadarbībā ar kredītiestādēm, tad tajā var vērsties. Šādu kanālu vajadzēja arī uzņēmumiem.

Viens starpjautājums par privātpersonām. Dienas Bizness nesen aprakstīja konkrētu gadījumu par Latvijas iedzīvotāju Miroslavu Andrusiaku, kuram bankas atsakās atvērt privātpersonas kontu. Arī Ombuds viņa jautājuma izskatīšanu noraidījis. Komiskākais, ka cilvēkam nav konta nevienā no Latvijas bankām un nav īsti, kur atgriezt naudu, kas iemaksāta Ombudam. Bez konta valstī privātpersonai ir pagrūti eksistēt. Ir kādi komentāri šajā lietā?

Runājot par fiziskām personām – pirmkārt ir Eiropas Savienības regulējums par fiziskas personas pamatkontu. Jautājums, protams, ir, vai viņš atbilst tiem nosacījumiem, kas pasaka, kādas personas var izmantot pamatkonta nosacījumus. Ar to vien, ka cilvēks ir Latvijas iedzīvotājs, nepietiek. Ir vēl nosacījumi. Ja Ombuds gadījumu ir izvērtējis, tad, visticamāk, ir bijuši pietiekami apstākļi, lai atteiktu.

Vai nepastāv kāds trešais risinājums? Mums ir cilvēks ar Latvijas iedzīvotāja pasi, kuram nav iespējas atvērt pamatkontu.

Es nevarēšu atbildēt par konkrēto gadījumu, jo Ombuds darbojas neatkarīgi no Asociācijas. Vispārīgi runājot, ir šis pamatkonta regulējums, kas tieši ir paredzēts šādu gadījumu risināšanai. Jautājums, protams, ir, kāpēc šī konkrētā persona nevar izmantot pamatkonta pakalpojumus. Visticamāk, ka personas juridiskajā statusā kaut kas ir citādi, nekā vajadzētu būt. Visumā, ja persona dodas uz banku un atbilst likumā noteiktajām prasībām, bankai nav tiesību liegt atvērt pamatkontu. Likums ir tieši domāts personām, kuru pamata dzīves vieta ir Latvija.

Ir ieteikumi uzņēmumiem? No kā jāuzmanās, kādi ir riski, ko prasa bankas?

Attiecībā uz uzņēmumiem noteikti ir vērts vērsties pie Ombuda ne tikai strīdīgos gadījumos. Tur palīdzēs ar situāciju skaidrojumiem un risku skaidrojumiem. Jau 2018. gada aprīlī sagatavojām vienotu, standartizētu informāciju par to, kas ir galvenie riski, par ko bankas interesējas. Klientiem jāsaprot, ka ir četri galvenie riski, kas ir banku nozarē identificēti. Pirmkārt, tā ir sadarbība ar čaulas veidojumiem, kas pakāpeniski būs labāk vadīts risks un tiks mazināts. Otrkārt, tie ir līdzekļi, kas iegūti no kukuļošanas. Treškārt, runa ir par izkrāptiem nodokļiem. Ceturtkārt, sadarbība ar nelicencētiem vai neregulētiem finanšu starpniekiem. Klients tiek vērtēts no šo risku perspektīvas. Esam apkopojuši gan banku, gan Ombuda pieredzi, kas ir tie iemesli, kāpēc sadarbība ar konkrētiem klientiem var būt problemātiska. Visi gadījumi, kas līdz mums ir nonākuši izskatīšanai, atbilst kādam no pieminētajiem riskiem.

Ir arī otrs virziens šajā jomā, kurā strādājam. Pērn premjera Māra Kučiska vadībā Finanšu sektora attīstības padomē arī par šiem jautājumiem runājām. Premjers mums uzdeva sadarbībā ar FKTK un Kontroles dienestu atrast risinājumu klientu kontu slēgšanai. Divas reizes tikāmies ar institūcijām un identificējām astoņus nepieciešamos grozījumus FKTK noteikumos, kas regulē kredītiestāžu sadarbību ar klientiem. Tie ir mūsu priekšlikumi, un jau ir sagatavots FKTK noteikumu projekts.

Kas nav pareizi FKTK ārējos normatīvos aktos?

Runa ir par klientu padziļinātās izpētes noteikumiem. Piemēram, tie imperatīvi nosaka – ja nav pabeigta klienta padziļinātā izpēte 45 dienu laikā, tad kredīt- iestādei ir pienākums slēgt klienta kontu un pārtraukt visas attiecības. Ir rinda gadījumu, kad klienti nebija iesnieguši materiālus, nebija sapratuši, cik tas ir nopietni un kā pret šādiem pieprasījumiem jāattiecas, un bija nonākuši situācijā, kad bankai saskaņā ar FKTK noteikumiem nebija izvēles. Klientiem tika slēgti konti, atprasīti izsniegtie aizdevumi. Bankas jau tā nebūtu darījušas, jo nav intereses zaudēt klientus.

Kad īsti bankai vajag veikt šo padziļināto izpēti?

Padziļinātas izpētes noteikumi ir plaši un detalizēti. Vienkārši runājot, lielākā daļa Latvijas uzņēmumu ir pakļauti padziļinātai izpētei vai nu tādēļ, ka ir noteiktā apjoma apgrozījums, vai tādēļ, ka ir pietiekami sarežģīta korporatīvā struktūra. Tādēļ, piemēram, padziļinātā izpēte ir jāveic visām zemnieku kooperatīvajām sabiedrībām.

Tas bankām uzliek pienākumu veikt pamatīgu darbu!

Tādēļ jau iesniedzām šos grozījumu priekšlikumus. Ceram, ka nepilna gada laikā būs iespējams šos noteikumus grozīt. Vietējo Latvijas klientu gadījumā par padziļināto izpēti ceram, ka nebūs šī imperatīva, ka pēc 45 dienām jāslēdz konts, jo veidojas tādas netaisnīgas situācijas.

Viens no jautājumiem, par kuru Dienas Biznesā rakstījām jau iepriekš, ir par 2018. gada 13. februāra paziņojumu ar nosaukumu «Nav pieļaujama Latvijas banku izmantošana finanšu noziegumiem». Tas atrodams FNA interneta mājaslapā. Tas ir uzreiz pēc FinCEN paziņojuma un skan samērā skarbi. Piemēram, tur teikts: «Asociācija atbalsta banku nozares uzraugošo institūciju skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā, kā arī sagaida vispusīgu izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu pusē, lai varētu pamatoti vērsties pret fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot banku akcionārus, amatpersonas un darbiniekus, kas mēģina izmantot vai izmanto Latvijas finanšu sistēmu prettiesiskiem mērķiem». Vai Asociācija pretendē uz izmeklētāja lomu?

Mēs jau neapņēmāmies izmeklēt, mēs aicinājām atbildīgās institūcijas to darīt. Šis paziņojums nav vienpersonisks. Tas ir saskaņots ar Asociācijas padomi. Atslēgas vārds ir – atbalsta.

Šis jautājums ir tieši par publisko komunikāciju. Līdzībās runājot, piemēram, piensaimnieku biedrība paziņo, ka veicinās visu to zemnieku vajāšanu, kuri lej pienam klāt pārlieku daudz ūdens. Skaidrs, ka klienti nolems, ka teju visi piensaimnieki ir blēži, un daži piensaimnieki, bēgot no linčošanas, izkaus govis.

Mūsu konkrētajam paziņojumam ir jāņem vērā fons, un tas nav tapis gluži no zila gaisa. Fons bija tāds, kas apdraudēja visu Latvijas finanšu sektoru. Tajā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka nozares interesēs ir skaidri jāparāda savu pienākumu apziņa. Bija jāparāda, ka mēs saprotam, kā darbojas starptautiskā finanšu sistēma. Skaidrs, ka bez šiem ārējiem apstākļiem un FinCEN paziņojuma asociācija nebūtu nākusi klajā ar pieminēto. Te ir cēloņu un seku jautājums. Šī bija situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā. Mūsu pozīcija tika skaidri pateikta – ja ir pārkāpumi, tad tie ir jāizmeklē. Ir nozīmīgi, lai to izdara laikus, jo jau sākumā teicu, ka nenoteiktība un neskaidrība ir lielākais finanšu sektora ienaidnieks.

Nedomājat kandidēt FKTK vadītāja amatam?

Nē. Nav šādas intereses.

Ir pieminētajam paziņojumam kāds rezultāts? Kāds ir krimināli sodīts, kāds bankas akcionārs vai amatpersona?

Tas nav jautājums Asociācijai, bet tiesībsargājošajām iestādēm.

Dienas Biznesā bija viesis, kurš pārstāv dažas bankas, un mums centās apgalvot, ka FNA vadītāja Sanda Liepiņa 2018. gada 11. septembra Finanšu sektora padomes sēdē ir izteikusies par ABLV Bank likvidācijas metodoloģiju bez Asociācijas padomes mandāta, tā cenšoties norādīt, ka vadītāja rīkojas pretēji norādēm un biedru interesēm. Tādēļ jautāšu tieši – ir kāds komentārs par šo?

Finanšu sektora padomes sēdes ir slēgtas un ar ierobežotu pieejamību. Es nevaru izteikties. Tas, ko varu pateikt, ka pieminētajā datumā no mūsu puses tika pieteikts jautājums par Latvijas uzņēmumu kontu atvēršanas jautājumiem un uz šo sēdi iesniedzām vēstuli ar detalizētiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

Pēdējais jautājums par rezultātiem vai sasniegto. Bija bankas, kas pārsvarā strādāja ar nerezidentiem. Kāda situācija šobrīd ir nozarē, jūsuprāt, šīs bankas patlaban ir stabilas?

Tas, kas ir skaidrs, ka pēc visām pārmaiņām Finanšu sektors ir būtiski mainījies. Tas, ko mēs zinām, – mums ir četras piecas universālās bankas un citi specializēti finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuros mēs iekļaujam gan ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, gan privātos pensiju fondus, gan specializētas nišas bankas. Skaidrs, ka visos tirgos šādi specializēti pakalpojumu sniedzēji pastāv. Mēs aicinām savus biedrus, kuri darbojas šajā segmentā, skaidrot transformācijas procesu, kuram viņi iet cauri, un kas ir tie pakalpojumi, uz kuriem viņi fokusējas. Pie specializētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem pieskaitām finanšu infrastruktūras uzņēmumus, kas nodrošina maksājumus vai sniedz kredītu pārvaldības pakalpojumus, u.c.

Tas ir tas, kādā veidā mēs iesakām domāt, kas ir finanšu nozare Latvijā. Atbilde uz jūsu jautājumu – specializētas nišu bankas visos tirgos pastāv, un tikai šo banku akcionāru un valžu rokās ir nolemt, kurā virzienā un kāda veida pakalpojumus kāda veida klientu lokam viņi sniedz. Dienas Biznesā bija raksts par BlueOrange Bank pārmaiņu stratēģiju. Tur var redzēt, kā viena banka skaidro, kurā virzienā viņi iet. Arī Baltic International Bank aktīvi skaidro savu virzienu. Par ko ir patiess prieks – mūsu stratēģiskās attīstības komitejā notiek diskusijas par to, kur bankas mēģina detalizētāk stāstīt par to, kādi ir nišu banku sniegtie pakalpojumi.

Paldies par sarunu!