Globālā programma Google Developers Launchpad sāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys kā vienīgo partneri Baltijā; Eiropā tam ir vēl trīs partneri

Jaunuzņēmumi

Jaunā sadarbība ar Google palīdzēs programmas dalībniekiem piekļūt augstas klases mentoriem un arī Google Firebase un Google Cloud pakalpojumiem, stāsta Startup Wise Guys mārketinga direktore Zane Bojāre. Līdz šim Startup Wise Guys akselerācijas programmās Baltijā ir piedalījušies 145 uzņēmumi, tostarp 14 no Latvijas, piemēram, Anatomy Next, CastPrint, Zeew, Lahdes, Orocon, Motivio, Vartus.eu, CEnOS.

Kā radusies šāda sadarbība?

Savā ziņā šī sadarbība ir attīstījusies un izaugusi no ilgtermiņa sadarbības. Google speciālisti jau ilgstoši ir bijuši Startup Wise Guys programmu mentori. Kompānija novērtē mūsu ilgtermiņa darbu un to, ka strādājam visā Baltijā. Reģionā ir vēl citi akseleratori, kas darbojas aptuveni tikpat ilgi, piemēram, BuildIt, bet tas nestrādā visā Baltijā. Google Eiropā sadarbojas tikai ar četriem akseleratoriem šajā programmā.

Kā šī sadarbība izpaudīsies?

Pamatā tas nozīmē, ka augsta līmeņa Google mentori ir gatavi braukt pie mums uz Baltiju, lai atbalstītu mūsu jaunuzņēmumus. Lielākais ieguvums no tās ir jaunuzņēmumiem, ar kuriem sadarbojamies, – gan turpmāk, gan iepriekš. Taču parasti, kad pie mums atbrauc mentori, mūsu pasākumi ir atvērti startup vides dalībniekiem. Latvijai un Baltijai kopumā tas nozīmē pieeju pasaules līmeņa prātiem, lai palīdzētu mums, ienesot zināšanas un tendences, kas jau citur eksistē, kamēr mēs tās vēl neesam pamanījuši. Sadarbība šajā programmā būs īsāks ceļš uz zināšanām.

Otrs nozīmīgs elements ir pieeja Google Firebase un Google Cloud pakalpojumiem, ko mūsu jaunuzņēmumi kādu laiku vai noteiktā apjomā varēs lietot bez maksas. Tehniski komandām tas palīdz ietaupīt naudu sākotnējā produkta attīstībā. Tas ir tiešām ļoti vērtīgi. Kad jaunuzņēmumi piesakās akselerācijas programmās, viņi prasa, ar ko sadarbojamies un vai ar mūsu starpniecību viņi var piekļūt lielo spēlētāju infrastruktūrai. Mazs startup no Latvijas nevar iet uz Google un piedāvāt draudzēties, prasot pieeju tā infrastruktūrai.

Protams, pārsvarā šī sadarbība ir ļoti sociāla, pamatā tā ir iespēja piekļūt zināšanām, bet fakts, ka Google ir ieinteresēts Baltijā, jau ir lieliski – viņi redz potenciālu šajā reģionā. Tas ir noderīgi arī mūsu pašpārliecinātībai – tā ir laba zīme, kas apliecina, ka reģions attīstās pareizā virzienā un saņem uzmanību pasaules mērogā.

Jūs sadarbojaties ar «lielo» Google vai Baltijas struktūrvienību Lietuvā?

Tuvākās attiecības mums ir ar Baltijas cilvēkiem, bet lēmums ir pieņemts un līgums ir parakstīts ASV – ar «lielo» Google. Līdzīgi mēs sadarbojamies ar Amazon Web Services un EIT Digital. Viņi novērtē to, ko līdz šim esam izdarījuši, palīdzot daudziem startup un arī attīstot startup ekosistēmu. Partneri meklē neatkarīgus akseleratorus, kas nav tieši saistīti ar citu lielu kompāniju. Tiem šķiet vērtīgi sadarboties ar reģionāliem akseleratoriem, nevis organizāciju vienā valstī vai programmētāju klubiņu. Viņi novērtē akseleratorus kā satikšanās punktus, ekosistēmas katalizatorus. Mēs strādājam ne tikai ar mūsu investoriem un uzņēmumu dibinātājiem, bet sadarbojamies arī ar universitātēm, dažādām kompānijām.

Sākumā Startup Wise Guys darbojās tikai Igaunijā, tad ienāca arī Latvijā. Tagad esat arī Lietuvā un pārklājat visu Baltiju?

Jā, mēs tagad esam visā Baltijā, un tieši šobrīd rit programma gan Lietuvā, gan Igaunijā. Tallinā notiek pirmā kiberdrošības programma CyberNorth, savukārt Viļņā notiek programma Biznesa programmatūra kā pakalpojums, kas tiek īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu. Iepriekš mēs esam strādājuši tikai ar privāto investoru naudu, bet tagad Lietuvā mēs strādājam arī ar publisko finansējumu. Līdz ar to mums Lietuvā ir septiņu miljonu eiro fonds un mēs varam veikt arī turpmākās investīcijas, kas dibinātājiem šajā reģionā ir ļoti svarīgi. Kopumā vienā uzņēmumā mēs varam ieguldīt līdz 250 tūkstošiem eiro. Eiropas Savienības līdzfinansējums investoriem dod lielāku stabilitāti un arī lielāku atdevi no viņu ieguldījuma, tāpēc mūsu investoriem šī programma ir simpātiska. Īpaši aktīvi ir dāņu investori. Arī latvieši ir ieguldījuši šajā programmā.

Lai gan jaunuzņēmumu un akseleratoru bizness ir globāls, varbūt ir kādas atšķirības, ko redzat programmās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā?

Lielākās atšķirības saistās ar startup vides briedumu. Pavisam objektīvu iemeslu dēļ Igaunija ir kādus piecus gadus priekšā Latvijai un Lietuvai. Igaunijā ekosistēma ir tiešām labi attīstīta, viņiem ir visi svarīgākie spēlētāji, savstarpēja sadarbība. Tur ir sajūta, ka stratēģiska kustība notiek pareizajā virzienā.

Latvijā esam interesantā fāzē, kad visi vajadzīgie spēlētāji ir savā vietā un notiek mēģinājums saprast stratēģisko virzienu, kā strādāt visiem kopā. Lietuva ir vienu soli aiz mums, jo tur spēlētāji ir diezgan izkaisīti. Piemēram, daudz un dažādi pasākumi notiek gan Kauņā, gan Viļņā, un aktivitāte ir fragmentēta, tā sadalās starp dažādām jomām. Interesanti vērot viņu gaidas. Kad 2016. gadā ieradāmies Latvijā, mūs sagaidīja ar vārdiem «beidzot – īsts akselerators». Man gribētos ticēt, ka mēs tiešām veicinājām startup vides attīstību. Interesanti tagad redzēt tādas pašas gaidas Lietuvā. Mūsu ilgā pieredze Igaunijā tiek labi novērtēta.

Lietuvā nebija citu akseleratoru?

Vēsturiski bija Startup Highway, kas tehniski vēl eksistē kā investīciju fonds, un, piemēram, Latvijas Sellfy bija viena no viņu pirmajām investīcijām. Taču līdz 2018. gadam, kad darbu sāka Eiropas fondu līdzfinansētie akselerācijas fondi un arī Baltic Sandbox, bija divu trīs gadu pārrāvums, kad nekas nenotika. Lietuvieši tiešām aizrautīgi gaidīja ES finansējumu. Pašreizējā programma veiksmīgi darbojas, un tikko esam izziņojuši pieteikšanos jaunajai finanšu tehnoloģiju programmai, kas notiks oktobrī.

Atgriežoties pie Igaunijas, jāsaka, ka tur vērojams cits izaicinājums. Latvijā un Lietuvā ir diezgan daudzas agrīnas stadijas pirmssēklas un sēklas stadijas aktivitātes, bet Igaunijā investīciju raundi ir daudz lielāki. Tā kā ekosistēma ir nobriedušāka, ir samazinājusies agrīnas stadijas startup aktivitāte. Lai gan e-rezidence un startup vīza tur strādā ļoti labi, ir zināms risks, ka samazināsies jaundibināto uzņēmumu skaits, ja vien netiks aktivizēta šī ļoti agrīnā stadija.

Jo visi jau ir lieli.

Jā, lielās kompānijas – TransferWise, Pipedrive, Bolt un citi – pieņem darbā daudz cilvēku, maksā labas algas un dod startup dzīvesstila sajūtu. Ja cilvēks nav gatavs veicot savu uzņēmumu, viņš var strādāt TransferWise un justies kā startup, lai gan principā tas ir liels uzņēmums.

Šobrīd vērojama tendence, ka daži startup, piemēram, Monese un Pipedrive, atver birojus Portugālē, kas liecina, ka viņi meklē lētākus tehniskos speciālistus, kas ir nedaudz mulsinoši, jo vienmēr ir domāts par Baltiju kā vietu, kur ir pieejami samērā lēti un ļoti labi tehniskie speciālisti.

Vēl interesanti, ka Igaunijā dibinātāji kļūst arvien jaunāki – divdesmitgadnieki veido lieliskas kompānijas.

Jebkurā valstī ir risks, ka tad, ja rodas lielas zvaigznes, uz ko visi cer un gaida, šajā laikā uz vairākiem gadiem iestājas plato fāze, kad visi vēlas strādā šajās populārajās kompānijās, nevis veidot jaunas.

Jā. Savā ziņā pēc Skype un TransferWise var redzēt trešo startup vilni, piemēram, viens no piemēriem ir Veriff. Taču mēs katrā no savām programmām saņemam 200 līdz 300 pieteikumus un diezgan labi redzam vispārējo aktivitāti. Komandas no Igaunijas vienmēr ir labas, bet ne tik daudz kā no Lietuvas vai Latvijas. Piemēram, lai gan mēs cenšamies ierobežot vietējo uzņēmumu skaitu programmā, lai tā nebūtu pārāk lokāla, Lietuvā mums šobrīd programmā ir piecas vietējās komandas. Šī iemesla dēļ mēs esam atzīti par vienu no starptautiskākajiem akseleratoriem Eiropā. Nekad neesam fokusējušies uz vietējām komandām, un tas mūs glābj – ja fokusētos uz Igaunijas kompānijām, Igaunijā mūsu programmas nemaz nebūtu.

No paša sākuma Startup Wise Guys ir bijis orientēts uz biznesa risinājumiem, bet pēdējos gados programmas kļūst specializētākas – finanšu tehnoloģijas, kiberdrošība. Kā izvēlaties programmu specializāciju?

Šie virzieni savā ziņā ir bijuši tirgus ierosināti. Finanšu tehnoloģiju programma Rīgā radās, jo Latvija vienmēr bijusi spēcīga šajā nozarē un te ir mentori, startup, investori, pieredze un zināšanas, kā arī izpratne no Swedbank puses, ar ko kopā īstenojam divas akselerācijas programmas. Savukārt pie kiberdrošības Igaunijā ļoti nopietni tiek strādāts valsts līmenī. Šajā programmā sadarbojamies ar Igaunijas Aizsardzības asociāciju un Igaunijas Aizsardzības ministriju.

Mēs zinājām, ka gribam attīstīt specializētākus virzienus, un mēs laika gaitā tiem būtu pievērsušies, bet partneru interese to padarīja iespējamu konkrētajā laikā. Varbūt Igaunijā vēlreiz realizēsim kiberdrošības programmu, jo viņiem ir ļoti aktīva interese. Taču mēs būtu priecīgi veidot programmu arī Latvijā, un man jāizsaka kompliments Latvijas Aizsardzības ministrijai, KPMG Latvijā un Cert.lv.  Latvijā ir ļoti labs izpratnes un profesionalitātes līmenis šajā jomā.

Vai ir paredzēti kādi jauni virzieni?

Vēl ne. Ceru, ka kādudien būs specializēta programma sievietēm. Tagad mēs esam stabili un pieturamies pie trim virzieniem – finanšu tehnoloģijas, kiberdrošība un programmatūra kā pakalpojums.

Ja skatāmies uz pieteikumu statistiku – kuru valstu pārstāvji piesakās biežāk?

Ir liela interese no tuvējām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Pieteikumu ziņā pašlaik visaktīvākie ir bijuši ukraiņi un, kas ir pārsteidzoši, arī, piemēram, armēņi. Līdz ar Lietuvas programmu ļoti liela aktivitāte ir no lietuviešiem.

Mūsu Latvijas programmās ir bijuši ārzemnieki, kuri ir dzīvojuši Igaunijā un pārcēlušies uz Rīgu. Viņi mums ir teikuši, ka neredz lielu atšķirību starp abām valstīm. Jā, Igaunijā ir nedaudz vairāk gudrās naudas, un šobrīd nekas nespēj konkurēt ar EstBAN – viņi mīl startup un viņiem ir nauda, ko investēt. Esam sapratuši, ka ir aktīvāk jāpārdod Latvijas priekšrocības, kas ir atrašanās vieta un labie aviosavienojumi. Mūsu mentoriem patīk lidot uz Rīgu, jo te ir daudz tiešo lidojumu. Latvijā ir daudz neizmantota potenciāla. Vajag ceļot un stāstīt, ka Latvijas startup vīza darbojas tikpat labi kā Igaunijas.

Kas bijuši lielākie Startup Wise Guys veiksmes stāsti?

Joprojām mūsu lielākais pārdošanas gadījums ir 2016. gada darījums, kad tika pārdots Igaunijas lauksaimniecības tehnoloģiju jaunuzņēmums VitalFields, ko nopirka The Climate Corporation, kas savukārt ietilpst Monsanto. Darījuma summa netiek atklāta, bet tas ir mūsu nozīmīgākais pārdošanas gadījums. Ir bijuši vēl citi, bet neviens no tiem nav bijis tādā līmenī. Tas bija uzņēmums no mūsu pirmās programmas, viņi pieteicās akselerācijas programmā uzreiz pēc dalības Garage48. Viņu ceļš ir bijis sarežģīts, piemēram, viņi sāka strādāt Ukrainā brīdī, kad sākās karš, un viņiem bija jāpamet tirgus, kur viņi tikko bija investējuši visu savu naudu. Pērn mūsu CallPage, ko dibinājuši ukraiņi Polijā, piesaistīja 4,5 miljonus dolāru A raunda investīcijās. Taču mēs nedzenamies pēc iespējas lielākiem novērtējumiem un milzīgiem investīciju raundiem. Mēs uzskatām, ka svarīgāks par lielām investīcijām ir bizness, kas ir vajadzīgs klientiem un ienes regulārus ikmēneša ienākumus. Tāpēc, kad runājam par mūsu veiksmīgākajiem startup, es vienmēr pieminu RebelRoam, kas nepārtraukti aug, un šobrīd viņu mēneša ieņēmumi ir 200 tūkstoši eiro. Pēc Startup Wise Guys investīcijas viņi nav piesaistījuši citu finansējumu un joprojām ir relatīvi maza komanda – 20 darbinieki. Interesanti, ka mūsu kiberdrošības programma notiek viņu birojā – mūsu veiksmīgākais startup ir izaudzis tik liels, lai savās telpās uzņemtu mūsu akselerācijas programmu.

Kopumā līdz šim esam ieguldījuši vairāk nekā 145 kompānijās, gadā mums ir četras programmas, plus esam palaiduši tiešsaistes akselerācijas programmu kompānijām idejas stadijā. Redzam to kā svarīgu instrumentu startup vides veidošanā. Šobrīd notiek jau trešā programma. Tā ir sešu nedēļu tiešsaistes programma, kas domāta agrīnas stadijas idejām. Mēs iemācām visus pamatus, kas jāzina, lai sagatavotos nākamajiem soļiem, kas, iespējams, varētu būt dalība mūsu akseleratorā. Mēs strādājam ar produkta piemērotību tirgum, klientu attīstību, pārdošanas ciklu, pamatiem finansējuma piesaistē. Viena no svarīgākajām lietām, ko mācām, ir par to, kā sakārtot investoru attiecības, par kapitāldaļu sadalījumu, cik daudz kapitāldaļu jāpaliek dibinātājiem, cik jāierēķina nākotnes darbiniekiem. Ikdienā redzam daudzas komandas, piemēram, no Ukrainas un Baltkrievijas, kam ir sabojāta kapitāldaļu struktūra, jo viņiem ir bijis neprofesionāls investors, kas paņēmis pārāk daudz kapitāldaļu par pirmo investīciju. Svarīgi – neviens sākotnējais investores nedrīkst ņemt vairāk par 10%. Arī mēs paši ņemam maksimums 9%, citādi nākotnē uzņēmums nav piemērots turpmākām investīcijām. Ja sākotnējiem investoriem ir pārāk daudz daļu, tas nozīmē, ka dibinātāji vēlāk nesaņems nekādu naudu par savu darbu. Ja redzam šādu situāciju, kur eņģeļinvestoram pieder 50%, mēs mudinām veikt izmaiņas. Ir piemēri, kur biznesa eņģeļi saprot, ka tas nav bijis gudrs lēmums, un samazina savu klātbūtni. Taču esam arī zaudējuši dažas komandas, jo viņi noraidīja izmaiņu veikšanu.

Šī tiešsaistes programma jums ir sadarbībā ar Eiropas fondiem?

Patiesībā mums ir divas programmas – viena ir mūsu pašu, kur dalībniekiem nav nekādu saistību un nav arī finansējuma, gan programma sadarbībā ar EIT Digital. Viņi ar mums sadarbojas Baltijā, Polijā, Slovākijā un Čehijā. Programmu saturs ir teju vienāds, abas ilgst sešas nedēļas. Vienīgā atšķirība ir tā, ka EIT Digital iegulda 15 tūkstošus eiro un pretī ņem 5% kapitāldaļas.

Pasaule ir pilna ar uzņēmumiem, kas nedara tās pašas jēdzīgākās lietas. Kā izvēlaties kompānijas, kur ieguldīt?

Mums nav atsevišķas ietekmes programmas, un varbūt mūsu komandu produkti nemainīs pasauli un neatrisinās bada problēmas Āfrikā, bet lielākā daļa mūsu uzņēmumu strādā pie risinājumiem patiesām vajadzībām. Ir akseleratori, kas meklē tādus uzņēmumus, kas izdomā veidus, kā apiet sistēmu, lai kādā jomā tiktu ātrāk uz priekšu. Iespējams, tā ir laba pieeja, lai daudz nopelnītu un kļūtu par vienradzi. Taču mums vairāk patīk tie, kuri veido vajadzīgus produktus, kas risina patiesas problēmas, piemēram, kiberdrošība. Tie ir specifiski risinājumi, kas, piemēram, cīnās pret viltus ziņām, kas ir liela problēma.

Protams, akselerators un investīciju bizness, bet mēs esam izvēlējušies šādu ceļu. Lielākā daļa komandu, kas ir mūsu portfolio, veido kaut ko tiešām svarīgu. Mēs pārbaudām produktu, cik viegli to ir kopēt, tā ir mūsu kā investora atbildība. Ja komanda vienkārši veido kāda produkta kopiju un tikai ienes citā tirgū, mēs esam piesardzīgi. Tā kā mēs strādājam ar uzņēmumiem ļoti agrīnā stadijā, mēs apzināmies savu atbildību. Tā kā esam labi zināms akselerators, vēlāk citi to uzskatīs par zināmu kvalitātes zīmi un lielā mērā uzticēsies tāpēc vien, ka mēs esam šī uzņēmuma investors. Mēs negribam būt saistīti ar tādiem, kas nerisina īstas problēmas un nevar pārdot savu produktu. Es ticu biznesam, kas ir ētisks un rada pozitīvas izmaiņas pasaulē.