Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām Saeimas vairākums neatbalsta, bet lielākas pilnvaras nodokļu administrācijai būs

Nodokļi

Tāds ir Saeimas vairākuma balsojuma rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus PVN likumā. Šie grozījumi vēl būs jāskata parlamentam trešajā lasījumā, un to sākotnējais iemesls bija plašāku pilnvaru piešķiršana nodokļu administrācijai attiecībā par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

Bez samazinātā PVN

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova rosināja PVN likmes noteikšanu 12% apmērā ēdināšanas pakalpojumiem no 2020. gada 1.janvāra līdzšinējā 21% vietā. Viņa norādīja, ka priekšlikums balstīts uz restorānu nozares datiem, proti, 17 ES valstīs nozarei tiek piemērota samazināta PVN likme, pusei ES valstu PVN likme ir 12 % vai zemāka. Latvijas PVN likme ir ceturtā augstākā ES un otrā augstākā starp jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. «Pašreizējā situācija ir tāda, ka nodokļu slogs – viens no lielākajiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju, darbaspēka nodokļi plus liels darbinieku skaits plus PVN noved pie tā, ka praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem. 75% Latvijas Restorānu biedrības biedriem ir hroniski nodokļu parādi,» skaidroja R. Ločmele-Luņova. Arī Saeimas deputāte Linda Liepiņa norādīja, ka iniciatīva par samazināto PVN likmi nav nekas jauns, jo par to tiek runāts jau aptuveni divus gadus. Arī priekšlikumu pārtikas produktiem – pienam, tā produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām - noteikt PVN likmi 5% pašreizējā 21% apmērā Saeimas vairākums neatbalstīja.

Riskantie uzņēmumi

Uzņēmējiem daudz būtiskākas ir piedāvātās izmaiņas, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Bez tam, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz piedāvāto normu, kas VID dod tiesības izslēgt nodokļu maksātāju no PVN maksātāju reģistra, ja veikta visu amatpersonu nomaiņa ar personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Tādējādi grozījumi paredz prasību, ka vismaz vienai reģistrētā nodokļu maksātāja amatpersonai ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam. Tādējādi faktiski tiek diskriminēti citu ES valstu pilsoņi, tas pārkāpj ES līguma normas, kas paredz visu ES dalībvalstu pilsoņiem vienādus nosacījumus. Lai arī šis regulējums neparedz automātisku izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai tāpēc, ka amatpersonas ir ārzemnieki, tomēr visu amatpersona maiņa tiek uzskatīta par risku veikt godprātīgu saimniecisku darbību turpmāk. Paredzēts, ka nodokļu maksātājam 20 darbdienu laikā būs jāsniedz informācija VID, bet, to nedarot, nodokļu administrācijai būs tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja pastāv risks attiecībā uz nodokļu nomaksu, kura dēl var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

Guļošo kompāniju riski

DB jau vēstīja par VID datiem, ka 2018. gadā bija 1041 uzņēmums, kur tika nomainītas visas amatpersonas uz ārzemniekiem, un riska valstis nav tikai trešās (kas nav ES dalībvalstis), bet tās, kuras ir ES sastāvā. 25% šādu uzņēmumu ar nomainītām amatpersonām no ārzemēm arī tiek izslēgti no PVN maksātāju reģistra. VID pieredze liecina, ka uzņēmumi ar nomainītām amatpersonām ārzemniekiem tiek izmantoti fiktīvās PVN shēmās šī nodokļa izkrāpšanai. Klātesošie norādīja uz faktu, ka daudzos uzņēmumos ir tikai viena amatpersona un tās nomaiņa ar ārzemnieku automātiski to pakļauj riskam tikt izslēgtam no PVN maksātāju reģistra. Atbildīgajā komisijā tika panākta vienošanās, ka pie šīs normas teksta vēl tiks piestrādāts, lai novērstu tās neatbilstību ES līgumam. Vēl viens diskutabls jautājums bija attiecībā par darījumu neesamību sešus mēnešus pēc kārtas, kas paver iespējas attiecīgo uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra. Atbildīgās komisijas sēdē VID pārstāvji skaidroja, ka tā dēvētie guļošie uzņēmumi ir uzskatāmi par tādiem, kurus potenciāli var izmantot krāpnieki, tāpēc ir vēlme iztīrīt PVN maksātāju reģistru, vēl jo vairāk, ja par PVN maksātāju var reģistrēties uz konkrētu darījuma laiku vai sezonu.