Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Finanses

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Mūžizglītības programma

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka ir veikta apmācību pirmā kārta gan izmeklētājiem, gan prokuroriem un drīz sekos nākamā apmācību kārta. Svarīgākais gan būs nevis tikai izmeklētāju un prokuroru, bet jo īpaši tiesnešu izpratne par šiem jautājumiem, citādi par sekmīgu kriminālprocesu realizāciju būs grūti runāt. «Vadlīnijas ir labs pamats darbam,» tā Ē. Kalnmeiers. Viņaprāt, nākotnē ir jādomā par tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku – izmeklētāju, prokuroru, arī tiesnešu – vienotu mūža izglītības sistēmu. Ģenerālprokurors atzina, ka jau iepriekš izmeklētāja uzdevums bija noskaidrot, kur tad palikusi noziedzīgi iegūtā manta vai labums, un, cik iespēju bija, tik arī meklēja, taču pašlaik situācija ir mainījusies, it īpaši, ja ir runa par naudas summām, kuras saņemtas (maksātas) kukuļos vai citos maksājumos, kuri varbūt sākotnēji nav zināmi, ko izmeklē paralēli.

Ievestā nauda aploksnēm

«Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana bija, ir un būs nodokļu administrācijas prioritāte,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa norādīja, ka parakstītais memorands ir labākā iespējamā visa veida tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība atjaunotās Latvijas vēsturē. Nenoliedzami, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek izmantoti ne tikai īpašumu iegādei, bet arī aplokšņu algu maksāšanai. VID ģenerāldirektore atgādināja – ja Saeima pieņems attiecīgos grozījumus, tad jau no 1. jūlija tiks uzsākta skaidras naudas ievešanas un izvešanas kontrole uz Latvijas robežām, kas nav ES ārējā robeža. «Tas nozīmē, ka nebūs ļauts ievest Latvijā no citām ES dalībvalstīm skaidru naudu (10 000 eiro un vairāk) nedeklarējot, kā arī būs jāpierāda šo līdzekļu izcelsme, turklāt pierādīšana būs to personu pienākums, kas skaidro naudu ved,» skaidroja I. Jaunzeme. Viņasprāt, Latvija nevar būt un nebūs tā vieta, kuru varēs izmantot negodprātīgi darboņi. Nodokļu administrācijai būšot operatīvās vienības, kuras veiks pārbaudes konkrētās vietās uz lielākajiem autoceļiem. «Visdrīzāk, tās nebūs akcijas, kad vienkārši stāvēs uz ceļa un pārbaudīs visus pēc kārtas. Tā būs operatīvās informācijas pārbaude,» skaidroja I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka, atrodot personas bagāžā 10 000 eiro, personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un to, kur naudu plānots izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad VID šo naudu varēs aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. «Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja. I. Jaunzeme atzina, ka, ievedot skaidru naudu, notiek centieni to legalizēt un izmantot aplokšņu algām. Pēc VID aplēsēm, nedeklarētie darba algas ienākumi 2018. gadā bijuši 1,068 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 2017. gadā, kad tie bijuši 927 milj. eiro apmērā, un arī vairāk nekā 2016. gada rekords – 940,4 milj. eiro. Tomēr nav īsti skaidrs, cik daudz no šī aplokšņu algas apmēra ir ievestā skaidrā nauda un cik daudz uz vietas ģenerētā, jo, lai ievestu vairākus simtus miljonus eiro, ir vajadzīga sistēma. Tādējādi arī ir liela cerība, ka apkarojot (padarot grūtāku) skaidras naudas ievešanu Latvijā, varētu samazināt ēnu ekonomikas apmērus. Ir arī viedoklis, ka aplokšņu algu līdzekļu avots ir meklējams nevis skaidrā naudā, bet gan maksājumu kartēs, kas izdotas ārzemēs, bet ar kuru palīdzību tiek veikti norēķini Latvijā.

Saeimas pozīcija

Neaudz pārsteidzoši, taču pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūguma no plenārsēdes darba kārtības ceturtdien tika izslēgti grozījumi likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Vienlaikus parlamentā tika izskatīti grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo vai iekšējo robežu. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe norādīja, ka pašreiz spēkā esošais regulējums līdz šim attiecās tikai uz atbildību par noziedzīgi iegūtas skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu. Paredzēts, ka atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Plānots, ka par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Likumprojekts vairākās sēdēs tika skatīts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Kā iepriekš uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, grozījumi Krimināllikumā neaizliedz skaidras naudas pārvietošanu pāri robežai – atbildība tiks paredzēta par skaidras naudas, kuras apmērs ir 21 500 eiro (50 minimālās mēnešalgas) vai vairāk, nedeklarēšanu.

Personai, kura šķērso ES ārējo robežu, jau ir noteikts pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs nav mazāks par 10 000 eiro. Savukārt, šķērsojot iekšējo robežu, šāds pienākums personai būs vien gadījumā, ja skaidras naudas deklarēšanu pieprasīs Latvijas kompetentās institūcijas, sacīja A. Judins.

Redzams progress

Šogad četros mēnešos tiesām nodotas 16 krimināllietas 26 personu apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzsvēra ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers. Viņš norādīja, ka tas ir būtiski vairāk nekā iepriekš, jo visā 2017. gadā tādas bijušas tikai 10 lietas un 33 apsūdzētas personas. Ģenerālprokurors arī atgādināja, ka 2017. gadā reģistrēti 123 gadījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savukārt 2018. gadā tādi bijuši 196. Bez tam Ē. Kalnmei- ers vērsa uzmanību uz to, ka tiesas tad piešķir reālus cietumsodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas agrāk ir bijis ļoti reti. Tādējādi personas, kuras tiek sauktas pie atbildības, saprot, ka sods ir neizbēgams, vienlaikus tas ir signāls citiem nemēģināt darīt kaut ko tamlīdzīgu.

I. Znotiņa savukārt uzsvēra, ka šogad piecos mēnešos iesaldēti 93,5 milj. eiro, bet pērn piecos mēnešos – 27 milj. eiro. Pērn kopumā iesaldēti 101,5 milj. eiro. VID ģenerāldirektore norādīja, ka VID patlaban atrodas 20 kriminālprocesi un aizdomās turētā statuss noteikts 19 personām. VID šogad izņēmis 2,5 milj. eiro un arestējis 1,67 milj. eiro. J. Straume norādīja, ka cīņa ar naudas atmazgātājiem jau nesusi augļus, jo, pateicoties likumsargu aktivitātēm, arī tā saucamās atskaitījumu jeb «otkatu» shēmas ir kļuvušas daudz sarežģītākas. «Lai koruptīvos līdzekļus padarītu par skaidru naudu, tiek izmantotas sarežģītākas shēmas, jo vairs nav tik vienkārši kā pirms pieciem gadiem,» uzsvēra J. Straume. Savukārt I. Ķuzis atzina – viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir tas, ka meklējam, kur tā nauda iegūta, – noticis noziegums, nozagta? «Esam panākuši, ka pasaules prakse rāda, ka ir darbība par naudas atmazgāšanu, un tad jau personai jāpierāda, kāda ir naudas izcelsme,» tā I. Ķuzis.