Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Lauksaimniecība

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Zemeņu tuneļi ir 100 metrus gari un 8 metrus plati. Zemenes tuneļos, kā arī atklātā laukā stāda uz melnās agroplēves, kas nodrošina gan optimālu siltuma un mitruma apmaiņu, gan arī atvieglo stādījumu kopšanas darbus.

Zemenes meitiņai

Sākumā Lauriņu saimniecības pamata ienākums bijusi biškopība. «Lauriņi ir maza saimniecība. Abi ar vīru Rolandu strādājam algotu darbu. Es skolā, bet viņš ir restaurators. Pirmos simts stādus pirms pieciem gadiem nopirku un iestādīju, lai meitiņai būtu ko mieloties. Tad vēl pēc vecmāmiņu metodes, dobē un ar visu ravēšanu,» atklāja M. Lauriņa-Rimicāne. Jau pirmajā vasarā iznācis tā, ka, abiem vecākiem meitiņai pie ogu ēšanas palīdzot, palicis pāri. Vēl pāris gadi, un bijis skaidrs, ka zemeņu audzēšanu vērts attīstīt, jo pircēju ogām netrūkst. Šobrīd Lauriņu saimniecībā ir gan zemenes un avenes, gan upenes un ābeļdārzs. Ogu audzēšana labi sadzīvo ar biškopību, pēc būtības šīs nozares viena otru papildina. Bites zemenes apputeksnē, un tādēļ ogas ir skaistas un pilnvērtīgas. Bites vienlaikus palīdz ierobežot augu slimības.

Kaitēkļiem zemesfrēze

Zemeņu lielākie ienaidnieki, kā zināms, ir maijvaboļu kāpuri un zemesvēži. Ja šie pazemes sakņu grauzēji augsnē ir pietiekamā skaitā, no jauniem stādiem pavasarī nākas atvadīties. Tie sākotnēji nesaprotamu iemeslu dēļ sāk kalst. Pret kāpuriem, izrādās, nav nepieciešami augu apkarošanas līdzekļi.

«Mēs paši ēdam savas ogas un tādēļ arī ķīmiju lietot negribam. Augu aizsardzības līdzekļi ir jālieto tikai tad, ja vairs citas izvēles nav. Ar kāpuriem cīņā izmantojam zemesfrēzi. Iepriekšējā gadā pirms zemeņu stādīšanas augsne ir vairākkārtīgi jāsastrādā. Kāpuriem nepatīk, ja augsni kustina, un virspusē izsviestos kāpurus ātri notiesā putni. Viņi mums palīdz, un nekādas ķīmijas,» smejas M. Lauriņa-Rimicāne.

Ar Bulduriem nepietiek

Saimniece savulaik absolvējusi Bulduru Dārzkopības tehnikumu, bet kopumā viņai ir trīs diplomi dažādās specialitātēs, kas dod gan papildu iespējas, gan padara dzīvi interesantāku. Bulduros apgūtais palīdzot saimniekot, tomēr, uzsākot ogu audzēšanu, saimniece uzsākusi sadarbību ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, kas sniedz konsultācijas kā agronomijas, tā finanšu jautājumos. Par nozīmīgu atbalstu saimniece atzīst Valsts augu aizsardzības dienesta integrētās augu audzēšanas nodaļas atbalstu. Par zemeņu audzēšanu M. Lauriņa-Rimicāne konsultējusies arī Dobeles Dārzkopības institūtā.

«Ir labi, ka mums valstī ir šādi zinātnieki un šīs zināšanas var izmantot un pielietot. Tad katram nav jābūt profesoram,» sacīja M. Lauriņa-Rimicāne, piebilstot, ka ar Bulduru skolā gūtajām zināšanām vien perfektam rezultātam ir par maz.

Par tirgu droša

Jautāta par cenu un pārdošanu, Lauriņu saimniece atzīst, ka grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata.

«Atvestās ogas nevar piedāvāt trīs galvenos parametrus vienkopus – garša, aromāts un izskatīgums. Zemenei ir jābūt dabiskai un svaigai. Kaut kā tur pietrūkst, un latvieši meklē labas ogas. Man ir prieks, ka ir maksātspējīgi klienti, kas var zemenes nopirkt par atbilstošu cenu. Pērn, kad ražu ietekmēja sausums, ogas bija aizrunātas nedēļu uz priekšu. Lielākā daļa ogu tika realizēta Bauskā, bet šogad ir laba raža, un ceram, ka tā būs arī turpmāk, tādēļ domājam ar svaigām, gardām un dabiskām Latvijas zemenēm iepriecināt arī rīdziniekus. Tieši ogu kvalitātes dēļ klienti tās meklēs un izpirks. Visticamāk, ka zemeņu pietrūks, nevis paliks pāri!» pieļāva M. Lauriņa-Rimicāne.

Prognozes par apgrozījuma pieaugumu saimniecībā saimniece neizsaka, jo saimniecības ienākumi atkarīgi no labvēlīgiem laika apstākļiem.