Iecerētā akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 25% Igaunijā ietekmēs ne tikai Latvijas pierobežā strādājošos alkohola tirgotājus, bet arī samazinās valsts makā ienākošos nodokļus

Nodokļi

Ziemeļu kaimiņvalsts jaunā valdība Igaunijas parlamentā ir iesniegusi bezprecedenta priekšlikumu: samazināt akcīzes nodokļa likmi par 25% alum, stiprajiem alkoholiskajiem un raudzētajiem dzērieniem līdz 6%. Par to, ka Igaunijas parlamentārieši atbalstīs šādu piedāvājumu, šaubās tikai retais, jo ir vēlme apturēt igauņu braukšanu pēc alkohola uz Latviju, tādējādi audzējot mūsu valsts akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumus un arīdzan pierobežā uzbūvēto veiklu īpašnieku ieņēmumus un peļņu, vienlaikus to atņemot Igaunijas valsts budžetam un šajā valstī strādājošajiem tirgotājiem. Nav gan skaidrs, ar kuru brīdi tiks noteiktas jaunas – pazeminātas – akcīzes nodokļa likmes – ar 2020. gada 1. janvāri vai tomēr no 2019. gada 1. septembra vai varbūt pat jau no 1. jūlija. Latvijas interese būtībā ir, lai šāda akcīzes nodokļa pazemināšana notiktu maksimāli vēlāk, jo tādējādi mazāks būs valsts budžetā neiekasēto miljonu eiro apmērs no stiprā alkohola akcīzes nodokļa. Bez tam šāds kaimiņu solis būtībā apdraudēs, spiedīs koriģēt, atlikt vai pat pārvilks svītru iecerētajai stiprā alkohola akcīzes likmes paaugstināšanai, kas iecerēta jau 2020. gada 1. martā. Vienlaikus būs jautājums, kā šo iztrūkumu valsts makā kompensēt – ar lielākām akcīzes nodokļa likmēm citām precēm, ieviest jaunas preces un pakalpojumus, kurus aplikt ar akcīzes nodokli, vai arī vienkārši pārskatīt budžeta izdevumus. Pašlaik gan vēl pāragri spriest par to, kāds varētu būt iespējamais risinājums. Finanšu ministrs Jānis Reirs vairākkārt ir uzsvēris, ka seko līdzi akcīzes nodokļa likmju jautājumiem Igaunijā un atkarībā no kaimiņu pieņemtajiem lēmumiem arī rīkosies.

Specifiskās nianses

Interesanti, ka Igaunijā nav paredzēta akcīzes nodokļa samazināšana stiprajiem vīniem un starpproduktiem, kuru akcīzes nodokļa likmes būs joprojām būtiski augstākas par Latvijā esošajām un pat tām, kuras iecerētas no 2020. gada 1. marta. Piemēram, starpproduktiem līdz 15% akcīzes nodokļa likme pašlaik ir 101 eiro par 100 litriem, 2020. gadā tā būs 111 eiro, bet Igaunijā tā ir 147,82 eiro par 100 litriem, un to nav plānots pazemināt. Līdzīga aina paveras, analizējot starpproduktu (no 15% līdz 22%) akcīzes nodokļa likmes, kam Latvijā pašlaik ir 168 eiro, ko nākamgad paredzēts paaugstināt līdz 185 eiro par 100 litriem, taču Igaunijā tā ir 289,33 eiro un nav plānota tās samazināšana. Bez tam pašreizējās akcīzes nodokļa likmes pat ir zemākas salīdzinājumā ar piedāvātajām – samazinātajām. Tā akcīzes nodokļa likme alum Latvijā ir un būs būtiski zemāka (7,4 eiro) nekā Igaunijas «apcirptā» (12,69 eiro). Tik liela handikapa nebūs stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem akcīzes nodokļa likme Igaunijā pēc tās samazināšanas būtībā pielīdzinās tai, kāda ir pašlaik Latvijā, taču tā jau būs zemāka, ja Latvija īstenos iecerēto šīs likmes paaugstināšanu 2020. gadā. Savukārt raudzēto dzērienu (līdz 6%) kategorijā samazinātā akcīzes nodokļa likme Igaunijā jau būs zemāka nekā Latvijā.

Nevar nereaģēt 

«Ja mums 10 līdz 15% no alkohola akcīzes ieņēmumiem ģenerēja ziemeļu kaimiņu tūristi, tad šāda situācija ir jāsaglabā. Tas nozīmē, ka Latvijai jāseko Igaunijai un arī jāsamazina akcīzes nodokļa likmes, lai tādējādi saglabātu esošo situāciju,» vērtē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusevičs. Viņš gan uzskata, ka Latvijai nav nepieciešams mazināt akcīzes nodokli par tikpat lielu apmēru – 25% – , kā to vēlas darīt ziemeļu kaimiņi, jo mūsu valstī jau tā ir zemāka nekā Igaunijā. «Ar nākamā gada 1. janvāri būs apdraudēta ne tikai Latvijas ziemeļu pierobežas tirdzniecība, bet arī sabiedriskā ēdināšana un tūrisms, jo tie, kas brauca pirkt uz Latviju lētāku alkoholu, arī kaut ko apēda, nopirka lētāku degvielu un kaut ko apskatījās, tādējādi palielinot attiecīgajā jomā strādājošo ienākumus,» uz jautājumu par ietekmi atbild H. Danusevičs. Viņaprāt, Latvijai ir jānodrošina tādas akcīzes nodokļa likmes, lai ziemeļu kaimiņiem būtu pievilcīgi joprojām braukt iepirkties uz Latviju. «Labākais risinājums būtu, ja valsts pārstāvji kopā ar nozares spēlētājiem apsēstos pie viena galda un atrastu to līmeni, kas nodrošinātu kaimiņu ieinteresētību braukt uz Latviju un šeit iegādāties alkoholu,» ierosina H. Danusevičs.

Pievilina alkohols

To, ka alkohola tirdzniecība ir tikai atslēga ļoti ievērojamiem papildu ienākumiem valsts budžetā, kurus nodrošina kaimiņvalstu iedzīvotāji, rāda dati. Gandrīz divas trešdaļas jeb 600 000 Igaunijas iedzīvotāju vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju. Ceturtdaļai jeb 25% iedzīvotāju alkohola iegāde bijis galvenais apmeklējuma iemesls, 23% - viens no apmeklējuma iemesliem, savukārt 51% iedzīvotāju, kas pēdējā Latvijas apmeklējuma reizē iegādājās alkoholiskos dzērienus vešanai uz Igauniju, tas nebija apmeklējuma iemesls, bet tika izmantota izdevība tos iegādāties, liecina SKDS aptaujas dati. Tie rāda, ka Igaunijas iedzīvotāji, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, to apmeklējuši vidēji 3 reizes, no tā iespējams secināt, ka pēdējā gada laikā Igaunijas iedzīvotāji kopumā Latvijā ir atstājuši vismaz ap 273 milj. eiro. No kopumā Latvijā pēdējā gada laikā atstātās naudas 124,5 milj. eiro tērēti par veikalos iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem un 38, 5 milj. eiro par degvielu, no kā izriet, ka kopumā ap 110 milj. eiro tērēti citām lietām. «Ja nerīkosimies un nesamazināsim akcīzes nodokli alkoholam, tad jārēķinās ne tikai ar neiekasētajiem nodokļiem no šīs jomas, bet paredzams multiplikatora efekts - samazināsies pierobežā nomaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis utt. Mums jānodrošina konkurētspējīga sistēma, jo šajā reizē darbojas princips, ka mazāk ir vairāk jeb, samazinot akcīzes nodokli, varēsim nopelnīt vairāk,” uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Divi scenāriji

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka asociācija ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts, un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā valsts budžetā tika ieņemts aptuveni 391 milj. eiro un aptuveni 70 milj. eiro no tiem bija pierobežā. «Protams, ka neviens scenārijs nebūs tāds, kurā Latvija varēs iegūt vairāk naudas šā vai 2020. gada budžetā. Mūsuprāt, samazinājums rada daudz mazākus zaudējumus nekā tad, ja mēs iesaldētu akcīzes nodokli. Būtu jāņem vērā arī tas, ka, ja mēs samazinātu akcīzi, tad noteikti samazinātos arī nelegālais tirgus un, iespējams, parādītos arī Lietuvas pierobežas tirgus, kas varētu kompensēt to, ka akcīzes likme Latvijā samazinās,» viedokli pauda D.Vītols. Viņaprāt, ja tiek samazināts akcīzes nodoklis un saglabāta alkohola tirdzniecība pierobežā, tad ir jāņem vērā, ka tā nav Latvijas iedzīvotāju nauda, bet tā ir Igaunijas un Somijas iedzīvotāju nauda, kas ieplūst Latvijas budžetā. D.Vītols uzsvēra, ka, ja tiek likvidēta alkohola tirdzniecība pierobežā, tad viss šis budžets ir jāsadala uz Latvijas iedzīvotājiem. «Vēl ir interesants faktors, ka igauņi šoreiz noteikti nav lēni un tādā ātrumā, kā viņi maina akcīzi, tas, manuprāt, ir ļoti liels precedents, un viņu lielākais mērķis ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad ir galvenais atvaļinājumu laiks un cilvēki visvairāk arī dodas pierobežas virzienā. Vēlētos atkārtot arī publiskajā telpā izskanējušos argumentus, ka tagad palielināsies pieejamība un alkohols kļūs baigi lēts, bet, ja mēs paskatāmies potenciālo samazinājumu grādīgajiem dzērieniem, tad šobrīd akcīze un PVN ir 8, 91 eiro, ja mēs samazinātu akcīzi par 25%, tad akcīze un PVN par katru litra pudeli 40% būtu 6,66 eiro. Samazinājums būtu par aptuveni 1,50 eiro. Tas noteikti nebūtu nekas tāds, ka mēs ļoti palielinātu pieejamību iedzīvotājiem. Noteikti nevar samazināt akcīzi līdz 0. Mums būtu nepieciešams vairāk laika diskusijai,» norādīja D.Vītols.

Igaunija zaudēs miljonus

Savukārt Tartu Universitātes ekonomikas teorijas pasniedzējs Viktors Trasbergs Igaunijas sabiedriskajā medijā raksta, ka nodokļa samazināšana alkoholam par 25% nozīmē, ka tiek atcelti vairāki šī nodokļu paaugstinājumi, ko veica iepriekšējā valdība. Notiekošā mērķis ir panākt, lai alkohols atkal tiek pirkts Igaunijā. Igauņu alus darītāju lobiju teiktais, viņaprāt, varētu likt domāt, ka nodokļu celšana ir novedusi gluži vai pie šī sektora sabrukuma. Skaitļi gan rādot pilnīgi pretējo. Igaunijas alus akcīzes nodokļa ieņēmumi nekad nav sarukuši. Patiesībā tie nekad nav tik strauji pieauguši kā tagad - par 11-12% gadā. Akcīzes ieņēmumi samazinās vien stiprajam alkoholam – par visiem 20%. Tomēr šajā pašā laikā tie strauji jau vairākus gadus aug vīnam. «Ja igauņi vainu uzveļ Latvijai, tad to var attiecināt vien uz šņabi, nevis alu. Tomēr arī nezinām, vai notiekošais tiešā mērā ir saistīts ar nodokļiem vai vienkārši patērētāju paradumu izmaiņām,» raksta V. Trasbergs. Viņaprāt, Igaunijas budžeta ieņēmumi no šīs akcīzes samazināšanas īstermiņā saruks par 12 milj. eiro gadā. «Ja nodokļi visam alkoholam, kas tiek pārdots Igaunijā, sarūk par ceturto daļu, tad to nekompensēs tas, ka Latvijā vairs netiks pirkti šie dzērieni. Nodokļu ieņēmumi var pieaugt vien tad, ja alkoholu te vairāk patērēs gan paši igauņi, gan somi,» skaidro V. Trasbergs. Viņš arī atgādina, ka straujš akcīzes kritums kaitē valdības tēlam. «Situācijā, kad augstākās izglītības institūcijas un pensionāri lūkojas pēc valdības palīdzības, 50 miljonu ziedošana alkohola ražotājiem izskatās ciniska. Bez tam igauņi jau ir zaudējuši akcīzes karu ar Latviju un Somiju. Gan Latvija, gan Somija jau ziņojusi par iespējamiem pretpasākumiem igauņu akcīzes mazināšanās plānam. Igauņi šo alus nodokļu karu zaudēs, jo igauņu nodokļu sistēma nav pietiekami konkurētspējīga, ja salīdzina ar šīm valstīm,» vēsta V. Trasbergs. Viņaprāt, Latvija savu nodokļu sistēmu ir modernizējusi un noteikusi progresīvo ienākumu nodokli. Tas ļauj mazināt atkarību no patēriņa nodokļiem un palielina manevrēšanas kapacitāti ar valsts finansēm. Latvijai nebūtu problēmu samazināt akcīzes nodokli un pārnest šos nodokļus uz privātpersonu vai uzņēmumu pleciem. V. Trasbergs uzsver, ka alkohola patēriņš sarūk visur, Somijā tas 10 gadu laikā ir sarucis par 20%. Viņaprāt, ir jāatzīst, ka alkohola nodokļu palielināšanas straujums iepriekšējos piecos gados bija kļūda, un šis rezultāts bija paredzams. «Valdībai jāiesaka atstāt spēkā esošos nodokļus un nodoties būtiskāku nodokļu jautājumu risināšanai – mazināt nodokļu slogu uzņēmumiem un pakāpeniski mainīt ieņēmumu nodokli,» raksta V. Trasbergs Igaunijas sabiedrisko mediju portālā.