Liepājas lidostā pieaug pasažieru skaits, komersanti attīsta biznesu

Aviācija

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Vaicāts, vai pēdējo dienu karstais laiks ietekmē lidostas darbību, viņš atzīmē, ka parasti karstā laika dēļ pieaug lidmašīnu ieskriešanās distance, bet Liepājā tas nav kritiski. Gluži pretēji, karstums nozīmē skaidru laiku un labu redzamību, ko airBaltic Training Pilotu akadēmija izmantojot par visiem 100%.

Cipari augšā

Pirmajos piecos mēnešos lidosta apkalpojusi 4652 pasažierus. Aprīlī airBaltic uzsāka lidojumus piec- reiz nedēļā, palielinot lidojumu skaitu par diviem. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, pieaugums ir virs 29%. Pēc A. Sprūdes teiktā, svarīgi ir, ka palielinājies ne tikai lidojumu un pasažieru skaits, bet arī katru gadu par apmēram pieciem procentpunktiem pieaudzis lidmašīnu piepildījums. Attiecīgais rādītājs ziemas periodā ir zem 50%, bet vasarā – jau pāri par 60%. Lidojumi piecas dienas nedēļā nodrošina biznesa pasažieru normālu ceļojumu apriti. Lidojumi trīsreiz nedēļā ne vienmēr ļāva uzņēmējiem un tūristiem sakombinēt sev piemērotus lidojumu plānus.

Lielākā daļa lidostas klientu ir tranzītpasažieri, nevis maršrutos Rīga‒Liepāja, Liepāja‒Rīga lidojošie. Attiecīgais rādītājs audzis no 56% 2017. g. līdz 68% 2018. g. un šogad jau līdz 74%. Kā vienu no šī pavasara TOP galamērķiem viņš min Billundu Dānijā, bet citādi topā ir Stokholma, Kopenhāgena un Maskava, pēdējā laikā līderos izvirzoties Stokholmai.

Pienesums ekonomikai

Lidosta ar esošo savienojumu un lidojumu skaita pieaugumu dod skaidru signālu, ka uzņēmējam šeit ir pilns komplekts, sākot jau ar sasniedzamību, uzsver A. Sprūde. Kaut arī ir ļoti sarežģīti precīzi izmērīt lidostas pienesumu pilsētas ekonomikai, lidostas pārstāvis Gatis Ginters par to stāstīs Rīgas Aviācijas forumā 2019. Piemēram, pērn par 18% pieaudzis tūristu skaits pilsētā. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī, tendencei saglabājoties, pieaugums bijis apmēram 14% līmenī, kaut arī ziemas mēnešos jūras priekus baudīt nevar. Centrālās statistikas pārvaldes dati gan neatklājot, vai tūristi atlidojuši ar lidmašīnu vai ieradušies citā veidā.

Biznesa aviācija

Vaicāts, cik populāra ir Liepāja biznesa aviācijas lietotājiem, piemēram, kad kompānijas īpašnieks vai vadība atlido privātā lidmašīnā uz savu uzņēmumu vai biznesa pasākumu, A. Sprūde norāda, ka šeit jārunā par diviem momentiem. Pirmkārt, kamēr lidlauks bija slēgts rekonstrukcijas un sertificēšanas procesa laikā, aktīvi biznesa aviācijas lidojumi nevarēja tikt veikti. Pēc citu lidostu, kas bijušas uz laiku slēgtas, pārstāvju teiktā, biznesa un arī vispārējās aviācijas (privātie lietotāji ar nelielām lidmašīnām) lietotāji it kā piemirst par attiecīgo lidostu. Kad tā beidzot atveras, tad pirmajā gadā šajā jomā faktiski nekas nenotiek, jo nepieciešams ieskrējiens, tostarp komunikācija starp šajā jomā iesaistītajiem. Līdz ar vasaras atnākšanu attiecīgo lidojumu skaits gan ir pieaudzis. Otrkārt, «ar lepnumu jāatzīst, ka esam sakārtojuši degvielas jautājumu», proti, lidosta pati ir akcīzes preču noliktavas turētājs, no 15. maija piedāvjot uzpildīt Jet A-1 aviācijas degvielu biznesa aviācijas un čarterlidojumiem. Pirms pāris gadiem par šādu iespēju runāts ar privātajiem uzņēmējiem degvielas tirdzniecības jomā, diemžēl nevienam nav bijusi interese to darīt reģionālajā lidostā, kur lidojumu apjomi vēl augšanas stadijā, bet sākotnējās investīcijas degvielas uzpildes aprīkojumā, personālā, procedūrās pietiekami lielas. Līdz šim tas «ļoti koda», jo regulāri tika saņemti zvani ar jautājumu, vai pie mums var uzpildīt lidmašīnu, komunikācijai beidzoties līdz ar negatīvu atbildi. Šobrīd informācija par iespēju lidmašīnas uzpildīt arī Liepājā pieejama IATA (Starptautiskā Gaisa transporta asociācija) datu bāzē, līdz ar ko arī tranzītā lidojoša aviokompānija var izmantot Liepāju kā rezerves lidlauku. Vēl gan esot palikusi maza astīte, proti, runa ir par aviācijas benzīnu (AVGAS), ko pamatā izmanto mazās vispārējās aviācijas lidmašīnas. Taču jau tuvākajā laikā iecerēts uzsākt arī šīs degvielas tirdzniecību.

Vajag jaunu termināli

Vaicāts, kas ir pavirzījies termināļa attīstības iecerē kopš Latvijas Aviācijas domnīcas pasākuma Liepājā pērnā gada nogalē, A. Sprūde norāda, ka tagad ir skaidrs ‒ jābūvē jauns terminālis, paralēli ekspluatējot esošo, nevis to paplašinot. Lidosta šajā jautājumā cer uz pašvaldības atbalstu: «Jautājums tagad ir tikai un vienīgi finansējumā, jo tas, ka vajag, ir skaidrs un saprotams.» Proti, patlaban terminālī iespējams apkalpot līdz 80 pasažieru, bet labos laika apstākļos – vairāk, taisot «vasaras dārza režīmu», bet tas nav iespējams sistemātiski ar regulārajiem reisiem sliktākos laika apstākļos, kad āra uzgaidāmā zona ir izslēdzama.

Uz jautājumu, kādas iespējas ir piesaistīt ES naudu, lidostas vadītājs norāda, ka patlaban ekspluatācijas izdevumus sedz Liepājas pašvaldība. Savukārt valsts piedalās ar finansējumu nelielā apmērā (20 tūkst. eiro gadā) aviācijas drošībai, ugunsdzēsībai un glābšanai. Izdevumi šajā segmentā kopumā gan esot krietni lielāki, veidojot vairāk nekā pusi no lidostas izdevumiem. Bijusi arī laba sadarbība ar militāro sektoru, no kā 2017. un 2018. g. bijis pieejams finansējums, kas ļāvis uzlabot efektivitāti saistībā ar civilmilitārām lietām. Šobrīd gan neesot redzams, ka lidostai varētu būtu pieejami kādi ES līdzekļi, kaut arī, viņaprāt, otrajam solim (termināļa projektam) laika ziņā nevajadzētu būt atrautam no pirmā, kas nodrošināja, lai lidojumi varētu sākties. Aviasabiedrības Liepāja apgrozījums pērn bija 62,5 tūkst. eiro, un peļņa – 7,2 tūkst. eiro, liecina Lursoft dati.

Paralēlie biznesi

Līdz ar lidostas attīstību ir parādījušies arī saistītie projekti. Piemēram, airBaltic Training plāno šogad pabeigt lidmašīnu angāra pirmo kārtu, būvdarbiem sākoties vasaras vidū. Ir gan vēl vērienīgāks projekts (virs 10 milj. eiro), uzsver A. Sprūde. Runa ir par Boeing 737 apkopes centru, kas ir projektēšanas stadijā, – esot jau būvprojekts minimālā sastāvā, skices, tiekot veikti būvizmaksu aprēķini. Ja investors to akceptēs, «tad tur arī nav, ko gaidīt, un visam ir jāsākas pēc iespējas ātrāk». Sīkāk projektu viņš nekomentē, vien norāda, ka projekta tehniskās zināšanas nodrošina Latvijas puse un iecerēts, ka darbinieki pamatā būs citās valstīs šādos objektos šobrīd strādājošie Latvijas iedzīvotāji. Pēc viņa teiktā, arī Liepājas SEZ uzņēmumi savās prezentācijās izceļot lidostu kā ieroci investīciju piesaistei. «Papildu biznesa un tūrisma attīstībai, ko lidosta stimulē, dodam ieguldījumu arī izglītībā,» teic A. Sprūde, Liepājas lidostā atvērto durvju dienu rīkojot airBaltic, Latvijas gaisa satiksmei. Tajā piedalīsies arī Liepājas Valsts tehnikums, kas paredzējis no nākamā gada apmācīt aviācijas tehniķus.

Citi savienojumi

Runājot par maršrutu attīstību, A. Sprūde izsaka cerību, ka nākamgad kā minimums Rīgas savienojumā varētu būt lidojumi vismaz šesreiz nedēļā. Lidosta, protams, būtu priecīga, ja lidojumi būtu divreiz dienā, taču tam nepieciešams pasažieru potenciāls. Attiecībā uz citiem iespējamajiem virzieniem viņš atzīmē, ka, pirmkārt, nepieciešams t.s. īsais maršruts, kas būtu dzīvotspējīgs, lai biznesam un tūristiem būtu skaidrs, ka tas, kas ir uzsākts, netiks pārtraukts, bet gan paplašināts. Otrkārt, jautājums ir par īsto brīdi, kad to darīt, proti, vai Liepājas ekonomika un pasažieru potenciāls ir gatavs citam virzienam, jo patlaban cilvēki no Liepājas uz Rīgu ceļo uz 28 galamērķiem. Galvenais jautājums ir, kā tiks ietekmēts savienojums starp Rīgu un attiecīgo galamērķi, ja uz to sāks lidot pa taisno no Liepājas. Visticamāk, ka Rīga zaudēs daļu pasažieru. Iespējams, ka ir virzieni, kuros Liepāja var iegūt jaunus pasažierus, un šajā ziņā ir minēta Stokholma. Lietuviešiem (Palanga) šī savienojuma nav, bet Zviedrijā ir ļoti daudz latviešu un lietuviešu, līdz ar to Liepāja iegūtu citu sasniedzamības areālu. Viņš lēš, ka lietuvieši, kuri šobrīd Stokholmas sasniegšanai izmanto Rīgu, varētu izmantot Liepāju, jo tas būtu ātrāk. Lidosta runā ar SAS, Finnair, LOT, Belavia un Krievijas aviokompānijām, bet šodien vēl nav iespējams pateikt, kad būs kāds jauns savienojums.