Brexit ir sava veida sapurinātājs, daudzu jautājumu iniciators un motivators gan valsts pārvaldei, gan privātuzņēmējiem

Brexit

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā. Viņš atzīst, ka ir nozīmīgas atšķirības starp to, kā lietas notiek Latvijā un Skotijā.

Pašlaik uzmanības degpunktā turpina būt Brexit. Kādas ir šī procesa konsekvences Lielbritānijā?

Pirmkārt, politiskas, un mēs šobrīd redzam diskusijas par Mejas pēcteci un jauno valdības vadītāju. Tomēr, manuprāt, Brexit iemesls ir ne tik daudz politisks, cik darba ražīguma un produktivitātes paaugstināšanas katalizators. Savas pārdomas esmu paudis vairākās prezentācijās un varu droši apgalvot, ka briti Brexit konkurētspējas faktoru, jo īpaši saistībā ar starptautisko tirdzniecību, ir ļoti nopietni uztvēruši un fokusējušies uz produktivitātes paaugstināšanu. Ir atvēlēti nozīmīgi valdības resursi, ir identificētas problēmas, lai paaugstinātu tieši konkurētspēju un darba ražīgumu, pat neraugoties uz to, kāds varētu būt Brexit iznākums – izstāšanās ar vai bez līguma ar ES. Vēsturiski no 2008. gada finanšu krīzes Lielbritānijā darba ražīgums ir stagnējis, un tā vietā, lai gan politiķi, gan uzņēmēji risinātu darba ražīguma paaugstināšanas problemātiku, piemēram, samazinot administratīvās prasības (birokrātisko slogu), veicinātu inovācijas un pētniecību, viņi sāka vainot ārējos spēkus – ES, Eiropas Komisiju, kas it kā uzspiež virkni nevajadzīgu lietu un nosaka «veikalos tirgojamo banānu izliekuma leņķi».

Interesanta aina paveras, salīdzinot, piemēram, pievienotās vērtības pieauguma apmēru pa reģioniem ar konkrētajā apvidū notikušo balsojumu 2016. gadā par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ir novērojama zināma korelācija – jo mazāka pievienotā vērtība reģionā, jo lielāks balsu skaits par izstāšanos no ES. Faktiski tie reģioni, un jo īpaši Skotijā, kuri bija ar augstāku darba ražīgumu, aizstāvēja viedokli, ka nevajag pamest ES, jo tā dod priekšrocības ar visiem brīvās tirdzniecības līgumiem, kas ir noslēgti, savukārt mazāka darba ražīguma reģioni vairāk vēlējās protekcionismu – sava veida noslēgšanos. Diemžēl noslēgšanās nevis paaugstina, bet tieši pretēji – pazemina konkurētspēju.

Vēl viens Brexit rezultāts – izpausme – ir valsts pārvaldes sapratne par to, ka tai ir jāmodernizējas. Inovācijas meklē gan bizness, gan visa līmeņa valsts pārvalde. Piemērs: vecā ieņēmumu un muitas sistēma CHIEF Lielbritānijā 25 gadus darbojās, pēc mūsu standartiem, aizvēsturiskajā, tā dēvētajā DOS versijā, kur deklarācijas aizpildītājam ir jāzina programmēšanas valoda un kodi un nav, piemēram, nekādas lejupejošas izvēles iespējas. Iespējams, tas tikai sakrita ar Brexit, tomēr šobrīd notiek šīs muitas sistēmas būtiska pārveide, ieviešot pilnīgi jaunu CDS sistēmu, un kopš pērnā gada nogales jaunā muitas deklarācijas aizpildīšanas sistēma darbojas preču eksportā un tagad sāk darboties arī attiecībā uz preču importu. Būtiski piebilst, ka vecā un jaunā sistēma arī nozīmīgu laiku darbosies paralēli, ļaujot uzņēmējiem pielāgoties un apmācīt savus darbiniekus. Un ir piešķirts gan centrālās valdības, gan Skotijas valdības atbalsta finansējums uzņēmējiem apmācībai un IT sistēmu modernizācijai atbilstoši jaunajai muitas sistēmai.

Modelējot Brexit situācijas, tika konstatēts, ka, tiklīdz būs robeža ar ES, tā uzreiz būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, kas būtiski samazina uzņēmumu rīcībā paliekošo apgrozāmo līdzekļu apmēru. Lielbritānija valsts līmenī kā risinājumu pieņēma lēmumu par atliktā PVN uz robežas sistēmas ieviešanu. Izstāšanās no ES nozīmēs, ka precēm uz robežas būs muitas procedūras, britu atbilde – vienkāršotās muitas procedūru sistēmas ieviešana, kas ļauj preci pārvietot pāri robežai un tikai mēneša beigās iesniegt deklarāciju. Muitas procedūru paātrināšanai tiek aktīvi veicināts uzņēmējiem pieteikties autorizēto ekonomisko operatoru statusam (Latvijā tādi ir 34, Vācijā – 6438, Lielbritānijā – nu jau vairāk nekā 840), kas nodrošina zaļo koridoru un vienkāršotas prasības preču piegāžu plūsmā.

Vai tuvojošā Brexit termiņa situācijā, triecientempā pieņemot lēmumus, nerodas kādi negatīvi blakusefekti?

Līdz šim – nepilna gada laikā, kopš esmu Aberdīnā, – neesmu ar tādiem saskāries vai novērojis. Jā, piemēram, Latvijā nereti ir bijušas situācijas, ka vispirms dara (ievieš kādu jaunumu) un tad sāk novērst atklātos jaunieveduma defektus. Savukārt Skotijā tiek tērēts laiks, modelējot situācijas pirms ieviešanas, testējot un tādējādi identificējot problēmas un nepieļaujot to radīšanu. Jā, tādējādi tiek vairāk patērēts laiks izpētei un modelēšanai, prototipu izveidei. Latvijas piemērā tas nozīmētu, ka pirms nodokļu reformas tiktu modelēts uz reāliem nodokļu maksātājiem no dažādām nodokļu maksātāju grupām un analizēts, kā jauninājums uz katru no tām darbosies no ieviešanas līdz atskaišu aizpildīšanai un kāds būs iespējamais rezultāts. Tādējādi vēl pirms ieviešanas jau būtu skaidrs, kurai nodokļu maksātāju grupai būs ieguvumi, kurai – zaudējumi, kurām jauninājumu ieviešanai būs negatīvas blaknes, kuras nomāc visu pozitīvo, kā arī tiktu identificētas tās, kuras no tās būs vislielākās ieguvējas. Ne tikai teorētiska modelēšana, bet praktiska. Vienlaikus, ieviešot kādu jaunu sistēmu, zināmu laiku – iespējams, gadus – paralēli strādā gan jaunā, gan arī vecā sistēma – uzņēmējs un cilvēks pats var salīdzināt priekšrocības un izvēlēties, kurā brīdī pārslēgties. Tiek dots būtisks laiks adaptācijai.

Skotijā uzsvērti liela pretimnākšana un vienkāršošana nodokļu piemērošanā un aprēķināšanā ir tieši mazajam biznesam – saimnieciskās darbības veicējiem, pašnodarbinātajām personām, individuālajiem komersantiem, arī sociālajai uzņēmējdarbībai.

Kāda ir būtiskākā atšķirība uzņēmējdarbībā Latvijā un Skotijā?

Laikam sākšu ar uzņēmēju mentalitātes atšķirībām. Piemēram, Latvijā vairāk skatās un koncentrējas uz Eiropu, savukārt Skotijā Eiropu redz tikai kā daļu no sava tirgus un pat ne to lielāko. Uzņēmējiem Skotijā nav problēmu nodarboties ar biznesu Āfrikā, Amerikā, Austrālijā. Tiek uzdoti jautājumi par uzņēmējdarbības vidi Nigērijā, Angolā, Senegālā, Gajānā vai Vjetnamā. Jokojot var teikt, ka vienā dienā sanāk apceļot visu pasauli.

Tāpat skoti ļoti cītīgi raugās uz piegāžu ķēdēm. Konkurē ne jau viens uzņēmums, bet gan visa darījumu ķēde, un uzņēmuma konkurētspēja ir tik stipra, cik vājš ir tās piegāžu ķēdes vājākais posms. Latvijā no šāda skatupunkta pozīcijām raugās tikai lielākie uzņēmumi, kā arī ārvalstu kompānijas. Konkurētspējai ir jābūt visā piegāžu ķēdes garumā, nevis tikai vienā tās posmā. Britiem ir vajadzīgas savlaicīgas, precīzas, drošas un uzticamas piegāžu ķēdes un transporta koridori. Šīs valsts uzņēmēji to prasa arī no saviem darījumu partneriem visā pasaulē. Saistībā ar Brexit Skotijā ir pievērsta būtiska uzmanība tieši piegāžu ķēdēm, to stiprināšanai vai pat atsevišķos gadījumos aizstāšanai ar citu. Piemēram, ja piegādes ir tikai no ES, tad tiek meklēti iespējami aizstājēji, kas nav no Eiropas.

Tajā pašā laikā skotiem salīdzinājumā ar latviešiem ir ļoti piezemētas, bet daudz reālākās ambīcijas. Piemēram, pirms neilga laika Latvijā tika uzstādīts mērķis par 5000 jauniem eksportētājiem. Tas ir apsveicams un ambiciozs mērķis, taču izpalika instrumenti, kā to sasniegt, cik ilgā laikā, ko un kā būtu jādara valstij, lai izvirzītais mērķis tiktu sasniegts, nevis paliktu tikai politisku saukļu un ieceres līmenī. Salīdzinājumam, piemēram, Ziemeļaustrumu Skotija (apmēram 0,5 miljoni iedzīvotāju) četru gadu laikā vēlas kopējo eksportētāju skaitu palielināt par 200 uzņēmumu. Pēc salīdzinošiem iedzīvotāju skaita mērogiem Latvija četros gados varētu runāt par 800 jaunu eksportētāju. Turklāt par eksportētāju Skotijā tiek uzskatīts uzņēmums, kurš regulāri piegādā preces vai pakalpojumus ārvalstu patērētājiem (pircējiem), nevis viens darījums gadā vai mēnesī. Skotijā ir izveidots sava veida uzņēmumu atbalsta elevators – lifts –, kas uzņēmējiem palīdz ne tikai ar informāciju par kādām, piemēram, muitas procedūrām vai prasībām ārvalstu tirgū, bet arī palīdz kombinēt finansiālu atbalstu. Faktiski uzņēmējam vienīgais, kas jādara, ir maksimāli jākoncentrējas biznesam, jo valsts būtībā strādā kā servisa organizācija.

Otra lieta ir sadarbība starp dažādiem sektoriem. Interesanti, ka naftas un gāzes kompānijas, kas tiek uzskatītas par videi nedraudzīgām, ir spējušas rast sinerģiju sadarbībā ar Skotijas zvejniekiem, viņu apvienību. Pašlaik šīs divas ārēji nesavienojamās nozares strādā kopā un viena otru atbalsta ne tikai Lielbritānijā, bet arī ārzemēs – Āfrikā, Amerikā. Jāņem vērā, ka ziemeļaustrumu Skotijas specializācija ir naftas un gāzes ieguve. Situācijā, kad pirms vairākiem gadiem naftas cenas būtiski nokrita un ietekmēja reģiona ekonomisko situāciju, veidojās liels bezdarbs, un visi aptvēra, ka nevar būt viena nozare, uz kuras balstīties. Tāpēc tagad bez naftas un gāzes ir enerģētika plašākā vārda nozīmē, kas sevī ietver citus elektroenerģiju risinājumus un atjaunojamos energoresursus – saules, vēja enerģiju un arī ūdeņradi.

Trešā lieta – inovācijas. Piemēram, Orknijas salas sevi nodrošina ar 110% no sev nepieciešamajiem atjaunojamajiem energoresursiem un tāpēc meklē jaunus risinājumus, kur uzglabāt saražoto elektroenerģiju. Lielās naftas un gāzes ieguves kompānijas veic iemaksas fondos, kuri fokusējušies tieši uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izstrādi, pielietošanu un arī izmantošanu. Rezultātā Aberdīna ir viena no pirmajām, kur sabiedriskais transports izmanto ūdeņraža elektriskos dzinējus un tādus izmanto arī komunālās saimniecības tehnika, kā arī vieglie auto. Interesanti, ka Aberdīna raugās uz vilcienu darbināšanu ar ūdeņraža elektriskajiem dzinējiem, kas svarīgi arī tā dēvētajai pēdējā kilometra problēmai kravu pārvadājumu ostās un vagonu šķirošanas stacijās un kurai Latvijas dzelzceļš Kazahstānas Expo prezentēja tieši manevru lokomotīves ar ūdeņraža elektrisko dzinēju risinājumu.

Jāteic, ka pēdējā laikā novērojamas izmaiņas Latvijas dzelzceļa pieejā un ir uzteicama uzsāktā pārnozares sadarbība. Jo īpaši varbūt kopējā videi draudzīgā tranzīta koridora piedāvājuma veidošanā naftas un gāzes sektora preču plūsmas apkalpošanai Kaspijas jūras naftas un gāzes atradņu veidošanā. Sadarbībā ar Eiropas institūcijām un nesen prezentēto Eiropas Shift2Rail un Ūdeņraža asociācijas dzelzceļa pārvadājumu pētījumu, tanī skaitā ūdeņraža elektriskās manevru lokomotīves, šāds koridora risinājums var pozitīvi izcelt Latvijas piedāvājumu.

Latvijā arvien vairāk runā par pieaugušajām prasībām kontu atvēršanai bankās. Vai, dzīvojot Skotijā, esat atvēris arī bankas kontu?

Jā. Divus kontus Skotijas bankā esmu atvēris gan kā privātpersona, gan arī kā organizācija. Man bija jāpierāda sava identitāte – ar pasi vai ID karti – un dzīvesvieta, ko varēja apstiprināt ar īres līgumu vai arī komunālo pakalpojumu rēķinu. Cita veida dokumenti vai pierādījumi netika prasīti.