Augstākā izglītība Latvijas Mākslas akadēmijas galvenais fokuss joprojām ir uz mākslas un dizaina izglītību

Tomēr, lai komercializētu radošo potenciālu vai sāktu uzņēmējdarbību, absolventiem ir nepieciešamas papildu zināšanas, uzskata DB aptaujātie uzņēmēji, kas ir saistīti ar dažādām radošajām jomām.

Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) nav sava biznesa inkubatora, kāds ir vairākās citās augstskolās, tāda izveidošana šobrīd netiek plānota. Akadēmijas studenti iesaistās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā un dažādās sadarbības programmās gan ar Latvijas, gan ārvalstu augstskolām. Kā studenti, tā pasniedzēji gaida, kad durvis vērs prototipēšanas darbnīca, kurā būs iespēja veidot dizaina paraugus.

Domā par pirmsinkubāciju

Latvijas Mākslas akadēmijas galvenā akreditācija ir mākslā, akcentē LMA Projektu un attīstības daļas vadītājs Jānis Gailītis, piekrītot Endija Vorhola atziņai, ka laba māksla ir labs bizness. Viņš ir ieguvis maģistra grādu starptautiskā dizaina un biznesa vadībā Honkongas Politehniskajā universitātē. «Tur mācījos gan par dizainu, gan par biznesu – kā dizains var palīdzēt uzņēmējiem, kādā veidā rūpnieciskais īpašums un mantiskās tiesības tiek nodotas tālāk, kā veidojas zīmoli un produkti. Latvijas mācību iestādēs šī pieeja vēl nav tik nobriedusi,» atzīst J. Gailītis. LMA studiju programmās pamatā tiek analizēts attiecīgās nozares tirgus, iegūta izpratne par pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpat LMA cieši sadarbojas ar LIAA Radošo industriju inkubatoru un domā par pirmsinkubāciju.

«Tas varētu palīdzēt jauniešiem sākt domāt par uzņēmējdarbību. Tāpat LMA ir iesniegusi pieteikumu un gaida atbildi no Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) projektam, lai saņemtu inovāciju grantus studentiem, kas palīdzēs viņiem attīstīt uzņēmējspēku,» informē J. Gailītis.

Tā kā Radošo industriju inkubators ir atvērts plašai sabiedrībai, lai tajā iestātos, ir jāsaskaras ar lielu konkurenci. Ir bijuši LMA studenti, kam tas ir izdevies, taču ne visiem. LMA Modes mākslas katedras vadītāja, docente Māra Binde stāsta, ka šobrīd LIAA Radošo industriju inkubatora pirmsinkubācijā ir trīs modes maģistra 2. kursa studiju programmas studentes – Melānija Vilka, Laima Jurča un Una Bērziņa.

Sanāk kopā

«Ja cilvēks aiziet uz kādu medicīnas iestādi, viņš neprasa, lai medicīnas darbinieks mācētu uzrakstīt biznesa plānu. Tāpat neviens negaida, ka uzņēmuma gada pārstatu sagatavos mākslinieks,» spriež LMA Projektu un attīstības daļas vadītājs, uzsverot gan, ka LMA māca saviem studentiem komunicēt ar dažādu citu jomu ekspertiem.

«Tāpat mēs sagaidām, ka grāmatvedis neteiks, ka viņš var būt labs mākslinieks, vai arī, ka dizaina risinājumus piedāvā, piemēram, uzņēmuma finanšu direktors. LMA var iegūt prasmes un zināšanas, ko var apgūt pie noteikta studiju apjoma. Teju visi pasniedzēji, kas strādā LMA, ir savas nozares profesionāļi, viņi aktīvi strādā savā jomā un ir saskārušies ar komerciālajiem jautājumiem. Tas lielā mērā iedvesmo jauniešus profesionālajai karjerai,» uzskata J. Gailītis.

Viņam piekrīt LMA Funkcionālā dizaina katedras vadītāja, docente Maija Rozenfelde, īpaši uzsverot starpdisciplinārās sadarbības starp dažādām augstskolām nozīmi. Iepriekšējā gada rudenī LMA Funkcionālā dizaina katedras 4. kursa studentiem bija sadarbības projekts ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Rīga) un Latvijas Universitātes IT studentiem un mācībspēkiem, lai gūtu ieskatu jaunuzņēmumu darbībā. LMA topošie dizaineri strādāja kopā ar studentiem, kas apgūst ekonomiku SSE Rīga un IT programmas LU. «Nedomāju, ka LMA vajadzētu veidot jaunas mācību programmas, kurās būtu fokuss gan uz dizainu, gan biznesu, bet sadarboties ar citām augstskolām un uzņēmējiem. Vajadzētu tās labās lietas, kas jau ir radītas, salikt kopā. Latviešiem vairāk ir jāmācās nākt kopā, nevis katram savā stūrī rušināties,» secina M. Rozenfelde.

LMA ir izveidojusies sadarbība arī ar Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku, kur LMA studenti izgatavo prototipus saviem studiju darbiem, šobrīd tiek veidota kopīga maģistratūras programma sadarbībā ar SSE Rīga, Tartu un Ķelnes universitātēm pakalpojumu dizainā un inovācijās. Sadarbībā ar Vīnes Mākslas akadēmiju tiek veidota grantu programma studentiem. Tāpat sadarbības projekti, piemēram, vizuālajā komunikācijā bijuši arī ar Liepājas Universitāti, kā arī Banku augstskolu un Rīgas Stradiņa Universitāti.

Pieredzējuši pasniedzēji

LMA nav datu par to, cik studentu, kas absolvējuši akadēmiju, ir izveidojuši savus uzņēmumus. J. Gailītis zina teikt, ka tādu ir daudz. «SSE Rīga absolventu vidū tādu, kas ir sākuši savu uzņēmējdarbību, nebūs vairāk. Šīs augstskolas beidzēji parasti strādā lielās starptautiskās korporācijās, jo saprot, ka dibināt uzņēmumu pašiem ir sarežģīti. Tāpat viņi vēlas biznesa domāšanu vēl kādu laiku pamācīties no uzņēmējiem,» viņš spriež. Daudzi LMA absolventi strādā kā ārštata darbinieki vai uz projektu bāzes dažādos uzņēmumos, reklāmas aģentūrās u.c.

J. Gailītis atzīst, ka LMA ļoti nepieciešama ir prototipēšanas darbnīca, kur studenti varētu testēt savas idejas. «Lai arī LMA galvenais fokuss ir uz mākslas un dizaina studijām, nav tā, ka šeit tiktu «ražoti» bezdarbnieki. Visi, kas pabeidz akadēmiju, var pabarot sevi un savas ģimenes,» vērtē J. Gailītis.

M. Binde stāsta, ka vairāki LMA studenti nodarbojas ar uzņēmējdarbību jau studiju laikā. «Iespējams, viņiem interese par biznesu ir ielikta šūpulī, tas ir iedzimts talants. Ir arī tādi studenti, kuri iepriekš ir apguvuši biznesu un tagad LMA studē modi,» viņa klāsta. Kā veiksmīgu studentu uzņēmējdarbības piemēru M. Binde piemin dizaineru apvienību Butterman, kas apģērbu un aksesuārus realizē ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgos. Apvienību ir izveidojušas piecas LMA studentes, kuras nule kā ir atvērušas pop–up veikalu Galerijā Centrs. M. Binde uzsver, ka vairāki LMA pasniedzēji ir saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, modes zīmola One Wolf dizainere Agnese Narņicka ir LMA Modes mākslas nodaļas docente, modes zīmola Talanted radītāja, dizainere Indra Komarova akadēmijā lasa lekcijas par dizaina produktu izstrādi u.c. «Tādēļ mēs šos dizainerus aicinām pasniegt akadēmijas studentiem, ka viņi ir savas jomas profesionāļi, kas ir saistīti ar biznesu,» pamato M. Binde, kura arī ir izveidojusi savu uzņēmumu SIA Binde M, kas rada apģērba dizainu un to izgatavo. «Mode ir bizness – tas ir jāņem vērā, lai arī kā gribētos taisīt tikai mākslas priekšmetus,» secina M. Binde.

Savukārt M. Rozenfelde norāda, ka LMA ir studentos jāattīsta radošums un jāveicina domāšana «ārpus kastes». «Kur citur, ja ne akadēmijā, studenti varēs izpaust savu talantu, nedomājot par realitāti, tāpēc mākslas izglītības pamats ir rakšanās koncepcijās un nākotnes vīziju zīmēšana. Nebūtu labi, ja atnāktu kāds uzņēmējs un viņiem nogrieztu spārnus,» viņa spriež.

Gaida prototipēšanas darbnīcu

«Ne viss, kam pieskaras, pārvēršas zeltā. Nevar gaidīt, ka pirmā ideja tiks veiksmīgi komercializēta,» secina J. Gailītis. Savukārt M. Rozenfelde uzsver, ka ne visiem cilvēkiem piemīt uzņēmējdarbības gēns. «Ja redzam, ka studentiem ir labas idejas, pasniedzēji iespēju robežās cenšas palīdzēt, iesaka, kur meklēt meistarus un finansējumu. Iespējams, ka problēma ir tajā, ka LMA studentiem ir daudz spožu ideju, kuras visas nevar realizēt; ja būtu viena, to komercializēt būtu daudz vieglāk,» secina M. Binde. Viņa atzīst, ka LMA organizētā modes skate palīdz studentiem praktiski sagatavoties un gūt atpazīstamību.

LMA studenti un pasniedzēji gaida, kad durvis vērs prototipēšanas darbnīca 3600 m2 platībā, kas tiek celta Briāna ielā. Tas gan notiks tikai 2022. gada beigās. Ir piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums, projektu pārvalda CFLA, finansējuma saņēmējs ir VAS Valsts nekustamie īpašumi, bet LMA ir nākotnes lietotājs.

Projekta budžets ir pieci miljoni eiro, 85% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet 15% ir valsts finansējums. Vēl miljons būs nepieciešams iekārtu iegādei. «Tā būs četru stāvu ēka, kur būs dažādu materiālu apstrādes darbnīcas – metāla, koka un kompozītmateriālu, taps formveide un tekstila inovācijas. Neiztrūkstošs būs modes komponents un 3D printēšana, kā arī virtuālās vides modulēšanas iespējas, notiks darbs ar mūsdienu tehnoloģijām un datorprogrammēšana,» informē J. Gailītis. «Tā kā viss notiks vienā mājā, būs iespēja radīt starpdisciplinārus produktus,» pauž M. Binde.

Saturs neatbilst vajadzībām

LMA studentiem būtu vajadzīgs kurss, kurā mācītu biznesa modelēšanu, kā notestēt, novalidēt produktu, uzskata SIA Panonia Group līdzīpašnieks Ģirts Ozoliņš, kurš kopā ar LMA studenti Lieni Gustu ir radījis zīmolu Uppo, tur tiek ražotas ergonomiskas aproces plaukstām, lai palīdzētu datorlietotājiem nepārpūlēt rokas. Savu partneri, kurai ir bijusi šī biznesa ideja, viņš ir saticis LMA Dizaina dienās. Tā kā Ģ. Ozoliņam ir bijusi pieredze uzņēmējdarbībā, bet Lienei tādas trūcis, lai komercializētu ideju par aprocēm, viņi ir sagājuši kopā un izveidojuši gan zīmolu, gan uzņēmumu. «90% LMA studentu rada ko tādu, kas nevienam nav vajadzīgs, ko ir grūti pārdot. Turklāt, tā kā viņiem nav nekādu pamatu, kā to darīt, tad ir divtik grūti. Iemācīt biznesa domāšanu nav viegli nedz zinātniekiem, nedz māksliniekiem. Ja tas nepatīk, nav dabas dots, ir jāpiesaista kāds, kuram ir vajadzīgās zināšanas,» secina Ģ. Ozoliņš. Latvijas Dizaina centra vadītāja un Latvijas Modes palātas prezidente Dita Danosa pauž, ka, viņasprāt, pašlaik LMA izglītības saturs neatbilst modes nozares vajadzībām. «Ir nelietderīgi atsaukties uz LMA galveno funkciju, proti, skolot profesionālus māksliniekus, jo akadēmijai ir vairāki studiju virzieni un katram no tiem ir definēts savs mērķis un sasniedzamais rezultāts. Tās mājaslapā ir teikts, ka LMA Modes dizaina apakšnozare sagatavo laikmetīgi domājošus un profesionāli konkurētspējīgus modes māksliniekus, kas spējīgi strādāt modes industrijas dažādos segmentos. Taču vai LMA ar tās izglītošanas tradīcijām un to īstenošanas metodēm primārajiem studiju virzieniem, kas tiek pielietotas gleznotāja, tēlnieka, mākslas teorētiķa u.c. profesijai, vispār var nodrošināt kvalitatīvas un mūsdienīgas modes dizaina izglītības satura izveidi un vai patiesi to no valsts resursu tērēšanas viedokļa visefektīvāk var īstenot tieši šajā izglītības iestādē? Modes mākslas un tagad modes dizaina apakšnozares absolventu darbības analīze pēdējos 10–15 gados rāda, ka nevar. Visi kā viens absolventi ir atzinuši, ka bijis vajadzīgs ilgs laiks, lai adaptētos industrijai, lai apjaustu, kas tā tāda vispār ir un kas viņiem jādara, lai spētu strādāt savā profesijā. Un izpratne par cieņpilnu strādāšanu savā profesijā arī pārsvarā aprobežojas ar uzskatu, ka ir jābūt modes dizaineram pašam savā uzņēmumā, izslēdzot iespēju integrēties kādā esošā tekstiluzņēmumā, tā dodot savu tiešo ieguldījumu dizaina vērtības palielinājumam sortimentā. LMA modes dizaina absolventus redzam strādājam vai piestrādājam par stilistiem, kam arī ir nepieciešama izglītības satura pilnveide. Redzam arī strādājam par teātra un filmu kostīmu dizaineriem, kam, kā saprotu, vispār nav specializēta piedāvājuma mūsu izglītības sistēmā, nemaz nerunājot par lielāko industrijas pieprasījuma daļu – modes dizaineri kā darbinieku modes uzņēmumā dažādos segmentos, kā tas rakstīts LMA izglītības mērķī,» klāsta D. Danosa.

LMA galvenā funkcija ir skolot profesionālus māksliniekus, bet par prasmēm, kas nepieciešamas turpmākajā dzīvē, lai šo mākslu varētu pārdot, joprojām īpaši domāts netiek, piebalso zīmola Baiba Ladiga radītāja, dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši (Ladiga–Kobayashi). Viņa rosina, ka vajadzētu piesaistīt pasniedzējus, kas aktīvi darbojas nozarē ārvalstīs, īpaši tos, kas darbojas modes mārketingā, studentiem rast iespēju iziet praksi ārpus Latvijas un attīstīt sadarbību ar ekonomikas un biznesa augstskolām. Tāpat būtu jāapsver iespēja LMA izveidot modes mārketinga nodaļu.