Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis 7. jūnijā nolēma, ka Sprūda lietas izskatīšanu turpinās, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem izdalījusi sensitīvus personu datus

Tiesvedība

Tiesa nolēma, ka par prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres darba nepilnībām jālemj viņu priekšniecībai, solot, ka informēs prokuratūru par iespējamiem pārkāpumiem. Tiesa tās turpmākajā gaitā apņēmās novērst jebkādu sensitīvo personu datu noplūdi. Ievērojot, ka apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs ir iepazinies tikai ar 88 no 165 lietas sējumiem krimināllietā, to skatīt atsāks tikai šā gada 6. septembrī, cerot, ka līdz tam laikam viss būs izlasīts. Krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā ir apsūdzētas vēl 10 citas personas. Tā saistīta ar Trasta komercbankas likvidāciju.

Par labu apsūdzībai

7. jūnija tiesas sēdes pamatjautājums bija iepriekš iesniegtais zvērinātas advokātes Ingunas Lambertes lūgums tiesai tikt galā ar lietas materiālos atrodamajiem sensitīvajiem datiem, kuri advokātu un apsūdzēto rīcībā, pēc viņas teiktā, nedrīkstēja nonākt. Viņa iepriekš norādīja, ka daudzviet atrodami gan liecinieku telefona numuri, gan dzīvesvietu adreses, gan komercinformācija, pat slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi un aizskar personu cilvēktiesības. Konkrēti ir runa par privātās dzīves neaizskaramību. Praktiski visi advokāti atbalstīja I. Lambertes lūgumu, to dažādi papildinot un norādot gan uz pašu Satversmes pārkāpumu, gan Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulas neievērošanu.

Neraugoties uz samērā plašo pārmetumu klāstu, prokurori tiesai norādīja, ka visi izdāļātie dati noderēs lietas izskatīšanā, tādēļ nekas nav pārkāpts. Tostarp prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka apsūdzībai kā tiesībsargājošai institūcijai nav saistoši pildīt Datu aizsardzības likumu un ES regulu, jo tie uz prokuratūru kā krimināllietas virzītāju neattiecoties. Advokāti izteica pamatotas šaubas par to, ka tiešām visi izdalītie sensitīvie dati būtu vajadzīgi lietas pierādīšanā.

Tiesnesis I. Dzenis pēc pusstundu ilgām pārdomām nolēma, ka sensitīvie dati jau ir izdāļāti un atrodas pie cilvēkiem, kuri ir tiesas zālē, un tur nekas nav labojams, tādēļ turpinās skatīt Sprūda lietu, nepieļaujot izplatīt sensitīvus datus turpmāk. Tiesnesis daļēji noraidīja I. Lambertes lūgumu, norādot, ka neredz nepieciešamību nodot lietu atkārtotai caurskatīšanai prokuratūrai, kā arī negrasās stāvēt pie tiesas zāles durvīm, lūdzot iespēju advokātiem izplēst kādas no prokuratūras aplami izplatītas lapas.

Šāda drosmīga tiesneša rīcība veicina lietas izskatīšanu. Gadījumā, ja lietu nodotu atkārtotai izskatīšanai, vai arī, ja tiktu mainīts prokurors U. Cinkmanis, tās izskatīšana varētu ieilgt vēl uz laiku no pusgada līdz gadam, jo jaunajam prokuroram tā būtu vismaz jāizlasa. No otras puses, tiesa ir uzņēmusies atbildību daļēji labot prokuratūras pieļautās kļūdas un uzņemas pamatīgu atbildību, pasakot, ka tālāk par lietā apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem sensitīvie dati netiks. Neformālās sarunās Dienas Bizness noskaidroja, ka šādi sensitīvie dati par lieciniekiem ir vislabākais padoms viņu ietekmēšanai un pēc būtības apsūdzība savu apsūdzēto rokās ir nodevusi visus ieročus liecinieku ietekmēšanai.

Diski vai dati

Sprūda krimināllietā eksistē 41 CD lietisko pierādījumu. Daļa no tiem glabājas tiesā, un līdz tiesai daži apsūdzētie un to aizstāvji ar saturu iepazinās. Tā kā šie ir lietiskie pierādījumi, tad tiesa atļāva ar tiem iepazīties, bet, tā kā diskos ir dokumenti, tiesa tos atļāva kopēt. Izrādījās, ka diskos ir fotogrāfijas, kas arī uzskatāmas par dokumentiem, tās gan var būt, gan var arī nebūt vajadzīgas lietas izskatīšanā. Viena ķeza – arī šīs fotogrāfijas bija sensitīvas. Dienas Biznesam nebija iespējas tās aplūkot, bet, vērojot advokātes Diānas Krūmiņas-Vildavas reakciju, aplūkojot tās savā datorā tiesas zālē, var teikt, ka redzētais viņu šokēja. Vispirms advokāte nosarka un tad aizklāja seju ar rokām.

«Man trūkst vārdu! Prokuratūras rīcība ir zemiska, bet aizbildinājumi ciniski. Es vairāk neko nespēju pateikt. Kā kaut ko tādu drīkst! Te ir bērnu fotogrāfijas - gan apģērbtu, gan neapģērbtu,» tiesai vēlāk norādīja D. Krūmiņa-Vildava. Jāteic - par disku saturu advokāti runāja arī ārpus tiesas zāles, neminot konkrētus uzvārdus. Runa ir ne tikai par nevainīgām kailu bērnu fotogrāfijām, bet arī par visnotaļ piedauzīgām sieviešu fotogrāfijām pirtīs. Liela daļa fotogrāfiju, kuras ir bijusi iespēja apskatīt vairākiem apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem, nav attiecināmas uz lietu. «Te ir fotogrāfijas, kuras varētu būt kādā pedofilijas procesā, nevis konkrētajā krimināllietā,» sacīja D. Krūmiņa-Vildava tiesai. Savukārt advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesai norādīja, ka savā ilggadējā advokāta praksē neko tādu lietas materiālos nav redzējis.

Prokuratūra, runājot par diskiem, visu atbildību būtībā novēla uz tiesu, pasakot, ka CD ir lietiskie pierādījumi, gluži tāpat kā nazis slepkavībā vai pirkstu nospiedums. Katrs, kurš vēlas, var ar to iepazīties. Pēc būtības iznāk, ka par datu izplatīšanu, prokuratūras ieskatā, vainīga ir tiesa. No otras puses, prokuratūra nebija pūlējusies tiesai norādīt, kas īsti diskos ir, un tos vēl maijā nebija izdevies atvērt, bet tas bija prokuratūras uzdevums - disku saturu revidēt un tiesai pateikt, kas ir rādāms, bet kas - nē.

Noslēdzot sensitīvo datu skandālu Sprūda lietā, tiesnesis I. Dzenis apsolīja, ka tiesa rūpīgi sekos, lai tālāk kļūmes datu lietās nebūtu, kā arī norādīja, ka rakstīs prokuratūrai lūgumu izvērtēt prokuroru darbu konkrētajā lietā. Problēma ar sensitīviem datiem vēl tiesai būs. Par to šaubu nav. Zvērināts advokāts Kristaps Novicāns tiesai šo datu ķezu salīdzināja ar Ādama un Ievas kārdināšanu ar ābolu. Proti, grēka ābols ir nogaršots, bet tālāk iznāk, ka ne visi ir dabūjuši gabaliņu. Dažiem aizstāvjiem ir zināms disku saturs, bet daži pie sevis turpina domāt, kas no tā visa ir izmantojams aizstāvībai.