Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs

Ostas

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Kā izdevās mainīt situāciju?

Tas, ka Metalurgs savu darbību izbeidza, atstāja būtisku iespaidu ne tikai uz ostu, bet arī uz pilsētu un visu Latvijas tautsaimniecību kopumā. Simtiem cilvēku bija zaudējuši darbu, strauji pieauga sociālā spriedze. Vajadzēja rast atbildes uz virkni jautājumu, lai šo situāciju labotu. Savā ziņā atbildes uz šiem jautājumiem tika atrastas 1997. gadā, kad tika izveidota Liepājas SEZ, jo arī tajā laikā Liepājā bija izveidojusies visai dramatiska situācija.

Liepāja vienmēr varējusi lepoties ar daudziem ražošanas uzņēmumiem, tas tad arī bija virziens, kurā kopā ar pašvaldību strādājām – attīstījām uzņēmējdarbības teritorijas. Tas prasīja laiku un ieguldījumus. 2018. gadā tika uzbūvētas divas jaunas rūpnīcas, septiņas atrodas dažādās būvniecības stadijās, un vēl vismaz septiņas tiek projektētas. Jā, tie varbūt nav uzņēmumi ar 1000 un vairāk darba vietām, taču katrs jauns uzņēmums rada vairākus desmitus jaunu darba vietu un rezultātā pēc pāris gadiem arī būs tās tūkstoš vai divi tūkstoši jaunās darba vietas.

Liepājas ostas atrašanās tiešas ražošanas tuvumā veido loģisku sadarbības modeli. Lai ražošana būtu veiksmīga, ir vajadzīga gan osta ar kuģiem, gan dzelzceļš, lidosta, pievedceļi un galvenais – kvalificēti darbinieki. Veidojot ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2035. gadam, kopā ar uzņēmējiem un pilsētas pašvaldību par pamatu tika izvēlēta vietējās loģistikas un ražošanas sadarbība, pievienojot tranzīta kravu pienesumu. Tā ir ne tikai Liepājas un Kurzemes rūpnieciskā produkcija, bet arī apkaimē izaudzētie graudi un citi lauksaimniecības produkti. Puse uz pusi – vietējās un tranzīta kravas –, mūsu skatījumā, ir ideāls Liepājas ostas darbības modelis! Tas dod ilgtermiņa stabilitāti. To arī izdodas realizēt. 2018. gadā kravu apjoms ir pieaudzis, taču vienlaicīgi ir saglabājusies vietējo un tranzīta kravu proporcionalitāte.

Kā skaidrojat lidostas nozīmi? Vai ir plāns šeit pārvadāt ne tikai pasažierus, bet arī kravas?

Liepājā ir sava lidosta, un mēs to nesaredzam tikai kā klasisku pasažieru pārvadāšanas punktu. Arī lidosta atrodas Liepājas SEZ teritorijā. Nākotnē tā var attīstīties kā industriāls parks, turpat var būt noliktavu kompleksi. Uzņēmums UPB ir izstrādājis lidostas tālākas attīstības koncepciju, ar kuru ikviens var iepazīties. Jāatzīst, ka avio kravu pārvadājumu apkalpošana lidostā ir saistīta ar specifiskas infrastruktūras izveidi un sertifikāciju. Liepājas gadījumā mēs laika gaitā daļu no šīs infrastruktūras izveidosim un sertificēsim, lai nākotnē, kad radīsies interese, Liepājas lidosta būtu gatava apkalpot arī avio kravas. Šobrīd lidostas plānos ir virzīties gaisa kuģu apkopes un servisa centru virzienā, jo pēc šādiem centriem reģionā ir liels pieprasījums. Liepājas lidosta piedāvā uzņēmējiem un investoriem izdevīgus nosacījumus šādu centru veidošanā.

Ir arī airBaltic Pilotu akadēmijas veiksmes stāsts Liepājā, kas strādā un attīstās. Tā var būt vēl viena papildu attīstības zona. Visi industriālie parki Liepājā ir kalpojuši par pamatu kravu apjoma pieaugumam ostā, arī lidosta to var veicināt.

Cik industriālo parku Liepājā līdz šim ir tapuši?

Vienmēr ar lepnumu esam runājuši par Liepājas Biznesa centru, kas 2004. gadā tika izveidots vecā gaļas kombināta teritorijā. Šobrīd tajā darbojas 17 uzņēmumi. Nozīmīgākais, ko šobrīd gribam izcelt, ir Karostas industriālais parks, kam ir teju 20 gadu ilga vēsture. Pirms 20 gadiem Kanādas kompānija Dillon Consulting Ltd un Kanādas Starptautiskā attīstības aģentūra mūsu uzdevumā veica pētījumu par to, kā Karosta varētu attīstīties nākotnē. Jau tolaik pētījums apliecināja, ka Karostas industriālā parka attīstība, vadoties no Kanādas pieredzes, varētu īstenoties ne ātrāk kā pēc 20 gadiem, un kā primārais jautājums ir jārisina elektroapgādes, ūdensapgādes un citu resursu pieejamība.

2014. gadā sadarbībā ar pašvaldību teritoriju sakārtojām, pievelkot nepieciešamās komunikācijas un izveidojot attiecīgo infrastruktūru, tādējādi nodrošinot to pievilcīgu uzņēmējiem. Plānveidīgi tika izveidoti vairāk kā 20 zemesgabalu, vienlaicīgi paredzot iespēju tos apvienot. Tendence patlaban liecina, ka uzņēmumi izvēlas vairākus zemes gabalus un tos apvieno, lai varētu īstenot savas ieceres un būvēt jaunas rūpnīcas. Vistuvāk ražošanas uzsākšanai ir dāņu uzņēmuma JM Properties projekts. Plānots, ka jau šā gada jūnijā jaunuzbūvētās telpās darbu uzsāks dāņu kompānija LSEZ SIA Jensen Metal, kas ilgu laiku veiksmīgi strādāja Liepājas Biznesa centrā. Ražotnes attīstībai bija nepieciešamas papildu ražošanas platība, un Dānijas uzņēmēji nolēma investēt savu ražošanas telpu būvniecībā. Šobrīd Liepājas Biznesa centrs strādā gandrīz vai kā inkubators. Strādājot nomātās telpās, uzņēmumi tiek skaidrībā, vai Liepājā ir tā uzņēmējdarbībai labvēlīgā vide, kurā viņi gribētu strādāt ilgtermiņā, bet pēc kāda laika izvēlas vietu plašākai attīstībai.

Vai ir vēl kādi industriālie parki bez Karostas?

Ir. Te būtu jānosauc Meldru–Dūņu ielas industriālais parks, kur šobrīd notiek būvniecība – LSEZ SIA Lesjofors Springs LV jaunā ražotne. Šis zviedru uzņēmums ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi Liepājas Biznesa centrā, Kapsēdes ielā, ir nolēmis pārcelties no nomātām telpām pats uz savu ražotni.

Arī Lauma attīstās kā industriālais parks. Apmēram 100 000 kvadrātmetru plašajās telpās bez LSEZ SIA Lauma Fabrics un akciju sabiedrības Lauma Lingerie vietu sev atraduši daudz citu uzņēmumu, kas ražo gan mitrās salvetes, gan medicīnas plāksterus, gan ģeotekstilu, ko izmanto ceļu būvē, u.c.

Savukārt bijušajā kokapstrādes kombināta Baltijas mēbeles ražotnes teritorijā Liepājas uzņēmēji veiksmīgi attīsta Vecās Ostmalas Biznesa parka ieceri, kur ir uzbūvējuši jaunas ražošanas telpas un sakārtojuši esošās. Attīstības virzieni ir vērojami arī bijušajās mašīnbūves un hidro cilindru rūpnīcu teritorijās. Atbilstoši 2018. gada augustā noslēgtajam nodomu protokolam mēs pakāpeniski soli pa solim īstenojam ieceri par Liepājas industriālā parka izveidi.

Vai investē arī ostas uzņēmumu attīstībā?

No 43 kapitālsabiedrībām 17 strādā ostā, investējot termināļu būvniecībā, vides jautājumu risinājumos, dažādu iekārtu iegādē. Pēdējā valdes sēdē, piemēram, lēmām par uzņēmumu termināļu papildus aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām. Tas norāda, ka ostas uzņēmumi ir novērtējuši Liepājas SEZ pārvaldes veikumu un nākotnes plānus ostā. Šeit es varu uzsvērt, ka mēs kā Liepājas SEZ pārvalde atbilstoši Attīstības plānam attīstām publisko infrastruktūru – padziļinām ostu, rekonstruējam un būvējam autoceļus un dzelzceļu, sakārtojam hidrobūves, savukārt ostas uzņēmēji attīsta savus termināļus, palielinot to jaudu un efektivitāti.

Ko šobrīd darāt tieši ostā? Kāds ir mērķis?

Liepājas SEZ budžets ir tieši saistīts ar uzņēmēju pārkrauto kravu apjomu un zemes nomas maksām. Ir nepieciešama rūpīga plānošana arī finansējuma piesaistē no Eiropas Savienības, jo projekti patiešām ir lieli. Visus savus attīstības projektus veidojam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, jo ieguldījumi ir lieli un svarīgi – ar mērķi palielināt kravu apgrozījumu un atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Līdz 2022. gadam, kā to nosaka Attīstības plāns, esam iecerējuši Liepājas ostā pārkraut 8,3 miljonus tonnu kravu. Pieaugums četros gados plānots par aptuveni 800 tūkstošiem tonnu. It kā neliekas nemaz tik daudz, tomēr tie ir 12 līdz 15 pilni Panamax klases kuģi. Mums ir ambīcijas, taču tās ir pamatotas. Šobrīd tiek realizēti trīs lieli kohēzijas fonda projekti – kopējais finansējums ir 43 miljoni eiro. Tos pabeigsim tuvāko divu gadu laikā. Lielākais projekts ir ostas padziļināšana līdz 14,5 metriem ar 140 metru platu pieejas kanālu sešu kilometru garumā. Paralēli padziļināšanai izbūvējam jaunu piestātni ostas iekšējā reidā, lai varētu iekraut pilnu Panamax klases kuģi.

Nozīmīgi projekti ir arī sauszemes daļā – tiek būvēts praktiski jauns dzelzceļa savienojums ar Liepājas staciju un praktiski jauna iela cauri visai ostai – ar apgaismojumu un gājēju ceļu. Šis ceļš radīs iespēju ērti piekļūt ostai un, protams, to varēs lietot arī Liepājas iedzīvotāji, kuri dzīvo pieguļošajos mikrorajonos. Projekti tiek īstenoti ar vienu kopīgu mērķi – padarīt transporta plūsmu maksimāli drošu, ātru un ērtu.

Kādas problēmas atrisināt, realizējot pašreizējos projektus?

Turpmāk vairs lielie kuģi nebūs jāpiekrauj atklātā jūrā. Līdz šim bija tā, ka lielākās tonnāžas kuģus varējām ostā piekraut tikai daļēji, bet pilnus piekrāvām reidā. Tas ir papildu darbs, papildu izmaksas. Kraušanas darbus reidā bieži vien ietekmē laika apstākļi – tagad šāda veida kraušanas darbi vairāk nebūs nepieciešami. Arī pārējie projekti atrisina būtiskas lietas. Svarīgi attīstīt arī sauszemes pievedceļus, jo jau šobrīd kravu apjoms ir tik liels, ka rada zināmas grūtības un problēmas. Tas īpaši jūtams rudenī, kad ir ražas laiks un graudi uz Liepājas ostas termināļiem tiek vesti ar autotransportu. Ostā nosacīti kompaktā teritorijā tiek koncentrētas prāmju kravas, graudaugu kravas, kravas, kas pienāk pa dzelzceļu. Bija skaidri redzams, ka esošais pievedceļš nav piemērots intensīvai kravu plūsmai un ir vajadzīgi nopietni uzlabojumi. Šobrīd Liepājā pieaug ro-ro tipa kravu apjoms. Pieaug satiksme starp Liepāju un Travemindi Vācijā. Pamanāmākās noteikti ir jauno automašīnu kravas uz Liepājas–Rīgas šosejas. Prāmju terminālī tiek apstrādātas arī citas produktu kravas – rūpnīcu iekārtas, lauksaimniecības tehnika, negabarīta kravas, kas prasa specifisku pieredzi gan terminālim, gan pārvadātājiem.

Kādas ir nākotnes ieceres, noslēdzot šos trīs lielos projektus? Nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā pēc 2020. gada mainās gan atbalsta, gan investīciju, gan kohēzijas politikas.

Kohēzijas fonda projekti Liepājas SEZ ir bijuši ļoti svarīgi. Atveroties jaunajam projektu plānošanas periodam Eiropā, mēs noteikti mēģināsim rast iespēju pieteikties papildu līdzekļu piesaistei molu un viļņlaužu rekonstrukcijai Liepājas ostā. Strādāsim, lai šo hidrobūvju remontu pabeigtu.

Mūsu pašu līdzekļi šobrīd ļauj realizēt mazāka izmēra projektus, jo paralēli esam iesaistīti visu lielo projektu līdzfinansēšanā. Šogad turpināsim Liepājas bākas un Karostas tilta remontus, neaizņemoties naudu, bet ieguldot to no pārvaldes pamatdarbības rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Nākotnē paredzēts, ka līdztekus lielu infrastruktūras projektu īstenošanai, kuros piesaistām ārējo finansējumu, vienlaicīgi ieguldīsim arī paši savējos. Paveikts ir ļoti liels darbs, un ieguldījumi ir ļoti lieli – līdz 2000. gadam ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro, no 2000. līdz 2016. gadam – vairāk nekā 114 miljoni eiro, bet no 2017. līdz 2020. gadam plānojam ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro. Vēl aizvien ir daudz, ko darīt. Tuvākajā laikā noteikti plānojam piestātņu remontu Liepājas ostā.

No pašu līdzekļiem finansējam flotes modernizāciju. Labs piemērs ir jaunais loču kuģis Ausma. Tagad to visi uztver kā pašsaprotamu lietu un skaidrs, ka lēmums par tā iegādi bija pareizs.

Kuros virzienos notiek darbs, lai piesaistītu jaunas kravas? Pieņemu, ka Ziemeļukrainas lauksaimniecības produkcija meklē jaunus ceļus, jo Ukrainas dienvidos ir saspringta situācija. Vai par šo virzienu interesējas uzņēmēji?

Viens no Liepājas ostas attīstības pamatnosacījumiem savulaik bija dzelzceļa līnijas izbūve uz Romni Ukrainā. Globāli runājot, šis ir viens no mūsu perspektīvajiem darbības virzieniem, un ne jau tāpēc, ka vēsturiski Liepāja–Romni dzelzceļš uz Ukrainu ir funkcionējis, bet tāpēc, ka Ukraina ir nozīmīgs spēlētājs globālajā tirgū tieši lauksaimniecības produkcijas izlaidē, jo īpaši, ja runājam par kukurūzu vai kviešiem. Viņi ir vieni no līderiem. Par papildu kravām vienmēr ir jādomā. Testa kravas no Ukrainas jau ir atvestas uz Liepāju. Liepājas uzņēmēji ir novērtējuši Latvijas dzelzceļa komandas ieguldījumu, lai salāgotu dzelzceļa tarifu politiku. Pa vidu ir Baltkrievija, ar kuru pēc premjera vizītes pērn ir panākti vairāki būtiski lēmumi, kas skar pārvadājumu tarifus. Ir daudzi citi faktori, kas ietekmē šo procesu.

Lai par Ukrainas kravu esamību varētu runāt ilgtermiņā, ir jāsaprot, kā jaunā loģistikas ķēde funkcionē no labības lauka Ukrainā līdz Liepājas ostas graudu terminālim. Ļoti nozīmīgs un svarīgs ir Latvijas dzelzceļa komandas ieguldītais darbs, organizējot un testējot dažādus loģistikas ceļus no dažādām stacijām dažādos reģionos, lai pārliecinātos, kurš no tiem strādā vislabāk. Svarīgi, sadarbojoties ar Latvijas dzelzceļu un Satiksmes ministriju, turpināt darbu, lai jau tuvākajos gados varētu nodrošināt stabilu kravu plūsmu no Ukrainas.

Konteineru tipa kravas ir arī Liepājā, ik gadu pieaugums. Tā būs arī turpmāk?

Konteineru kravu pārvadājumi ir kopēja un globāla tendence. Konteineru kravu apjoms aug ik gadu visā pasaulē. Visticamāk, konteineru plūsma pieaugs arī Liepājā, un Liepājas osta ir gatava nestandarta risinājumiem un pielāgoties pieprasījumam.

Jau stāstījāt par savulaik Metalurga slēgšanas ietekmi uz kravu apgrozījumu ostā. Metalurgs ir lielākā Liepājas SEZ teritorija. Kas ar to patlaban notiek?

Pagājušā gada augustā tika noslēgts nodomu protokols starp Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, SIA Felm, kas strādā ar maksātnespējīgā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs aktīviem, un Liepājas pilsētas pašvaldību Liepājas SEZ personā ar nolūku šajā teritorijā izveidot industriālo parku. Nekas nav mainījies. Esam gatavi proaktīvai rīcībai. Darbs pie detaļām ir laikietilpīgs process, un tas notiek šobrīd.

Kāds jau ir izrādījis interesi par Metalurga teritoriju?

Vispirms ir jāizveido piedāvājums, jo iepriekš teritorija bija viens uzņēmums. Tas ir jāizdara pārdomāti. Gadsimta laikā ir izveidots ceļu tīkls, kas bija pakārtots viena uzņēmuma vajadzībām, un šobrīd tas jāpielāgo tā, lai, vienam otru netraucējot, to lietotu vairāki uzņēmumi. Ir jāatrod vispiemērotākais industriālā parka darbības modelis. Interese par šīm teritorijām noteikti ir, jo, piemēram, vecais Metalurga mehāniskais cehs jau ir nopirkts un tur jau šogad varētu tik uzsākta ražošana.

Industriālie parki taps, tomēr uzņēmumiem būs nepieciešami strādnieki. Esat ķērušies arī pie šīs problēmas risināšanas. Ko Liepājas SEZ pārvalde dara?

Pieeja īstenībā ir ļoti vienkārša. Paskatījāmies, kas notiek apkārt, ko dara citas iestādes pašvaldības un valsts līmenī un mēģinājām salikt kopā esošos rīkus kopējā mehānismā, kas strādā. Mēs atradām, ka ir jau labs projekts YourMove. Ir digitāla platforma, kur ievietot informāciju par darba piedāvājumiem. Saprotot, ka Liepājā ir labas izglītības iespējas, ciešāk sadarbojamies ar izglītības iestādēm, gan informējot skolēnus par izglītības iespējām Liepājā atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, gan veicinot jaunu izglītības programmu izveidi, atbilstoši uzņēmumu vajadzībām. Liepājas SEZ vien ir vairāk nekā 40 uzņēmumu, apzinājām, kādus darbiniekus viņi meklē, apkopojām šos datus un ievietojām Your- Move digitālajā platformā. Šis projekts savā ziņā ir vienas pieturas aģentūra, kur vienlaikus ir iespēja redzēt gan vajadzības, gan iespējas darba tirgū. Tam visam klāt, protams, liekam klāt informāciju par īres dzīvokļiem, izglītības iespējām bērniem, bērnudārzu vietām, jo ceram ne tikai uz Liepājas un reģiona jauniešiem, bet uz jebkura vecuma cilvēku, kurš būtu gatavs dzīvot Liepājā. Šobrīd ir ļoti aktuāla remigrācijas tēma, ceru, ka Liepāja uz kopējā Latvijas fona nāk ar intriģējošu piedāvājumu. Liepāja apvieno pasaules vērienu ar mazas pilsētas ērtībām!