Lidostas veiksmīgai darbībai un attīstībai pamatā ir sadarbība ar vietējo pašvaldību, ar tūrisma padomi, kā arī ar darba devējiem, iedzīvotājiem un aviolīnijām

Aviācija

To pirms 13. jūnijā paredzētā Rīgas Aviācijas foruma 2019 intervijā Dienas Biznesam norāda Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (ACI Europe) mediju un komunikācijas direktors Roberts O’Mira (Robert O’Meara).

Kas šobrīd ir pati svarīgākā lieta, kas ACI Europe šobrīd rūp un pie kā tā visvairāk strādā?

Patlaban galvenā lieta ir kapacitātes, savienojamības un kritiskā stāvokļa klimata jomā savstarpējā saistība, citiem vārdiem sakot, ilgtspējība. Šie trīs jautājumi un tas, kā tie ir savstarpēji saistīti, kā tie viens otru ietekmē, Eiropas lidostām šobrīd ir ļoti nozīmīgi. Sāksim ar savienojamību. Nesen notikušajā reģionālo lidostu konferencē Krakovā, Polijā, mēs sniedzām paziņojumu, kurā izskaidrojām, kā aviosabiedrību stratēģijas arvien vairāk fokusējas uz dažiem primārajiem tirgiem. Šogad mēs novērojam reģionālās savienojamības kritumu, jo īpaši lidostās, kurās ir mazāk nekā pieci milj. pasažieru. Tā ir būtiska tendence, ja ņem vērā, ka pasažieru skaits kopumā aizvien palielinās. Tāpat jāņem vērā, ka jaunākas vidējiem attālumiem domātas lidmašīnas ļauj aviosabiedrībām būt elastīgākām. Runa ir, piemēram, par aviokompāniju Norwegian un dažiem viņu lidojumiem no mazākām reģionālajām lidostām uz ASV. Tai pašā laikā mēs piedzīvojam degvielas cenu kāpumu. Tā rezultātā varam vērot aviokompāniju bankrotus vai konsolidāciju, kas neizbēgami padara aviokompānijas ietekmīgākas sarunās ar lidostām. Jau tagad ir ļoti dominējošas grupas, kā, piemēram, Ryanair, easyJet, Lufthansa, AIG and Air France-KLM. Tās var nostādīt lidostas vienu pret otru. Sarunās par lidostu nodevām tam ir loma t. s. mezgla jeb centra lidostu segmentā, taču arī lidostām, no kurām tiek veikti pamatā tiešie lidojumi, ir ļoti jācīnās par to, lai dabūtu kādu gabaliņu no aviokompāniju papildu kapacitātes. Tādēļ lidostām ir jāņem un jāuzloka piedurknes, tās nedrīkst pieņemt, ka aviokompānijas pašas nāks un pieklauvēs pie to durvīm.

Ar ko atšķiras abu pušu pieeja?

Lidostu un aviokompāniju vidū ir zināma simbioze, bet atšķirīgas perspektīvas. Lidostas savā darbībā koncentrējas uz vidēju termiņu un ilgtermiņu, bet aviokompānijas ir lielā mērā fokusējušās uz īstermiņu vai vidēju termiņu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ lidsabiedrības vienmēr prasa iespējami zemākas nodevas. Tas savukārt atstāj ietekmi uz lidostu spēju investēt papildu kapacitātē. Turklāt attiecībā uz kapacitāti mēs redzam, ka Eiropā ir bijusi liela izaugsme un cilvēki vēlas lidot vairāk nekā jebkad, taču tai pašā laikā arvien vairāk tiek apšaubīta nepieciešamība palielināt lidostu kapacitāti. Pieprasījums pēc gaisa satiksmes aug, bet saņemt atļaujas lidostu paplašināšanai kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Šī neatbilstība dara mūs bažīgus, jo cilvēki sagaida, ka savienojamība pieaugs, taču nav atbilstošas, loģiskas lidostu paplašināšanas, kas ļautu lidostām turpināt efektīvi darboties, pieaugot pasažieru skaitam.

Tas viss ir izaicinājums ilgtspējībai, un šī problēma pēdējā gada laikā ir samilzusi. Klimata izmaiņu jautājums un ilgtspējīgāka dzīvesstila nepieciešamība visās cilvēka darbības sfērās tagad ir politisko un mediju diskusiju centrā.

Vai aplikšana ar nodokļiem ir risinājums?

Gaisa transporta pamanāmības dēļ daudz tiek runāts par aviācijas nodokļiem. Mēs to neatbalstām, jo neuzskatām, ka tas būtu efektīvs problēmas risinājums. Turklāt tas pat varētu atstāt nevēlamu ietekmi un samazināt savienojamību ar reģionālajām lidostām. Tas savukārt būtu slikti izlīdzināšanai sociālajai jomā un iekļaušanai. Visas šīs lietas ir cieši saistītas, un mēs patlaban strādājam pie ilgtspējas stratēģijas un instrumentiem, ko publiskosim mūsu ikgadējā kongresā Kiprā jūnija beigās. Nevar nepieminēt, ka tādējādi atzīmēsim 10 gadus, kopš lidostas ir aktivizējušas vides aizsardzības jomā, izmantojot mūsu Lidostas oglekļa akreditācijas programmu. Tajā ir četri akreditācijas līmeņi (kartēšana, samazināšana, optimizēšana, neitralitāte), un Eiropā ir 147 lidostas, kas pievērsušās jautājumam par oglekļa dioksīda ietekmi. Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi sertifikātu par pirmā līmeņa prasību izpildi.

Cik aktuāla lidostām ir darbaspēka pieejamība? Piemēram, Rīgā problēma ir ne tik daudz ar gaisa satiksmes kontrolieriem, cik vienkāršāka darba darītājiem, piemēram, bagāžas krāvējiem.

Lidostas parasti ir viens no lielākajiem darba devējiem savā apkārtnē, reģionā vai pat valstī. Tāpēc daudzas lidostas veido nodarbinātības aģentūrām līdzīgus birojus, lai kalpotu kā vienas pieturas aģentūras, informējot par darba iespējām visās lidostas kompānijās. Tādējādi visas vakances šajās lidostās tiek reklamētas vienādā mērā.

Kas ir galvenie faktori, kas rada pasažieru plūsmu un ietekmē lidostu attīstību? Kāpēc vienas lidostas Eiropā attīstās, bet citas neaug?

Lidostas pēc savas dabas ir partnerības instrumenti. Lai tās veiksmīgi darbotos un augtu, tām ir jāsadarbojas ar vietējo pašvaldību, tūrisma padomi, lielākiem vietējiem darba devējiem un skaidrs, ka arī ar vietējiem iedzīvotājiem. Jo saskaņotākas un harmoniskākās ir šo partneru attiecības, jo labāki ir rezultāti. Un, protams, ir partnerība ar aviokompānijām, lidostām cenšoties panākt ar tām ilgtermiņa sadarbību. Galvaspilsētas gadījumā sadarbība ar Ārlietu ministriju var dot iespēju izveidot partnerību ar citām pilsētām, galvaspilsētām vai valstīm, lai kur tās arī būtu – Āzijā, Latīņamerikā, Āfrikā vai kur citur ‒, lai izveidotos saikne un attiecīgā pilsēta (lidosta) tiktu reklamēta, cik plaši vien iespējams. Tādējādi lidostas stratēģiskā redzējuma uzlabošana un paplašināšana savā būtībā ir cieši saistītas ar partnerību veidošanu.