Uzņēmējdarbības veicināšana Bankas arvien biežāk ir ne tikai pakalpojumu sniedzējas, bet arī jauno uzņēmēju izglītotājas un atbalsts, lai tie varētu attīstīt savu biznesu

Šobrīd bankas uzņēmumiem piedāvā dažādas atbalsta programmas – grantus, mentoringa un riska kapitāla programmas. «Mūsu galvenais uzdevums ir uzņēmējdarbības vides veicināšana ilgtermiņā, un mēs esam ļoti priecīgi redzēt uzņēmumus, kas ar atbalstu ir izveidojušies par stabiliem biznesiem, kuriem nu jau ir iespēja piesaistīt finansējumu arī privātajā tirgū,» saka Inese Zīle, Altum valdes locekle. Viņa pozitīvi vērtē to, ka šobrīd gan bankas, gan citas organizācijas aktīvi līdzdarbojas un organizē jaunajiem uzņēmējiem, studentiem u.c. dažādus konkursus un izglītojošas aktivitātes ar biznesu veicinošām balvām. I. Zīle uzskata, ka šādas aktivitātes kopumā veicina uzņēmību, uzņēmējdarbības prestižu un iedvesmo.

Arī SEB bankas Inovāciju vadītājs Kārlis Karolis teic, ka saistībā ar inovācijām bankai ir ilgtermiņa interese – tā investē sabiedrībā, kurā ar laiku radīsies jauni uzņēmumi, kuros strādās darbinieki, kam maksās labas algas, un veidosies labklājība. Uzņēmumiem, kam labi klājas, pēc kāda laika būs vajadzība pēc papildu finansējuma, lielākiem pārskaitījumiem. SEB bankā ir inovāciju laboratorija, Izaugsmes programma, grantu programma (ie)dvesma, eAkadēmija, riska kapitāla programma. «Gribas iedot kaut ko visiem segmentiem. Mēs praktizējam inovācijas, mums ir pieredze – kāpēc gan nepadalīties ar to? Tas ir ieguldījums sabiedrībā. Grupas līmenī palīdzam uzņēmējiem ne tikai ar mūsu produktiem, bet arī ar zināšanām. Piemēram, tikko noslēdzas Izaugsmes programmas cikls, un prieks redzēt, ka prezentācijās parādās ne vien Latvijas karte, bet plašāki tirgi un ne tikai fiziski, bet arī digitāli produkti,» saka K. Karolis.

Stratēģiska sadarbība

Pagājuša gada septembrī darbu sāka SEB bankas riska kapitāla programma Baltijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Organizējot t.s. hakatonus, tika novērots, ka veidojas komandas, bet reizēm tām pietrūkst papildu motivācijas, lai darbotos tālāk. Tāpēc radās doma par iespēju atbalstīt komandas, ar ko varētu veidoties laba stratēģiska sadarbība, lai tās turpinātu darbību. «Šī programma ir daļa no grupas riska kapitāla fonda, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un pēdējos trīs gados sāka investēt finanšu tehnoloģijās. Investīciju summas ir līdz pusotram miljonam eiro vai vēlīnākos raundos pat vairāk,» saka K. Karolis. Baltijā investīciju summas ir no 50 līdz 200 tūkstošiem eiro. Ja uzņēmums sevi labi parāda Baltijā, ir iespēja runāt par finansējumu grupas līmenī. Viņš stāsta, ka atšķirībā no citām akselerācijas vai riska kapitāla programmām banka neinvestē uzņēmumos, kas gatavi augt paši par sevi un kam nav stratēģiskas saistības ar bankas darbu un klientiem nodrošinātajiem pakalpojumiem. «Uzņēmumam ir jābūt spējīgam piedāvāt kaut ko mums vai bankas klientiem. Ja mums ir stratēģiski plāni tajā virzienā un ja mums «saskan», kopīgi varam domāt par to. Un tas neietver tikai investīcijas, bet arī mentoringu,» saka K. Karolis. Banku interesē ne vien finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, bet arī kompānijas, kas strādā mārketinga un citos virzienos, kas var palīdzēt tās ikdienas procesos, piemēram, juridiskajos jautājumos.

Līdz šim investīciju nav bijis, bet ir vairāki iesākti projekti, kur notiek pārrunas par to, ka jāsasniedz konkrēts attīstības līmenis līdz prototipa fāzei, jābūt kādam klientam, kam tas reāli interesē, – tad varam sākt domāt par tālāku ieviešanu. No Baltijas valstīm lielāka aktivitāte šobrīd vērojama Igaunijā. Viņš pieļauj, ka zināma loma ir arī tam, ka Latvijā jau darbojas vairāki akselerācijas fondi.

Piekļuve tirgum

Sadarbība sniedz ieguvumus abām pusēm – jaunuzņēmumiem tā ir pieeja tirgum un atbalsts, bet bankām – svaigs skatījums. Tirgū ienākot kādam, kas vēlas attīstīt kādu nišu, ir iespēja būt tuvāk klientam un sniegt vērtību, kas ikdienā pašu spēkiem nav iespējams. «Ja paskatāmies uz savu biznesa attīstību, jau varētu atvērt sarakstu ar 120 idejām, bet vienmēr ir jautājums par resursiem – cik daudz tam var veltīt,» tā viņš. Ja pie bankas vēršas jaunuzņēmums ar ideju, kas atbilst tās stratēģiskajiem mērķiem, ir iespējas kopīgi to attīstīt. Bieži vien ir jautājums, kā to iekļaut savu pakalpojumu piedāvājumā – ar savu vai startup zīmolu. K. Karolis uzskata, ka cilvēki joprojām uzticas bankām un, ja arī ir gatavi «paspēlēties» ar kāda finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma risinājumu, tad visbiežāk ar nelielām summām – vismaz sākumā. «Ja ir runa par mūža investīcijām vai hipotekārajiem kredītiem, ne vienmēr var paredzēt, ka uzņēmums, kas tikko divus gadus darbojas, spēs nosegt šo vajadzību 30 gadus. Ir tādi, kas atzinuši, ka izvēlas stratēģiju sadarboties ar bankām, jo zina, ka pašiem iegūt uzticību būs daudz grūtāk,» viņš teic. K. Karolis uzskata, ka startup un banku sadarbības rezultātā var rasties Eiropas līmeņa uzņēmumi.

Dalās zināšanās

Arī Swedbank atbalsta jaunos uzņēmējus, piedāvājot izmantot dažādas papildu iespējas savas uzņēmējdarbības sākšanas posmā, sākot no e-grāmatvedības sistēmas Erply Books, biznesa plānošanas rīka Biznesa skices, Google apmācībām par reklāmu, bezmaksas inovāciju telpas DoBe Swedbank centrālajā ēkā līdz pat akseleratora programmai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Startup Wise Guys ir Baltijas reģionā lielākais akselerators, kas sadarbībā ar Swedbank ir novadījis jau vairākas akselerācijas programmas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. «Akselerācijas programma ir viens no Swedbank stratēģiskajiem virzieniem, kā paplašināt bankas attīstību sadarbībai ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Akselerācijas programma salīdzināma ar ļoti intensīvu biznesa izglītību. Uzņēmēji ar starptautisku ekspertu un mentoru palīdzību pārskata savu biznesa modeli, tehnoloģijas, produkta nepieciešamību tirgū, pārdošanas un mārketinga stratēģiju, kā arī sāk tālāka finansējuma piesaisti. Akseleratora biznesa rezultātus var novērtēt ilgākā laika periodā, tomēr jau tagad redzams, ka mentoru darbs ir palīdzējis gan labāk izkristalizēt piedāvājumu klientiem un palaist to tirgū, gan arī ļoti īsā laika posmā sasniegt rezultātus, kas normālā jaunuzņēmumu darbības režīmā prasītu tiem vismaz gadu,» saka Jānis Krops, Swedbank Mediju attiecību vadītājs.

Savukārt DoBe ir inovāciju telpa Swedbank centrālajā ēkā, kas izveidota ar mērķi atbalstīt jaunus projektus un idejas, sniedzot aktīvu atbalstu jaunuzņēmumiem to agrīnā attīstības stadijā. «Swedbank dalās ar savām zināšanām un pieredzi, tādā veidā veicinot inovatīvu ideju attīstību un jaunu pārstāvju ienākšanu jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šis atbalsts palīdz mazināt to izmaksas sākuma stadijā, lai jaunuzņēmumi varētu maksimāli koncentrēties uz savu produktu attīstību,» saka J. Krops.

Plašāk kā jebkad

Mazā biznesa atbalstam Altum ir virkne finanšu instrumentu. Tie galvenokārt ir aizdevumi, nevis grantu programmas. To vidū ir Starta programma biznesa sācējiem, Mazie aizdevumi lauku teritorijām, akselerācijas fondi, kas veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Vienīgā programma, kurā šobrīd mazā biznesa īstenotāji var pretendēt uz grantiem, ir sociālās uzņēmējdarbības programma. Visi Altum īstenotie finanšu instrumenti atbalsta galveno organizācijas kā attīstības finanšu institūcijas misiju nodrošināt finansējumu tajās jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums.

«Uzņēmumu spektrs un vajadzības, kurām nodrošinām finansējumu, ir plašs – sākot ar biznesa iesācējiem un maza apjoma biznesiem līdz pat strauji augošiem lieliem attīstības projektiem,» saka I. Zīle.

Analizējot tirgu, Altum secinājis, ka joprojām būtisks darbības virziens ir atbalsts biznesa sākšanai, jo privātais finanšu sektors labprāt finansē uzņēmumus ar pieredzi un stabilu izaugsmi. Altum pozitīvi vērtē tendenci, ka pieaug arī banku gatavība finansēt mazo biznesu.

«Tas ir likumsakarīgs solis, jo no katriem desmit uzņēmumiem Latvijā aptuveni astoņi deviņi ir mikro vai mazie uzņēmumi, tas ir patiešām perspektīvs segments. Vienlaikus redzam, ka šobrīd bankas mazā biznesa finansēšanā vairāk raugās uz stabiliem, jau pieredzi ieguvušiem uzņēmumiem, savukārt tie, kas ir ar ideju, bet bez pieredzes un nodrošinājuma, joprojām ir valsts atbalsta finanšu instrumentu klienti. Kopumā pieaugošā banku interese finansēt mazo un jauno biznesu, biznesa eņģeļu, riska kapitāla fondu, Altum un LIAA piedāvātie risinājumi ļauj teikt, ka finansējuma iespējas šodien ir plašākas nekā jebkad iepriekš,» teic I. Zīle.