Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, ņemot vērā tajos esošo cukura daudzumu, visticamāk, tiks ieviesta nevis pēc gada, kā sākotnēji plānots, bet pēc diviem

Nodokļi

To liecina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes diskusijas, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Atbildīgajā komisijā tika piedāvāti pat trīs dažādi piedāvājumi, tādējādi faktiski mīkstinot sākotnējo piedāvājumu – gan nosakot garāku termiņu, no kura brīža tas varētu būt spēkā, gan arī mazākas akcīzes nodokļa likmes. DB jau vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums. Priekšlikums paredz, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Likmju lieta

Saeimas deputāts Andris Skride norādīja, ka ir notikušas diskusijas un to rezultātā tiek piedāvāts triju likmju vietā ieviest divas likmes. Bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (iepriekš līdz 5) uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 20 (sākotnēji 30) eiro. Bez tam šādas nodokļu likmes stātos spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nevis kā sākotnēji bija piedāvāts no 2020. gada 1. jūlija. «Tas ir sava veida kompromiss ar nozari, bet priekšlikuma būtība ir samazināt cukura patēriņu ar dzērieniem pieaugušo un jo īpaši bērnu uzturā,» uzsvēra A. Skride. Savukārt Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas pārstāve Inese Lielpinka steidza piemetināt, ka industrija minētajam priekšlikumam nepiekrīt un atbalsta Zemkopības ministrijas piedāvāto risinājumu. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts norādīja, ka priekšlikums ir arī ieviest divas likmes, bet bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 14 eiro. «14 eiro likme par 100 mililitriem dzērieniem ar cukura saturu virs 8 gramiem ir tāpēc, lai tā būtu vienlīdzīga ar akcīzes nodokli alum, jo nebūtu loģiski, ja bezalkoholiskajam dzērienam akcīzes nodokļa likme būtu augstāka nekā alum,» par to, kāpēc 20 eiro likme nav pieņemama, skaidroja Inese Lielpinka. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars retoriski jautātāja – vai tad akcīzes nodokļa likme alum netiks vairāk paaugstināta, it īpaši, ja tāda paredzēta jau 2017. gadā parlamenta akceptētajos grozījumos, tikai to spēkā stāšanās ir paredzēta 2020. gadā. «Ja Igaunija plāno akcīzes nodokļa likmi alum pazemināt, ir pamats domāt, ka Finanšu ministrija arī aicinās nepalielināt Latvijā akcīzes nodokļa likmi alum,» atbildēja I. Lielpinka. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure aicināja deputātus atbalstīt zemkopības ministra piedāvāto redakciju. I. Lielpinka atgādināja, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā nav akcīzes nodokļa saldinātajiem dzērieniem, un Latvija šajā jomā būs sava veida pionieris.

Atstāt pat vecam

Savukārt Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa un Karina Sprūde rosina visu atstāt tā, kā tas ir pašlaik, - neko nemainīt. A. Gobzems norādīja, ka pēc piedāvājuma būtiski palielināt akcīzes nodokli ārvalstu dzērienu ražotāji tiks nostādīti izdevīgākā situācijā nekā pašmāju ražotāji. «Nav neviena aprēķina, kādas izmaiņas būs šo dzērienu gala cenā, kā tas mainīs tirgu,» norādīja A. Gobzems. Tāpat tika rādīta konkrēta bezalkoholiskā dzēriena etiķete, kur norādītais cukura daudzums bija atbilstošs mazajai akcīzes nodokļa likmei, bet līdztekus tai bija norādīts pamatīgs daudzums saldinātāju, kas nebūt neesot labāks par cukuru. Tam gan nepiekrita A. Skride, norādot, ka cukurs pārvēršas par taukiem, bet nav neviena pētījuma, kas liecinātu - saldinātāji ir sliktāki par lielu cukura daudzumu. A. Gobzems prognozēja, ka starptautiskie bezalkoholisko dzērienu ražotāji uz limonādes pudelēm norādīs mazu cukura daudzumu, jo būs izmainījuši recepti, un no šiem grozījumiem, atšķirībā no pašmāju ražotājiem, necietīs. Savukārt M. Bondars atgādināja uz The Economist publikācijām, kuras rāda — daudzviet pasaulē tās akcīzes nodokļa likmes cukurotiem dzērieniem tomēr paaugstina. Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz neskaidrībām, proti, ar nodokli netiek aplikti dzērieni, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10 % sulas (izņemot augļu sulas, kas gatavotas no koncentrāta), ne vairāk kā 10 % pievienotā cukura un kuri nesatur pārtikas piedevas un aromatizētājus, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, ūdeņus, kas bagātināti ar minerālvielām un vitamīniem, un bez cukura, citu saldinātāju vai aromatizētāju piedevas. Pie šādas redakcijas, piemēram, bezalkoholiskajam dzērienam ar cukuru, bet sulas piedevu 10 % apmērā nodoklis netiks piemērots, norādīts Juridiskā biroja informācijā. J. Eglīts vērsa uzmanību, ka noteikumi par sulām, kuras satur 10% cukura, skar vietējos ražotājus, kuri sulas ražo no vietējiem produktiem – cidonijām, smiltsērkšķiem. Proti, lai sula būtu lietojama, tai ir nepieciešams cukurs. «Jebkas, kas ķīmiskā veidā radīts, nevar būt veselīgāks par dabīgu produktu,» uzsvēra J. Eglīts. Veselības ministrijas ministrijas pārstāve atzina, ka ir bažas par to, vai kāda kategorija saldināto dzērienu nepaliks ārpus akcīzes nodokļa saraksta. A. Gobzems norādīja uz Dānijas pieredzi, kas 2014. gadā atcēla akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. «Dānijā secināja, ka šāds akcīzes nodoklis neko nedod un tāpēc 20% patēriņa samazinājums ir tikai virtuāls pieņēmums, jo 2015., 2016. un 2017. gadā bezalkoholisko dzērienu patēriņš nav pieaudzis salīdzinājumā ar laiku, kad šiem dzērieniem bija akcīzes nodoklis,» skaidroja A. Gobzems. Savukārt Veselības ministrijas pārstāve atzina, ka Dānijā akcīzes nodoklis ticis ieviests politisku, nevis veselības iemeslu dēl, taču šāds nodoklis labi strādājot Ungārijā, kur sarucis šādu dzērienu patēriņš. Skanēja arī dati, ka Latvijā saldinātos dzērienus viens cilvēks patērē 55 litrus gadā, kamēr citviet Eiropā - 94 litrus. Savukārt Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis norādīja, ka svarīgākais jautājums ir, kā salāgojam sabiedrības intereses ar biznesa interesēm nopelnīt, kas cukura gadījumā arī rada veselības problēmas, bet naudas, lai ar to cīnītos, valsts budžetā trūkst.