Banku darbība Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Norises sektorā ietekmējušas arī banku sektora pelnītspēju – 1. ceturksnī banku neauditētā peļņa sasniedza 67 miljonus eiro, kas ir par 26% jeb 24 miljoniem eiro mazāka, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni.

Banku sektora noguldījumu apjoms sasniedzis 16,7 miljardus eiro. Ceturkšņa laikā noguldījumu apjoms pieaudzis par 2% jeb 0,35 miljardiem eiro, bet pēdējā gada laikā noguldījumi sarukuši par 8% jeb 1,4 miljardiem eiro. Loģiski, ka būtisks samazinājums vērojams tieši ārvalstu noguldījumu apjomā. Kā uzsver Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists, mājsaimniecību noguldījumu pieaugums atspoguļo bezdarba sarukumu un joprojām augsto darba algu kāpumu. Tomēr, ja turpināsies 1. ceturksnī vērojamā darba samaksas pieauguma palēnināšanās, arī mājsaimniecību noguldījumu kāpums varētu kļūt lēnāks. Savukārt uzņēmēju līdzekļu svārstības banku kontos, iespējams, norāda uz uzkrājumu nevienmērīgu izmantošanu investīciju veikšanai un importa darījumu apmaksai.

Pārskati buksē

Bankām, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, pagaidām visi procesi buksē, kā rezultātā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aprīļa beigās pieņēma lēmumu par sodu piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1. aprīlim – nebija iesniegušas 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti. FKTK skaidro, ka pieprasīja bankām papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katras iestādes situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā radīja arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot šos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemēroja dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu robežās no 4260 eiro līdz 13,49 tūkst. eiro.

Politika konservatīva

Neskatoties uz runām, ka banku politika attiecībā uz kreditēšanu kļuvusi daudz piesardzīgāka, banku kredītportfelis šā gada pirmajā ceturksnī nedaudz palielinājies – par 1% jeb 0,2 miljardiem eiro, sasniedzot 13,8 miljardus eiro. Tiesa gan, gada griezumā dinamika ir negatīva un kredītportfelis sarucis par 4% jeb 0,5 miljardiem eiro. Septiņām bankām vērojams kredītu portfeļa pieaugums līdz 25% 2019. gadā, tiesa gan, skaitliskā izteiksmē šo banku kredītu pieauguma kopsumma ir 0,4 miljardi eiro. V. Purviņš skaidro: kreditēšanas tendences apstiprina jau iepriekš gaidīto – piesardzīgs kāpums turpinās gan mājsaimniecību, gan uzņēmējdarbības sektorā. Riska faktoriem saglabājoties, uzņēmumu kreditēšanas straujāks kāpums atsevišķos mēnešos varētu būt saistīts ar vienreizējiem lielāka apjoma darījumiem, taču paredzams, ka mājsaimniecību kreditēšanas izaugsme būs mērena un stabila. Tiesa gan, pērnā gada otrajā pusē saņemtais negatīvais Moneyval novērtējums un aizvien augstākas prasības sektoram ir pasliktinājušas kredītu izsniegšanas aktivitāti, kā arī sadārdzinājušas aizņēmumu izmaksas, kas rezultātā Latvijas uzņēmumiem finansiālā ziņā «iegriež», un daudzi aizņēmēji, kas pirms gada vēl varēja saņemt aizdevumu, šogad gūst atteikumu. Eksperti atzīst, – nav prognozējams, ka situācija tuvākajā laikā uzlabosies, jo, gaidot Moneyval jaunāko izvērtējumu, bankas aizvien būs piesardzīga.

Smags darbs

Bankas gan, neskatoties uz satricinājumiem, meklē jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanai, tajā pašā laikā risinot vairākus sarežģītus jautājumus.

«Pirmais ceturksnis iesācies ļoti aktīvi – sākot ar finanšu tirgus uzraudzības jautājumiem, fokusu uz darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un beidzot ar kodu karšu nomaiņu. Mums Latvijā šogad kodu karšu nomaiņa ir viens no sarežģītākajiem projektiem, kur jāiesaista liels klientu skaits. Neraugoties uz to, ka publiskās diskusijas par naudas atmazgāšanas apkarošanu ir ietekmējušas Latvijas finanšu sektoru kopumā, esmu pārliecināta, ka šī joma tuvākajā laikā gūs lielāku fokusu labas valsts pārvaldības un biznesa ilgtspējas kontekstā,» pauž SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

SEB grupas Latvijā pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2019. gada trīs mēnešos sasniegusi 14 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā.

Tikmēr AS Citadele banka neto peļņa šogad sasniegusi 7,3 miljonus eiro, kas atbilst 9,6% kapitāla atdevei gadā, informē bankas pārstāvji. Grupas pamatdarbības ienākumi sasniedza 30,4 miljonus eiro, gada laikā samazinoties par 1%, kas galvenokārt ir saistīts ar zemākiem ārvalstu valūtu tirdzniecības un vērtspapīru pārvērtēšanas ienākumiem. Neto procentu ienākumi sasniedza 20,6 miljonus eiro, gada laikā palielinoties par 5%, ko galvenokārt sekmēja 9% kredītportfeļa pieaugums, kā arī zemāki procentu izdevumi. Kredītportfeļa apjoma pieaugumu sekmēja biznesa aktivitātes pieaugums privātpersonu un mazo uzņēmumu apkalpošanas segmentā, gada laikā neto procentu ienākumiem palielinoties attiecīgi par 5% un 8%. Koncerna neto komisijas naudas ienākumi 2019. gada 1. ceturksnī sasniedza 7,2 miljonus eiro, ko sekmēja ieņēmumu palielināšanās no pārskaitījumu un maksājumu karšu biznesa. Citadele banka turpināja ieviest un attīstīt jaunus digitālos risinājumus un produktus, atbilstoši palielinoties IT izdevumiem, kas 2019. gada 1. ceturksnī sasniedza 1,6 miljonus eiro (21% pieaugums gada laikā).

AS Rietumu Banka tīrā peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 7,4 miljonus eiro, bet koncerna peļņa – 10 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2018. gada nogali, bankas aktīvi palielinājušies par 9% līdz 1,7 miljardiem eiro, klientu depozītu apjoms attiecīgi palielinājies līdz 1,1 miljardam eiro.

«Rietumu Banka 1. ceturksnī demonstrēja stabilu visu galveno finanšu rādītāju pieaugumu, kas sākās pēc nepieciešamo bankas biznesa modeļa koriģēšanas pasākumu pabeigšanas saskaņā ar aktuālajām regulatoru prasībām. Mūsu biznesa attīstības būtiskākais reģions paliek Baltija un citas Eiropas Savienības valstis. Turpinām piesaistīt jaunus klientus – gan korporatīvos, gan privātos, aktīvi strādājam ar jauniem, perspektīviem projektiem kreditēšanas jomā. Objektīvi fakti dod mums pamatu uzskatīt, ka pašreizējā labvēlīgā tendence turpināsies arī nākotnē,» atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss.