AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš

Maizes ražošana

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Latvijas maiznieka sortimentā ir vairāk nekā simt dažādu maizes izstrādājumu, un šogad to papildina vairāk nekā desmit jaunu produktu. Vienlaikus katru gadu no produktiem, kas neiekaro pircēju simpātijas, jāatvadās. «Katru gadu no kaut kā jāšķiras, tas ir pilnīgi normāli. Taču procentuāli vairāk ir jaunumu, nekā no sortimenta izņemto produktu. Šogad ir izlaisti vairāk nekā desmit jaunu produktu un varbūt pieci ir izņemti. Jaunumus izlaižam dubultā, salīdzinot ar to, ko izņemam no sortimenta,» apgalvo M. Daude. Vaicāts par jaunu produktu izstrādi, viņš norāda, ka Latvijas maiznieks strādā ātri un, ja kāda ideja iepatīkas – maizes veids, iepakojums, piedeva –, tad pāris mēnešu laikā tā jau ir veikalu plauktos.

Uzņēmums strādā arī kūku segmentā. Sortimentā ir 25 dažādas kūkas un ruletes, un kopš aprīļa Latvijas maiznieks sāka tirgot trīs jaunas tortes. Tās ir bez konservantiem, kas pircējiem mūsdienās ir nozīmīgi. Uzņēmums nopietni strādā arī viesmīlības sektorā. «Restorāni un viesnīcas novērtē, ka varam piegādāt gan saldētu maizi, gan kūkas, ko atliek vien atkausēt un pasniegt. Dažos restorānos mūsu meduskūka, uz vietas atkausēta un izdekorēta, tiek pasniegta kā šefpavāra meistardarbs. Tas mūs priecē,» saka M. Daude.

Lai cep mājās

Jaunākais Latvijas maiznieks produkts ir itāļu maize čabata (ciabatta) Izcep pats. «Veikalā ceptās čabatas derīguma termiņš labākajā gadījumā ir viena diena – ja to atstāj, tā apkalst, bet, ja ieliek maisiņā, pārvēršas par klasisku baltmaizi un vairs nav baudāma. Tāpēc esam izveidojuši tehnoloģiju, kā īpašā iepakojumā maize ir derīga sešas dienas, jo ir termiski iepakota un saglabā mitrumu. Mājās atliek vien to ielikt cepeškrāsnī uz 10 minūtēm un būs svaigi cepta čabata,» klāsta M. Daude. Ar šo produktu uzņēmumam ir visai lielas ambīcijas, bet pagaidām vēl jāiegulda darbs tirgus apmācīšanā, lai cilvēki saprot, kā rīkoties ar šo produktu. «Gribam iekļūt visos veikalos un iedrošināt pircēju kaut ko pašiem pagatavot mājās. Mūsdienās ir divas tirgus tendences – visu pirkt gatavu vai gatavot pašiem,» viņš teic.

Vaicāts, kā šis produkts konkurē ar saldēto maizi, kas nopērkama veikalu saldētavās, M. Daude teic, ka produkti savā starpā nekonkurē, jo pircēji Latvijā nav gatavi meklēt maizi saldētavā.

Visu var sasaldēt

Gandrīz visus maizes izstrādājumus uzņēmums piedāvā arī saldētā veidā veikalu ceptuvēm un viesmīlības sektoram. M. Daude teic, ka saldēto produktu segments strauji aug. «Lielāko daļu maizes Latvijā pārdodam svaigā veidā, kas ir tradicionāli iefasēta maize ar derīguma termiņu no četrām līdz septiņām dienām. Taču saldēto preču kategorija ar katru gadu attīstās. Tas saistīts ar to, ka gan pircējiem ir lielāka uzticība saldētam produktam, gan arī veikaliem patīk uz vietas ceptā maize. Kopumā maizes tirgū izaugsme ir neliela, bet saldētās maizes segmentā – daudz lielāka,» saka M. Daude. Pircējus ietekmē uz vietas ceptās maizes aromāts, bet veikaliem tas dod iespēju piedāvāt plašāku sortimentu, ko vieglāk vadīt.

Latvijas maiznieka saldēto produktu portfelis ir plašs, tajā ir vairāk nekā 100 pozīciju. Visvairāk pārdotie produkti saldētās maizes segmentā ir čabata un rudzu maize. Ir plašs saldēto smalkmaizīšu sortiments, no kurām populārākais ir buljona pīrādziņš. Pirms pieciem gadiem uzņēmums to sāka ražot un sākumā piedāvāja tikai vietējā tirgū, bet tagad arī eksportē. Arī pasaulē kopumā visstraujāk attīstās saldētās maizes segments. «Lielveikaliem tas nodrošina to, ka cilvēki biežāk ienāk pakaļ maizei un, kā jau mēs zinām, no veikala iznāk ar lieliem maisiem,» saka M. Daude.

Eksportē 4%

Pēdējos gados uzņēmums attīsta eksportu. 2017. gadā noiets ārvalstīs veidoja 4% no apgrozījuma, bet pērn auga par 39%. «Pieaugums ir diezgan labs, attīstība notiek visās desmit eksporta valstīs. Arī šī gada sākums ir bijis ļoti veiksmīgs, esam noslēguši līgumu ar vienu no lielākajiem izplatītājiem Skandināvijā un nosūtījuši pirmās kravas ar čabatu uz Norvēģiju,» saka M. Daude. Nozīmīgākais eksporta tirgus šobrīd ir Lielbritānija, kur realizē saldētu maizi un kūkas. Vācijā, Anglijā un Īrijā pamatā strādā ar etniskajiem veikaliem, kur iepērkas latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, kuri pazīst rudzu mazi.

Šogad Latvijas maiznieks pirmo reizi piedalīsies starptautiskajā izstādē Anuga Vācijā. Esošos desmit eksporta klientus uzņēmums ieguvis bez dalības izstādēs.

Neliela daļa tā tirgoto produktu ir citu ražotāju piegādāti. «Importējam produktus no Beļģijas, Francijas, Nīderlandes u.c. Piemēram, virtuļus un kruasānus paši neražojam. Arī beļģu vafeles iepērkam no ražotāja Beļģijā, kur tās izgatavotas pēc klasiskās receptūras. Šie produkti ir specifiski – lai piedāvātu īsto garšu, ne tikai nosaukumu,» saka M. Daude.

Turpina investēt

Pērn uzņēmums investēja 5,5 miljonus eiro jaunajā līnijā, kur ražo čabatas un porcijmaizes Maiziņš. «Lai atpelnītu investīcijas, esam ieinteresēti, lai produkts nonāk veikalā un līnija ir noslogota. Jaunā līnija ir ļoti jaudīga. Aktīvi jādarbojas, lai tā būtu noslogota, atpelnītu investīcijas un būtu nauda, ko investēt turpmāk. Nevaram domāt par jaunu līniju, kamēr šī nav pilnvērtīgi noslogota,» saka M. Daude. Vaicāts par apjomu, viņš teic, ka var saražot «ļoti daudz» – viss ir atkarīgs no produktu veida. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ražotnē investējis 14 miljonus eiro. Ražotnē ir sešas līnijas, kas, atkarībā no darba specifikas, strādā divās līdz četrās maiņās. Uzņēmumā strādā 270 darbinieku. Vaicāts par cilvēkresursu pieejamību, M. Daude uzsver, ka Latvijas maiznieks Latgalē ir labi zināms darba devējs un lielākais nodokļu maksātājs. «Mums ir visas sociālās garantijas, labi darba apstākļi, modernizēta rūpnīca. Līdz šim nekad nav bijušas problēmas ar darbinieku piesaisti. Redzam, kas notiek tirgū, bet Daugavpilī problēmas nav tik lielas kā Rīgas reģionā. Trūkst speciālistu un tehnologu, kas padziļināti zinātu mūsu jomu. Latvijā diezgan liela problēma ir tā, ka no universitātēm nenāk zinoši cilvēki, kuri vēlētos apgūt industriālās maizes specifiku,» viņš akcentē.

Attīstās mazie

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī maizes jomā ienāk mājražotāji un mazie uzņēmumi. M. Daude piekrīt, ka to ir daudz, jo īpaši reģionos. «Tas ir labi, jo ir vajadzīgs kaut kas savādāks. Mēs viņus neuzskatām par konkurentiem, bet gan kā ideju ģeneratorus, kas pilnveido tirgu, ievieš jaunus produktus, ko lielražotāji nevar izdarīt. Protams, viņi nevar nodrošināt tādas cenas kā lielražotāji, bet pircēji ir gatavi maksāt vairāk. Mazajiem ražotājiem lielākā problēma ir loģistikas jautājums – viņi spēj apgādāt tikai savu reģionu, tāpēc liela daļa paliek reģionu līmenī. Daudzus tas pilnībā apmierina,» viņš norāda.