Lauvas tiesas pienesumu aviācijas nozarē dod daži lielākie spēlētāji, bet dažādu jomu mazākiem komersantiem aizvien plašas iespējas attīstīties

Aviācija

«Esam apkopojuši nozares viedokli par aktuālajām prioritātēm, ko sadarbībā ar valsts pārvaldi, tostarp Satiksmes ministriju (SM), nozare grib likt galdā un rast tām pozitīvu risinājumu,» pirms šodien paredzētā Rīgas Aviācijas formuma 2019 Dienas Biznesam norāda Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Patlaban gan par prioritātēm vēl jāvienojas ar SM un jāturpina izstrādāt rīcības plānu katrā no prioritātēm. Proti, dokuments Latvijas aviācijas nozares stratēģija 2021‒2027 vēl nav tādā attīstības stadijā, lai to uzreiz varētu virzīt apstiprināšanai valdībā.

Neaizmirst vēsturi

Vaicāts, vai šai stratēģijā ir sadaļas, kas iepriekš nav bijušas SM redzeslokā, viņš atzīmē, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita izpratne un atbalsts ir gūts jautājumā par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu: «Es gribētu pieturēties pie tēzes, ka nācijai, kurai nav savas vēstures, nav arī nākotnes.» Latvijai ir plašs kultūrvēsturiskais mantojums aviācijas jomā, par ko vajadzētu rūpēties: «Aviācijas muzeja koncepcijas izstrādei ir jābūt vienai no prioritātēm, kurai nepieciešams valsts politikas veidotāju atbalsts.» Tai pašā laikā A. Kokars uzsver, ka visas dokumentā ietvertās pozīcijas ir ļoti aktuālas. Ja runa ir par pasažieru pārvadājumiem, tad «prioritāte, protams, ir infrastruktūras un airBaltic attīstība», jo nacionālā lidsabiedrība, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Gaisa satiksme, RAF-Avia un Smartlynx veido 76% no visas aviācijas nozares Latvijā. Pēc viņa teiktā, tas ir ļoti liels īpatsvars tik mazam skaitam uzņēmumu. Atlikušajiem 24%, kas ietver izglītību, dronus, kravu segmentu, vēl ir neizmantots potenciāls, kur pastāv iespēja stiprināt visu nozares vērtību ķēdi. Tās centrā LAA redz cilvēku (pasažieri, uzņēmēju, darbinieku), kas ir saistīts ar savstarpēji saistītām jomām – pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, profesionālām un akadēmiskām apmācībām, apgādi, remontu un būvniecību, kravu pārvadājumiem, dronu izstrādi un ražošanu, biznesa aviāciju, aeronavigāciju, reģionālo aviāciju, finanšu un apdrošināšanas instrumentiem.

Pienesuma cipari

Uzņēmumu skaits pasažieru un kravu aviopārvadājumos un aviotransporta palīgdarbībās 10 gadu laikā palielinājies vairāk nekā divas reizes, 2017. gadā sasniedzot 75 uzņēmumus (atbilstoši NACE 2 klasifikatoram), stratēģijas prezentācijā norāda LAA, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Vislielākais īpatsvars aviācijas nozares iekšzemes kopproduktā (IKP) bijis airBaltic (33%), Starptautiskajai lidostai Rīga (20%) un Latvijas Gaisa satiksmei (15%), atlikumu veidojot pārējam gaisa transportam (8%), pārējām transporta un uzglabāšanas palīgdarbībām (8%) un citām tautsaimniecības nozarēm (16%). Kopējais iepriekš minēto piecu lielāko nozares spēlētāju apgrozījums četros gados audzis teju par 25% līdz 508 milj. eiro 2017. g., citiem rādītājiem tik būtiski gan nemainoties. Proti, to kopējā peļņa samazinājusies par 12,3% līdz 16,4 milj. eiro, kopējiem nodokļu maksājumiem pieaugot par 14% līdz 37,7 milj. eiro, darbinieku skaitam kāpjot par 5,5% līdz 2989 cilvēkiem. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija (3,1) bija virs vidējā Eiropas Savienības rādītāja (2,3), savukārt pārvadāto kravu apojma (t) uz 1000 iedzīvotājiem ziņā Latvija (10,9) no vidējā rādītāja (36,8) būtiski atpalika, abos gadījumos gan apsteidzot Igauniju (attiecīgi 2 un 8,9) un Lietuvu (1,9 un 7,2). Nozares kopējā ekonomiskā ietekme uz IKP tika lēsta 626 milj. eiro apmērā, tostarp 176,7 milj. eiro bija tiešā ietekme, 100,1 milj. eiro – netiešā ietekme, 53,4 milj. eiro – inducētā ietekme, bet 295,4 milj. eiro – katalītiskā ietekme. LAA cer, ka 10 gadu laikā līdz 2027. gadam tiešā ietekme pieaugs par 75% līdz 310 milj. eiro.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, gaisa transporta īpatsvars Latvijas pakalpojumu eksportā kopš 2000. g. audzis divreiz – līdz 10% atzīmei, kopumā veidojot 531 milj. eiro un tādējādi apsteidzot dzelzceļa (attiecīgi 9% un 7%) un jūras (36% un 7%) transportu, bet atpaliekot no autotransporta (5% un 15%).

Prioritātes un virzieni

LAA aviācijas stratēģija paredz septiņas attīstības prioritātes un 25 rīcības virzienus to īstenošanai. Piemēram, pasažieru pārvadājumu un tūrisma jomā viens no virzieniem ir nodrošināt apsteidzošu aviācijas infrastrukūras kapacitātes pieejamību. Savukārt skaitliskā izteiksmē iecerēts, ka pasažieru skaits Rīgas un Liepājas lidostās pieaugs no 7,1 milj. pērn līdz 8,8 milj. 2027. gadā, bet galamērķu skaits – no 107 līdz 150.

Aviācijas cilvēkresursu jomā viens no uzsvariem ir sadarbībā ar nozares uzņēmumiem panākt valsts garantētu studiju kredītu pieejamību licencētajās aviācijas profesionālās apmācības programmās.

Reģionālajā aviācijā nepieciešams, piemēram, samazināt PVN likmi iekšzemes lidojumiem un gaisa kuģu apgādei, kā arī veicināt aviācijas attīstību pašvaldībās, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Tādējādi lidojumu skaits vispārējā aviācijā šajā laika posmā varētu pieaugt no 1193 līdz 5000.

Tālvadības gaisa kuģu ražošanas un komerciālā pielietojumu jomā derētu atbalsts inovācijām dronu ražošanai un pakalpojumu attīstībai valsts pasūtījuma izskatā, kā arī nepieciešams izstrādāt likumdošanas bāzi, lai veicinātu dronu komerciālo izmantošanu. Šīs apakšnozares apgrozījums varētu pieaugt no 16 milj. eiro līdz 100 milj. eiro.

Kravu pārvadājumu un aviācijas loģistikas jomā cita starpā jāuzlabo un jāpaplašina aviācijas un e-komercijas noliktavu infrastruktūra. Apakšnozares kravu apgrozījums varētu augt no 28,3 tūkst. t pērn līdz 100 tūkst. t 2027. gadā, bet aviācijas kravu noliktavu ar piekļuvi peronam kopējā platība varētu palielināties no 5,1 tūkst. m2 līdz 15 tūkst. m2.

Finansējuma un apdrošināšanas pakalpojumu jomā sadarbībā ar kredītiestādēm iecerēts izveidot finansējuma piedāvājumu vispārējās aviācijas gaisa kuģu kreditēšanai. Tādējādi šādu darījumu skaits pieaugtu no diviem 2018. gadā līdz 30 darījumiem 2027. gadā.

Savukārt aeronavigācijas pakalpojumu jomā jāveido integrēta un savstarpēji aizvietojama civilās un militārās aeronavigācijas pakalpojumu sistēma, kā arī jāveicina aeronavigācijas pakalpojumu inovācijas un eksports, izveidojot pārrobežu sadarbības kompetenču centru. LAA lēš, ka apkalpoto lidojumu skaits pieaugs no 292 tūkst. līdz 347 tūkst., bet nozares segmenta apgrozījums varētu augt no 35,7 milj. eiro līdz 50 milj. eiro. Latvijas aviācijas nozares stratēģijas izstrādes turpmākajā gaitā LAA cita starpā iecerējusi veikt izmaksu un ieguvumu analīzi katrai prioritātei.