Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Lauku tūrisms

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā. Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada. Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.

Kājāmiešana – iecienīta

Jūrtaka ir pieejama ikvienam, un tā ir paredzēta plašai mērķauditorijai – aktīviem tūristiem, ģimenēm ar bērniem, dabas vērotājiem, vēstures un militārā mantojuma entuziastiem – gan vietējiem, gan ārvalstniekiem, stāsta Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs Jūrtakas projekta vadītājs Juris Smaļinskis. Lai spētu piedāvāt plašajai mērķauditorijai atbilstošus pakalpojumus, ir iesaistīti gan vietējie iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kas gājējiem piedāvā naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus, vietējos produktus, tūrisma gidus u.c. «Maršruts ir ilgtspējīgs – dabai, kultūrvidei un vietējai ekonomikai draudzīgs tūrisma produkts. Projekta ietvaros dabā ir apsekota visa maršruta teritorija un izstrādāta tā vizuālā identitāte. Jūrtaka ir marķēta dabā, kā arī ir uzstādīti informācijas stendi un norādes zīmes,» informē J. Smaļinskis, kurš pats 50 dienās ir kājām nogājis visu maršrutu – no Lietuvas–Latvijas robežas līdz pat Tallinai, tiesa gan, to paveicis vairākos piegājienos. Šī ir garākā taka Latvijā.

«Parasti cilvēki ar takām saprot dēļu laipas, kādas ir izveidotas, piemēram, Ķemeru purvā. Latvijā ir izveidotas daudzas un dažādas takas, Kurzemē vien ir apsekoti 90 pārgājienu maršruti dabā, bet tie ir salīdzinoši īsi – vidēji divi līdz pieci kilometri,» teic J. Smaļinskis.

Kājām iešana kļūst arvien populārāka visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. «Tā ir visiem pieejama, nav nepieciešamas nekādas investīcijas speciālā inventārā, kā tas ir, piemēram, putnu vērošanā vai velobraukšanā. Galvenais, kas ir vajadzīgs, – iestaigāti, viegli, ērti un izturīgi apavi,» viņš pauž.

Lojāli uzņēmēji

Jūrtakas projekta ietvaros ir izdots ceļvedis trijās valodās, kas pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Tajā ir apkopota ceļotājiem nepieciešamā informācija – detalizēts maršruta apraksts, nakšņošanas iespējas un iekļauti tam tuvumā esošie ēdināšanas uzņēmumi un piekrastes veikali. Norādīts aptuvenais atsevišķu ceļa posmu iešanas laiks un iespējamie šķēršļi – Jūrtakas gājēji ir brīdināti par tuvumā esošajiem dabas liegumiem, maršruts ir veidots tā, lai tos apietu, saudzējot dabas vērtības. Par katru no ceļa posmiem, ko plānots noiet, Jūrtakas mājaslapā ir iespējams lejuplādēt informāciju PDF formātā. Lai piesaistītu tūristus no citām valstīm, ārvalstu tūrisma operatoriem ir sagatavota informācija par maršrutu. J. Smaļinskis atzīst, ka maršrutu ir vieglāk iet gar jūras krastu Latvijas teritorijā, jo Igaunijas pusē bieži vien pārvietošanos traucē mitrāji, tāpēc tie ir jāapiet pa ceļiem, iegriežoties piejūras ciematos. Jūrtakas maršruts paredz iegriezties arī vairākos Latvijas ciematos, taču tas tiek darīts ar mērķi pārnakšņot vai nobaudīt maltīti. Dažviet, piemēram, Rojā un Ragaciemā, ir iespējams gūt ieskatu piekrastes zvejnieku tradīcijās un pamieloties ar viņu ķertajām zivīm. J. Smaļinskis stāsta, ka Jūrtakas maršrutā pārsvarā ir kājāmgājējiem lojāli uzņēmēji. «Ne visi grib pie sevis uzņemt tā dēvētos ekonomiskos ceļotājus, jo uzskata, ka viņu maksātspēja ir daudz zemāka. Piemēram, ir priekšstats, ka tie, kuri pārvietojas ar velosipēdu, ir nabadziņi, jo nevar atļauties iegādāties automašīnu. Patiesībā kājāmgājēju un velobraucēju īpatsvars liecina par valsts ekonomisko labklājību,» ir pārliecināts Lauku ceļotāja pārstāvis.

Reņģēdāju dzīres

Ģimenes uzņēmumu – viesnīcas Roja un zvejnieku sētas Otra puse vadītāja Zane Vaivode sagaida, ka pārgājienu maršruta Jūrtaka izveidošana un popularizēšana vairos viesnīcas un restorāna apmeklētāju skaitu. Tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz oktobrim, par viesu trūkumu nevar sūdzēties. Maksimāla noslodze ir jūlijā un augustā, kad ir rezervētas teju visas 45 guļvietas, kā arī Zvejnieksvētkos. Turklāt, tā kā viesnīca un zvejnieku sēta atrodas blakus jaunajai Rojas brīvdabas estrādei, kas tiks atklāta 29. jūnijā, viesu skaits varētu būt vēl lielāks, pieļauj Z. Vaivode. Viņa priecātos par Jūrtakas maršruta kājāmgājēju uzņemšanu ārpus aktīvās tūrisma sezonas, piemēram, agrā pavasarī un vēlā rudenī. Zvejnieku sēta Otra puse piedāvā ne tikai vietējos produktus, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, bet arī ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Grupām tiek organizēts pasākums Mielasts zvejnieku sētā, kurā viesi tiek iepazīstināti ar piekrastes tradīcijām un dodas izbraucienā ar zvejas laivām, kā arī notiek izgaršojamas un izzinošas meistarklases Ražots Rojā – ar Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustāciju un iespēju pašiem pagatavot ēdienu – un Nacionālās virtuves īpatnības, kurā var nobaudīt sezonālās zivju veltes un piedalīties to kūpināšanā, piemēram, kopā gatavojot nēģus. Piedāvājumā ir arī Reņģēdāju dzīres un Dižraušu dzīres – gan ar klasiskajiem sklandraušiem, gan to mūsdienu interpretāciju. Nogurušie ceļotāji var stiprināties ar Sabiles vīnu un sidru, augļu un ogu sukādēm, kā arī pašu saimniecībā audzētu ābolu sulu.

Par Jūrtakas pārgājienu maršrutu priecājas arī brīvdienu mājas Lēveri saimniece Līga Badūne, kuras guļbaļķu viesu namiņš atrodas Valgalciemā, 400 metru attālumā no jūras. Arī viņa cer uz to, ka tas veicinās atpūtnieku pieplūdumu, īpaši klusākā sezonā. Brīvdienu māja Lēveri viesiem piedāvā četras istabas ar divvietīgām guļvietām, kā arī lauku pirti un zāļu tēju ārstniecisko tvaika lādi, kur atgūt spēkus pēc daudzajiem ceļā pavadītajiem kilometriem. L. Badūne pati ir nogājusi 300 km garu Jūrtakas maršruta posmu un ir gatava savus potenciālos klientus gan iepazīstināt ar savu pieredzi, gan iedrošināt doties garajā ceļā.

«Neslēpšu, bija grūti, pārgājiena laikā pat biju spiesta zvanīt savam ārstam, kurš ieteica ceļu neturpināt, tomēr nogāju plānoto distanci un guvu lielu gandarījumu par paveikto,» klāsta L. Badūne. Ejot cauri Lapmežciemam, Jūrtakas gājēji ir aicināti apmeklēt Ragaciema sedumu, kas ir piekrastes zvejniecības vēstures piemineklis, kuru ir izveidojuši Lapmežciema zvejnieki, veltot saviem senčiem, kuri vairākās paaudzēs ir gājuši jūrā, un SIA Mauriņi-S, kur var iegādāties kūpinātas zivis. Tiesa gan, lielāko daļu no tām ir ķēruši Skandināvijas zvejnieki. Taču arī vietējām reņģēm – gan ceptām, gan žāvētām – nebūs ne vainas.

Mērķē uz tālajiem tirgiem

J. Smaļinskis akcentē, ka Jūrtaka nav tikai vasaras produkts. «Tā kā vasarā atpūsties uz jūru dodas daudz cilvēku, var būt problēmas ar naktsmītņu atrašanu. Ļoti labs laiks maršruta iešanai ir pavasaris, piemēram, maijs un rudens – septembris. To var iet arī ziemā un pavisam agri pavasarī, kad jūra ir aizsalusi un krastā ir ledus krāvumi,» viņš mudina. Tā kā, ejot Dižjūras posmu, kurā ir izteikti izvirzīta kāpu josla, nevar redzēt, kurā ciemā atrodas, ir novietotas piktogrammas, kas informē par ciema nosaukumu un tuvumā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem – ēdināšanas iestādēm, veikaliem un naktsmītnēm. Kopumā maršrutā ir uzstādītas 43 uzskatāmas zīmes. «Tās informē par piekrastes ceļiem, kurus var izmantot, ejot maršrutu karstā laikā, kad gar jūras krastu tiešā saulē ir grūti iet,» teic J. Smaļinskis.

Šobrīd tiek izstrādāts otrs garās distances pārgājiena maršruts – Mežtaka, kas vīsies cauri mežiem – Gaujas nacionālajam parkam, Veclaicenei un noslēgsies pie Peipusa ezera Ziemeļigaunijā. «Tādējādi cauri Latvijai ies divi Eiropas nozīmes garie pārgājienu maršruti,» ir gandarīts Lauku ceļotāja pārstāvis. Galvenā mērķa auditorija šiem maršrutiem ir ārvalstu tūristi, kuri iecienījuši doties pārgājienos. «Tie ir Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas u.c. valstu iedzīvotāji – vairāki miljoni cilvēku. Ja ar šo taku palīdzību mēs uz Latviju dabūtu kādu daļiņu no viņiem, tas būtu jūtams ieguvums gan lauku tūrismam, gan valsts ekonomikai kopumā,» secina J. Smaļinskis.

Tiek uzrunāti arī tālāku reģionu tirgus pārstāvji, piemēram, tiek strādāts ar Kirgizstānu, Japānu un Ķīnu, jo šo valstu tūristi spēj novērtēt Latvijas dabas bagātības – jūru un mežus.