Atpazīstamība un kvalitāte nebūt nenozīmē arī lielāku ienesīgumu

Finanšu tirgus

Dažkārt teikts, ka daļai investoru piemēroti ieguldījumi lielu, atpazīstamu uzņēmumu vērtspapīros. Proti, tie var būt sevi jau pierādījuši korporatīvie milži, kuru biznesa modelis ir nostabilizējies, tirgus daļa ir noturīga, un citiem uzņēmumiem var būt grūtības to šādai kompānijai atņemt. Tad var izrādīties, ka brauciens pa akciju kāpuma un krituma kalniņiem būs nosacīti stabilāks. Tiesa gan, finanšu pasaules noteikumi pārsvarā paredz, ka zemāks risks bieži nāk komplektā arī ar pliekanāku ieguldījumu atdevi, un par kvalitāti un atpazīstamību ir jāpiemaksā.

Jāuzpērk dārgi

Morningstar un ASV Jeilas Universitātes pētījums liecina, ka šādi uzņēmumi ne vienmēr investoriem sniedz pašu labāko peļņu no akciju turēšanas. Pašu atzītāko uzņēmumu vērtspapīrus pērk veselas investoru armijas, un tas to akcijas padara dārgas. Proti, visi reizē domā, ka šādu uzņēmumu akcijas ir lielisks ieguldījums, un rezultātā akcijas cena pieaug līdz tādam līmenim, kad tā vairs nebūt neizskatās tik glīta, ja salīdzina ar sagaidāmajiem nākotnes kompānijas ieņēmumiem.

Tādējādi tiek spriests – peļņa no tādu uzņēmumu akciju turēšanas, kas gozējas reputāciju topu augšgalos, var būt mazāka nekā no nepopulārāku kompāniju akciju iegādes. «Lieliskas kompānijas ne vienmēr nozīmē arī lielisku ieguldījumu,» skaidro Morningstar Investment Management eksperti.

Tie atklāj, ka, veicot izpēti, ASV uzņēmumus sadalījuši trīs grupas, kur vērtētas to konkurētspējas priekšrocības, spēja aizsargāt savu tirgus daļu un to nemateriālie aktīvi (preču zīme, reputācija). Attiecīgi to kompāniju akcijas, kuras saņēmušas augstāko šādu vērtējumu, parasti bijušas ļoti populāri investoru iepirkšanās mērķi. Morningstar izceļ – šādas akcijas (kompāniju ar pašiem augstākajiem vērtējumiem) laika posmā no 2000. gada līdz 2017. gada augustam investoriem gadā nodrošinājušas mazāku ieguldījumu atdevi (aptuveni par četriem procentpunktiem mazāku), ja salīdzina ar kompānijām, kurām šādas priekšrocības esot mazākas.

Brendi nav mūžīgi, un investoru degsme pēc tiem var būt pārspīlēta. Pienesums, ko spēcīgas preču zīmes ienes ar papildu pārdošanu un peļņu, ļoti ātri parasti tiek ievērtēts akciju cenā. Tā strauji pieaug, kas savukārt mēdz mazināt nākotnes cenu pieaugumu. Tas pats esot ar kompānijas reputāciju. Jo labāka tā ir, jo zemāks var izrādīties akciju ienesīgums. Pētnieki salīdzinājuši kompāniju akciju kopumu, kuras Harris ASV iedzīvotāju reputācijas topā atrodas augšējā galā, ar tām, kuras atrodas šī topa apakšā. Secināts, ka peļņa no pašu atzītāko uzņēmumu akciju turēšanas no 2000. līdz 2017. gadam būtu mazāka (gadā 7%), ja salīdzina ar to kompāniju akciju turēšanu, kuras atrodas šī saraksta beigu ceturtajā daļā (gadā 12,6%). Tiek skaidrots – daudzi domā, ka kompāniju akcijām ar konkurences un dažādu nemateriālo aktīvu priekšrocībām (piem., liela atpazīstamība un spēcīgs brends) klāsies labāk. Šajā pašā laikā esot arī otra investoru daļa – tie, kas saprot, ka šādai popularitātei ir arī negatīvā puse, un kas nosmeļ peļņu no šādu ļoti dārgu akciju tirgošanas.

Spēcīgas preču zīmes un reputācija var nākt un iet - sevišķi tehnoloģiju sektorā. Tiek skaidros, ka 2000. gadā visaugstāk novērtētie uzņēmumi bija Coca-Cola, IBM un Nokia (abas pēdējās no šī topa nozudušas). Morningstar analītiķi piebilst: «Triks, protams, ir identificēt akcijas, kuras kļūst populārākas, nopirkt tās un pārdot, pirms tās savu popularitāti zaudē. Tā ir grūta spēle.»

Līdzīgi ar ESG

Pētījuma autori norāda, ka mācības no šī pētījuma var mēģināt attiecināt arī uz arvien populārākajiem ieguldījumiem ar tā saucamās sociālās atbildības pieskaņu. Šobrīd arvien lielākā mērā tiek pētīta kompānijas attieksme pret sociālajiem procesiem sabiedrībā un uzvedība, piemēram, tās attieksmē pret dabas saglābšanu. Kompānijas dažkārt tiek individuāli vērtētas pēc ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) skalas. Tiek reklamēts, ka šāda veida investēšana ļauj reizē nopelnīt un paveikt labu darbu.

Ieguldītāji attiecīgi grib izvēlēties tikai pašās labākās šādas sociāli atbildīgās kompānijas. Tiesa gan, to skaits ir ierobežots, un tādējādi tiem arī var nākties samaksāt krietni vairāk par privilēģiju turēt šādus vērtspapīrus. Ja, piemēram, ESG skalā tie atrodas augstāk, tad tie var būt dārgāki, jo tos reizē uzpērk vesels pūlis.

Dažkārt tiek norādīts, ka jau esošie dati par sociāli atbildīgām kompānijām ir nepietiekami un bieži vien neprecīzi. Bieži dažādus šāda veida datus par sevi sniedz pašas kompānijas, kas ir ieinteresētas pasniegt sevi labākā gaismā. Turklāt sabiedrībai var būt arī radušies visai nepatiesi priekšstati par kāda uzņēmuma sociālo atbildību. Protams, ir pētījumi, kas rāda, ka ir saistība starp atsevišķiem sociālās atbildības aspektiem, ko kompānija piekopj, un tās akcijas vērtības izmaiņām, kas gan tajā pašā laikā neizslēdzot līdzīgus pētījumus, kas atklāj, ka šādai sociālajai atbildībai nav efekta vai pat ir negatīvs efekts uz kompānijas akcijas cenu. Bieži tiek piebilsts, ka sociāli atbildīga investēšana kalpo kā reklāma, kas sevišķi svarīga ir jaunāko paaudžu ieguldītāju vilināšanai.

Rezumējot – investoru akciju izvēli nosaka arī tas, kas konkrētajā brīdī sabiedrībā ir populārs. Tiesa gan, sliekšanās uz vispārēji ļoti atzītu akciju pirkšanu var stāties ceļā ieguldījumu performancei. WSJ piebilst – viss var nozīmēt, ka investori, kuri iegulda morāli nepopulārāku uzņēmumu akcijās, var gūt lielāku peļņu – vismaz vidējā termiņā. Arī DB jau vairākkārt rakstījis – ir, piemēram, pētījumi, kas liecina, ka tabakas nozares kompāniju akciju cenām ir tendence augt straujāk par kopējo tirgu. Savukārt īstermiņa nepatiku, iespējams, derētu izmantot, lai šo nozaru vērtspapīrus iegādātos lētāk, un kopumā – ja vēlies pārspēt tirgu, vēsturiski atmaksājas investēšana morāli nepopulārās lietās.

Lieliskas kompānijas par labu cenu

To, ka vienkāršam investoram vajadzētu ieguldīt tādos uzņēmumos, kuriem ilgākā termiņā varētu saglabāties konkurences priekšrocības, popularizējis leģendārais investors Vorens Bafets. Pastāv viedoklis, ka investoram ilgtermiņa ieguldījumam labāk izvēlēties tādas kompānijas, ar kuru darbību viņš ir pazīstams. Protams, vienmēr aktuālais jautājums ir par kāda vērtspapīra iegādes un pārdošanas cenu. Šajā sakarā pats V. Bafets ir teicis, ka labāk tomēr ir pirkt lielisku kompāniju par labu cenu, nevis vienkārši jauku kompāniju par lielisku cenu.

Šādus uzņēmumus mēģina atlasīt, piemēram, VanEck Vectors Morningstar Wide Moat biržā tirgotais fonds. Minētais fonds iegulda 50 ASV uzņēmumu akcijās, kuriem vajadzētu saglabāt savu konkurences priekšrocību vēl vismaz 20 gadus. Šo kompāniju vidū gan nav redzami daži ASV tehnoloģiju milži, piemēram, Apple (fonda pārstāvji teic, ka tehnoloģiju nozare esot pārāk mainīga). Fonda daļas cena šogad pieaugusi par 14,45%, kas ir nedaudz mazāk nekā kopējā Standard & Poor’s 500 izaugsme šajā periodā par 15,1%. Gada laikā tā vērtība palielinājusies par 6,4%, kas toties atkal ir nedaudz vairāk nekā S&P 500 pieaugums.

Akciju dārdzību var izvērtēt, piemēram, pēc tā saucamā P/E (Price/Earnings) rādītāja. Ja šis rādītājs kādai akcijai ir zems, tad to var nosacīti uzskatīt par lētu. Tiesa gan, bieži vien, ja kompānijai šis rādītājs ir zems, tad tam parasti ir arī kāds iemesls. Katrā ziņā šādu lētu akciju pirkšana nav gluži ieguldījumu veiksmes pamatā, un kādam lēmumam tāpat būtu jābalstās uz padziļinātu plašāku kompānijas izvērtējumu. Vēsture liecina, ka samērā labu izaugsmi var demonstrēt kompāniju akcijas arī ar visai augstiem P/E rādītājiem, un tie būtu jāskatās plašākā kontekstā. Kādas kompānijas P/E rādītājus var salīdzināt, piemēram, ar kopējo tirgus rādītāju vai pārējo šī sektora uzņēmumu attiecīgajiem indikatoriem.