Likumu grozījumi krimināltiesībās, kas iecerēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu apgrozības apkarošanai, realitātē iespaidos neuzmanīgu pilsoņu sadzīvi

Likumdošana

Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma vairāku pantu grozījumu apspriešana Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē 12. jūnijā atgādināja gatavošanos šovam Sīpoliņa piedzīvojumi Latvijā. Proti, likumu pantu grozījumi vai jauni panti iecerēti pēc Moneyval ieteikumiem, tomēr praksē skars vienkāršo pilsoņu darbības ar skaidru naudu. Precīzāk, pilsoņiem, kuri ne pārāk labi pārzina likumus un ir gana neuzmanīgi, atbildīgajām institūcijām būs iespēja to konfiscēt, bet vēlāk, izmantojot tos pašus priekšnoteikumus, nekompensēt radušās neērtības, ja nauda tomēr izrādās godīgi nopelnīta.

Pirms izmeklēšanas

Dienas Bizness jau rakstījis par grozījumu Kriminālprocesa likuma 125. pantā paustajām iecerēm, kur pēc būtības tiek pateikts, ka mantu var konfiscēt uz aizdomu pamata. Grozījumi skan: «..ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.»

«Tur ir pateikts: ja persona nespēj ticami izskaidrot šos standartus, tad var konfiscēt mantu – tas tur ir ierakstīts!» iepriekš Saeimas Juridiskajai komisijai skaidroja Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, juridisko zinātņu doktors Jānis Baumanis.

Kriminālprocesa likuma 125. panta grozījumu loģisks turpinājums ir arī 356. pantā: «Ja tiek izteikts pieņēmums, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs paziņo personai, ka tā 45 dienu laikā no brīža, kad tās tiesības rīkoties ar mantu tiek ierobežotas, var iesniegt pierādījumus par attiecīgās mantas izcelsmes likumību, kā arī informē personu par šādu pierādījumu neiesniegšanas sekām.» Par 45 dienu normu apakškomisijā izteicās Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Aleksandrs Berezins. Pirmkārt, viņš norādīja uz to, ka laiku sāk skaitīt no brīža, kad noteikts ierobežojums, nevis no brīža, kad persona ir informēta. Otrkārt, advokātu pārstāvis uzsvēra, ka valsts pilsoņiem nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai, bet pati neuzņemas termiņu, cik ilgā laikā lietu izskatīs. «Būtu jauki, ja arī izmeklēšana notiktu 45 dienu laikā,» piebilda A. Berezins.

Jāpiebilst, ka līdz ar aizstāvības pārstāvju parādīšanos pieminēto kriminālnormu izskatīšanā sabiedrība var cerēt uz pilnvērtīgākiem likumiem. Dienas Bizness jau rakstīja, ka, gatavojoties pirmajam lasījumam, likumprojektus pamatā apsprieda apsūdzētāji un izmeklētāji.

Pēc izmeklēšanas

Apakškomisijas sēdē arī skatīja grozījumus, kas attiecas uz brīdi, kad persona jau ir attaisnota un vēlas no valsts saņemt atlīdzinājumu. Runa ir par Kriminālprocesa 126. panta trešo daļu, kur tiek paredzēts labojums: «Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.» J. Baumanis deputātiem atgādināja: «Neaizmirstiet, ka mēs runājam par nevainīgu personu!» Tas deputātiem netraucēja debatēt par vārdu salikumu «ticamas ziņas», kuras principā persona jau sniegusi. Vienkāršoti runājot, tiek paredzēts mehānisms, kā nekompensēt pilsoņiem radītos zaudējumus par to, ka aizturēta legāla un godīgi nopelnīta nauda. Piemēram, ir konfiscēta vai arestēta nauda, un Kriminālprocess vilcies vairākus gadus. Saprotams, ka atlīdzība par kaitējumu ir proporcionāla laikam un var būt ļoti prāva. Pieprasījums par atlīdzību tiek iesniegts Tieslietu ministrijas ierēdņiem, kuriem nav pieejas Krimināllietas materiāliem, tādēļ ar likumu tiek paredzēts, ka atkārtoti jāiesniedz «ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību», kaut arī persona ir nevainīga. Gadījumā, ja cilvēks nezinās, nepratīs, aizmirsīs vai arī vienkārši iesniegs ziņas, kas šķitīs neticamas, var gadīties, ka nevainīgs cilvēks zaudēs likumīgās tiesības uz kompensāciju vai atlīdzību par nodarīto kaitējumu.

Atņems arī tīru naudu

Izmaiņas Krimināllikuma 195. panta 2. daļā, kas pēc būtības ir atbildības papildinājums Likumam par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, ir Moneyval prasītas un tādēļ tiek skatītas steidzamības kārtībā. Kriminālatbildība iestājas no summas, kas lielāka par 50 minimālajām mēnešalgām vai 21,5 tūkstošiem eiro. Līdzīgi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas saistīti ar summām no 10 līdz 21,5 tūkstošiem eiro tika atlikti līdz rudenim, jo pieminētās prasības ir tikai par lielām summām.

Virzīšanai uz Juridisko komisiju un tālāk uz Saeimas sēdi tika apstiprināts Andreja Judina priekšlikums šādā redakcijā: «Par liela apmēra skaidras naudas, ko šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja deklarāciju pieprasa kompetentās iestādes, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.»

Būtiskākais jautājums bija deputātei Jūlijai Stepaņenko: «Vai personām, kuru līdzekļi nav noziedzīgi iegūti un kuras kaut kā kļūdīsies, deklarējot naudu uz iekšējās robežas, to konfiscēs?» No ekspertiem sekoja apstiprinošas atbildes. J. Baumanis norādīja, ka par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem runa ir citā pantā, bet šajā ir par deklarēšanu. «Tāda ir šī panta būtība – personai pēc institūciju pieprasījuma ir jāiesniedz patiesa deklarācija,» norādīja A. Judins. Lai arī deputāti ir solījuši, ka visi tiks informēti, VID pārstāvji iepriekš Juridiskajā komisijā skaidroja, ka būs plaša informēšanas kampaņa. Neapstrīdams ir fakts, ka līdz 1. jūlijam, kad normai jāstājas spēkā, būs Līgo svētki un jebkādai informēšanas kampaņai būs vairāk formāls raksturs. Savukārt par normas darbību ilgtermiņā lielāka skaidrība būs pēc Ministru kabineta normatīvu izdošanas likuma piemērošanai praksē. Te varētu būt daudzas un dažādas praktiskas detaļas, tostarp cilvēku iespējas kļūdīties, naudu skaitot, vai arī, ja tā tiek vesta citā valūta – nevis eiro. Proti, jebkādas skaitliskas atšķirības no cilvēka norādītās summas ir melīga deklarācija un, mazākais, atbilstoši paredzētajiem grozījumiem pieklājas samaksāt naudas sodu. Neformālās sarunās Saeimas namā Dienas Bizness dzirdēja ironisku viedokli par to, ka divi gadi cietumā ir paredzēti personām, kuras daudz izrunājas un gudro, kā sodu valstij nemaksāt, tā norādot uz savu sociālo bezatbildību valsts budžeta priekšā.