Nosacīti brīvprātīgās iemaksas, lai varētu saņemt veselības aprūpi, ne šogad, ne arī nākamajā gadā jāveic nebūs

Medicīnas pakalpojumi

Tiem, kuri samaksājuši iemaksas, tās atmaksās, bet par 2021. gadu jautājumi vēl būs. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums 2. lasījumā, izvērtējot piedāvātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. DB jau vēstīja, ka ir dažāda attieksme pret nodokļu maksātājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā. Viņiem iemaksu likme tika palielināta par vienu procentpunktu. Savukārt pārējiem – mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem bija jāmaksā pašiem noteikta summa. 2018. gadā tas bija 1% no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī, 2019. gadā – 3% no minimālās algas jeb 12,9 eiro mēnesī un 2020. gadā jau 5% no minimālās algas, kas ir identisks maksājums kā no pieckāršas minimālās algas parastajā režīmā. Tomēr, arī atceļot divu pakalpojumu grozu sistēmu, būs jautājums, kā visus nodokļu maksātājus padarīt vienādus un kas notiks, ja par cilvēku nebūs samaksāts par 2018., 2019. un 2020. gadu. Protams, līdz 2021. gadam vēl daudz laika, bet jebkurā gadījumā būs vajadzīgi skaidrojumi.

5000 iemaksātāju

Atbildīgās komisijas deputāti atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvātos grozījumus, par kuriem balsojums jau paredzēts Saeimas plenārsēdē. Veselības ministre rakstiski bija norādījusi, ka, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus, šobrīd veselības aprūpes pakalpojumu «pamata grozu» varētu saņemt 400 981 persona (no šī skaita 129 437 personām 2018. gadā ir sniegti veselības aprūpes pakalpojumi). Tas esot ļoti liels veselības aprūpes pakalpojumu «pamata groza» saņēmēju skaits, kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uz ko savos ziņojumos ir norādījusi arī Eiropas Komisija. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajai informācijai, uz 2019. gada 1. janvāri, kad likuma normas par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu dalījumu stājās spēkā, brīvprātīgās iemaksas bija veikuši tikai apmēram 5000 personu no vairāk kā 400 000 personu, kam tās būtu bijis jāveic. (Jautājums par tiem, kuri vienlaikus strādā gan parastā nodokļu režīma uzņēmuma iestādē, gan arī mikrouzņēmuma režīmā vai pat veic saimniecisko darbību.) Arī pēc tam, kad 2019. gada janvārī tika veikti grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, pagarinot termiņu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu dalījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam, brīvprātīgo iemaksu veicēju skaits nepieauga. Tik liels personu skaits, kam ir tiesības saņemt tikai tā saucamo «pamata grozu», pirmkārt, rada būtisku risku, ka samazināsies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība lielai pacientu grupai (piemēram, būs ierobežota speciālistu sniegtā aprūpe, liegti izmeklējumi, mazināsies valsts kompensējamo medikamentu pieejamība). Otrkārt, pacientiem savlaicīgi nesaņemot speciālistu palīdzību, nepieciešamos izmeklējumus, valsts kompensētos medikamentus, paredzams, ka palielināsies laikus neārstēto pacientu skaits, kas var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības izdevumu palielināšanās, jo pacienti vērsīsies pie ārsta brīdī, kad būs nepieciešama neatliekama iejaukšanās, kas ir finanšu ietilpīgāka nekā plānveida ārstēšana, it īpaši plānveida ambulatorā palīdzība. Vēl, savlaicīgi nesaņemot palīdzību, varētu pieaugt arī kopējais darbnespējas dienu skaits, kas savukārt ietekmē valsts sociālā budžeta un darba devēju izdevumus, norādīts Veselības ministrijas informācijā.

Nokavēts termiņš

12. Saeimas deputāts Renārs Putniņš vērsa uzmanību uz situāciju, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām ir norma, kas nav izpildīta. Proti, Ministru kabinetam līdz 2018. gada 1. augustam bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par kritērijiem veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un kritērijiem, pēc kādiem var tikt pieņemts lēmums slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Tomēr ideja par šī termiņa maiņu, piemēram, uz šā gada 1. augustu, atbalstu neguva. «Tas ir ļoti svarīgs dokuments – kā apmaksājam veselības pakalpojumu,» argumentēja R. Putniņš. Viņš atgādināja, ka pērn bijušas diskusijas par ļoti dārgās, viena milj. eiro vērtās medicīnas aparatūras iegādi, attiecībā uz kuru pašlaik vairs neesot iespējams kaut ko mainīt, bet minētais likums šādus pirkumus izskaustu. Veselības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka attiecīgais likumprojekts ir sagatavots, taču nav laists tālāk, un to loģiski būtu risināt ar jauno likuma spēkā stāšanās termiņu – 2021. gadu. «Tas ir vitāli svarīgs. Ja valsts ik gadu papildu grib dalīt 100 milj. eiro veselības aprūpei, tad tas ir ļoti svarīgs un nav atliekams līdz 2021. gadam,» uzsvēra R. Putniņš. Viņš atgādināja, ka miljonu eiro vērtajā aparātā dzirdes nerva starotāja procedūra ir 8000 eiro vērts pakalpojums, kaut citviet pasaulē efektīvāks līdzeklis ir operācija, kas izmaksā 2000 eiro. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka šī nav īstā komisija un šis jautājums būtu jāskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.