Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās

Teritoriālā reforma

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

Satversmes tiesa būs

Ikšķiles novadā, lai organizētu iedzīvotāju aptauju, ir notikušas trīs domes sēdes, organizēta aptaujas komisija, veiktas konsultācijas ar juristiem, palīgos nolīgts bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, un tomēr Ikšķiles aptauja tika apturēta. Kādēļ? Kur ir iemesls?

«Manā skatījumā, mūsu galvenais pārkāpums tiek saskatīts apstāklī, ka vēlējāmies uzzināt tieši mūsu novada iedzīvotāju viedokli un aptauju organizējām, pārbaudot iedzīvotāju personu kodus gluži kā vēlēšanās. Tādā veidā mēs nepieļāvām, ka uz Ikšķili var atbraukt kāda cita novada iedzīvotāji un izteikt viedokli ikšķilnieku vietā. Tas ir mūsu pārkāpums. Citviet, kur pieeja bija gluži kā parastā sabiedriskajā apspriešanā, kurā var piedalīties pēc būtības jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nebija pārmetumu. Mums tiek pārmesta forma, nevis saturs, ko mēs uzzinām. Iedzīvotāju viedokli pašvaldībai pieļauj uzzināt, bet Pūce pēc būtības iebilst pret to, ka mēs uzzinām tieši mūsu novada iedzīvotāju viedokli. No otras puses, ja uzzinām kaut kādu iedzīvotāju viedokli, kuri, iespējams, nav mūsu novada iedzīvotāji, aptaujai zūd jēga. Drīzumā notiks domes sēde, kurā mēs pieņemsim lēmumu par pamatojumu iesniegumam Satversmes tiesā, un ceru, ka tiesu uzvarēsim,» Dienas Biznesam atklāja Ikšķiles novada priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Viņš norādīja, ka VARAM pārmetumi, apturot Ikšķiles novada domes lēmumus, bijuši vāji pamatoti, bet pati iecerētā reģionālā reforma esot nepārdomāta un neapspriesta. Tieši iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ir reformas galvenā problēma, pēc I. Trapiņa domām, jo tā tās organizatori varētu saprast, kā parezi savienot vai nesavienot kādas teritorijas.

Forma vai saturs

J. Pūce šā gada maija sākumā publiski skaidroja, ko ir aizliedzis. Tika apturēts Jelgavas novada domes lēmums rīkot iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, savukārt par Ikšķiles novada domes rīcību, kas pretēji ministra rīkojumam aptauju noturēja, bija iesniegums policijā. Galvenais ministra iebildums abos gadījumos bija it kā par procedūru. Proti, abas pašvaldības neesot atbilstoši likumam izstrādājušas nolikumu par aptaujas rīkošanu. Tātad, no vienas puses, strīds ir par aptaujas formu.

«Ministrijas eksperti pašvaldībām vairākkārt ir norādījuši, kādā veidā viņi drīkst šīs aptaujas organizēt. Šādas formas ir, un pašvaldībām ir visas iespējas tās īstenot,» maija sākumā preses konferencē sacīja J. Pūce. Tajā pašā preses konferencē VARAM pārstāvji norādīja, ka ne likums Par pašvaldībām, ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistošā lēmuma pieņemšanā. Par to liecinot personas datu pārbaude, iespēja balsot aizklāti un personas datu apstrāde. Īsāk – VARAM pozīcija ir, ka Latvijas likumdošana neparedz tiesības rīkot vietējus referendumus. Šī pozīcija vairāk apstrīd pašu aptauju jēgu jeb tiesības iegūt kādu aptaujas saturu.

Ministrs jau norādījis, ka Rugāju un Ozolnieku novadā aptaujas rīkotas atbilstoši normatīvajiem aktiem kā sabiedriskās apspriešanas vai socioloģiskās aptaujas. Jāteic – Durbes piemērs, kad aptauja notika EP vēlēšanu laikā, stipri atgādina aizliegto formu.

Valsts mērogs

Ievērojot, ka dažas pašvaldības kaut ko dara pareizi, bet dažas ne tik pareizi, lai arī visas jautā vienu un to pašu, Dienas Bizness VARAM jautāja, ko patiesībā Latvijas likumdošana pašvaldībām atļauj.

VARAM sabiedrisko attiecību daļā skaidro, ka pašvaldībām esot plašas iespējas aktīvi līdzdarboties pārvaldības procesos un noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Pašvaldības varot rīkot publiskās apspriešanas par likumā noteiktiem jautājumiem, iedzīvotāju sapulces, socioloģiskās aptaujas, aptaujas interaktīvās tiešsaistes platformās. Tā kā iespējas ir plašas, tad, loģiski, jautājām arī to, ko pašvaldība nedrīkst prasīt vai lemt. «Iedzīvotāji nevar lemt par pašvaldības budžetu, maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm, kā arī pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no tā. Pašvaldības nevar rīkot referendumus un tādas publiskās apspriešanas, kas pēc savas formas un būtības tos atgādina,» teikts VARAM vēstulē Dienas Biznesam, piebilstot, ka Satversmes tiesa jau 2009. gada janvārī, izbeidzot tiesvedību, norādījusi, ka Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jālemj Saeimai. Īsāk sakot, visas garās vēstules jēga ir pateikt, ka reforma ir nevis vienas pašvaldības darīšana, bet visas valsts jautājums.

Ministriju var neņemt vērā

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām, kuras vēlas noskaidrot iedzīvotāju viedokļus. Ieteikumi ir sagatavoti sadarbībā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, izvērtējot normatīvos aktus.

«Lai arī iedzīvotāju viedokli ir iespējams noskaidrot jebkādā formā, tomēr ir ieteicams rīkot iedzīvotāju aptauju vai sabiedrisku apspriešanu,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Lai rīkotu pašvaldības iedzīvotāju aptauju, LPS novadiem ieteic pieņemt atbilstošu domes lēmumu. Pašvaldībai ir jānosaka aptaujas tvēriens, jo kopiena pēc būtības ir plašāks jēdziens nekā balsstiesīgie vēlēšanās vai referendumā. Pašvaldībai ir iespēja pieļaut izteikt viedokli arī nepilsoņiem un jauniešiem, lai tiktu aizstāvētas visu pašvaldības iedzīvotāju intereses. Svarīgi ir, lai aptaujā piedalītos tie, kuri ir saistīti ar konkrēto teritoriju. Svarīgi arī aptaujā uzdot skaidru un saprotamu jautājumu, tomēr nav noteikti jābūt tikai vienam jautājumam – tie var būt arī vairāki. «Valdības piedāvātā reģionālā reforma nav tikai jauna pašvaldību karte, bet arī viedoklis par reģioniem – vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām, pilsētas pašvaldības statusa atcelšana un citi jautājumi ar lielu sociālo un ekonomisko ietekmi,» tā G. Kaminskis.

Būtisku uzsvaru LPS ieteikumos, veidojot apspriešanas novados, liek uz to, ka jautājumiem jānodrošina publiska diskusija un apspriešana, proti, tiek dota iespēja pusēm izteikt viedokli, noskaidrot deputātu viedokli, motīvus un lēmumu iespējamās sekas iedzīvotājiem. «Iedzīvotājiem vienā vai citā teritorijā nav jāziedojas ministrijas redzējuma atbalstīšanai, bet jāplāno teritorijas ilgtspējīga izaugsme un jāaizstāv iedzīvotāju intereses,» teikts LPS vēstulē laikrakstam.