Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu

Grozījumi

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

Pirmā debatēs par šo jautājumu uzstājās opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola, norādot, ka piedāvājums ir par 30% lielāks, nekā parasti šādos gadījumos valsts maksā. Deputāte norādīja, ka nav skaidrs, ko P. Putniņš noziedzies, bet, ja tomēr darījis kaut ko sliktu, tad kādēļ saņem kompensāciju.

«Šis ir 150 tūkstošu vērts «mājiens ar mietu», kas liek apšaubīt labas pārvaldības principus mūsu valstī,» sacīja D. Reizniece-Ozola.

Savukārt deputāts Viktors Valainis izmaksājamo kompensāciju nosauca par mēģinājumu P. Putniņam «aizbāzt muti» un izteica cerību, ka prezidents likumprojektu neizsludinās, bet nodos atkārtotai caurskatīšanai Saeimā. Pašreizējā situācijā, kad prezidents ir Egils Levits, nevis Raimonds Vējonis, kā vēl nesen, V. Valaiņa cerības, iespējams, nepiepildīsies.

Starptautiskā prakse

Oponējot opozicionāru pārmetumiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars nolasīja fragmentu no Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi, kurš, sniedzot likumprojekta novērtējumu, bija to uzlielījis. Savukārt par P. Putniņa nomaiņas paņēmieniem vien bilda, ka tā esot labā, starptautiskā prakse. Opozīcijas deputāti gan turpināja iebilst, ka mums pašiem Latvijā ir prakse maksāt 50% no gada algas, ka ar 150 tūkstošiem pietiktu lauku skolas ēdināšanai un uzturēšanai, līdz nonāca pie pavisam anekdotiskiem piedāvājumiem un izciliem Latvijas un starptautiskās prakses veidošanas piemēriem. Piemēram, deputāts Aldis Gobzems ieteica premjeram Krišjānim Kariņam piedāvāt trīs miljonus lielu kompensāciju, lai vinš pats atkāptos no amata, jo, raugi, K. Kariņam miljoni patīkot. A. Gobzems norādīja uz to, ka FKTK padomi arī šobrīd neveido tikai divi cilvēki un neesot godīgi diviem piedāvāt izņēmuma kompensāciju, bet citiem tādu kompensāciju, kā likumdošana paredz. «Gvido Romeiko arī tur strādā. Kāda viņam būs kompensācija?» jautāja A. Gobzems.

Skaidrā naudā netālu no robežas

Punktu visam pielika deputāts Didzis Šmits, aicinādams P. Putniņam un G. Razānei kompensāciju izmaksāt skaidrā naudā netālu no robežas, piebilstot, ka abi diez vai varēs uzreiz sniegt ticamas ziņas par naudas izcelsmi un to varēs tūdaļ pat konfiscēt par labu budžetam. Tā Saeimas koalīcija varēšot nošaut divus zaķus vienlaikus – izmaksāt lielu kompensāciju un naudu paturēt. D. Šmita ironija saistīta ar iepriekš pieņemto likumu Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas spēkā stājas ar šā gada 1. jūliju. Likums un tam sekojošie atbildības likumi tiek pieņemti steidzamības kārtībā un paredzams, ka institūcijām tie dos iespēju konfiscēt godīgi nopelnītu naudu pie noteikuma, ja cilvēks pieļauj aritmētiskas kļūdas deklarēšanā.