Farmācija ir viena no Latvijas rūpniecības nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un eksportspēju, kas balstīta pētniecībā un attīstībā

Inovācijas

Lai gan, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, Latvijas farmācijas nozares pievienotā vērtība (% no IKP) ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tai ir liels potenciāls attīstīties, īpaši inovāciju jomā. Attiecībā uz farmācijas devumu Latvijas ekonomikai pilnībā var attiecināt Eiropas Farmācijas nozares federācijas (EFPIA) teikto: «Pētījumos balstītai farmācijas nozarei ir būtiska loma Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un globālās konkurētspējas stiprināšanā.»

Saskaņā ar organizācijas datiem, 2017. gadā Eiropas Savienībā investīcijas farmācijas nozarē pētniecībā un attīstībā sasniedza 35,2 miljonus eiro, tieši nodarbinot 750 tūkst. strādājošo. EFPIA aprēķinājusi, ka vienas jaunas ķīmiskās vai bioloģiskās vienības izstrādnes izmaksas 2017. gadā bija 1,9 miljoni eiro. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka tikai viena līdz divām no katrām 10 tūkst. vielām, kas tiek sintezētas laboratorijās, veiksmīgi iziet visas nepieciešamās attīstības fāzes, lai kļūtu par tirgojamu medikamentu. Farmācijas nozarei veltītā rakstā vietnē Science direct norādīts, ka līdz ar inovāciju aizvien straujāko attīstību līdz 2020. gadam pasaulē tēriņi par zālēm pieaugs līdz 1,4 miljardiem dolāru, kas ir pieaugums par aptuveni 30% salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Pievienotās vērtības ģenēriķi

Arī Latvijas farmācijas nozarē lielu vietu ieņem pētniecība un attīstība. Piemēram, zāļu ražotājs Olainfarm pētniecībā un attīstībā vidēji ik gadu iegulda 6 miljonus eiro. Olainfarm Biznesa attīstības direktore Linda Litiņa stāsta, ka farmācijas industrija, meklējot jaunus attīstības un pētniecības virzienus, arvien lielāku vērību pievērš biomedicīnas attīstībai. Tāpat tiek pētīta un izmantota gēnu terapija (spēja agrīnā stadijā diagnosticēt, piemēram, retus neiroloģiskus traucējumus bērniem), šūnu programmēšana (cellular programming) – ārstēšana cilmju šūnu līmenī, 3D druka (ASV 2015. gada augustā apstiprināja 3D izdrukātu tableti, notiek zāļu testēšana 3D izdrukātās smadzeņu audzēja šūnās utt.), nanotehnoloģijas, prognozējošā analītika u.c. virzieni.

L. Litiņa teic, ka pašlaik «notiek vērtību pārvērtēšana, pāreja no kvantitatīvās uz kvalitatīvo aprūpi, arvien vairāk runājam par personalizēto medicīnu, virzību uz profilaksi, diagnostikas uzlabošanu un agrīno ārstēšanu».

Ja runā par medikamentu finansiālo pieejamību pacientiem, aizvien būtiskāku lomu spēlē ģenēriskie medikamenti. Jānorāda, ka Latvijā ik gadu kompensācijas sistēmas ietvaros pacienti pārmaksā 25 miljonus eiro, jo neizvēlas lētāko kompensējamo medikamentu, kas ir ģenēriķis. Ģenēriskas zāles ir tikpat kvalitatīvas kā oriģinālpreparāti. Ne velti aizvien vairāk tiek runāts – Latvijā par obligātu jāpadara norma, ka receptēs tiek norādīts zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums. Jānorāda, ka arī ģenērisko zāļu ražošana, protams, balstās uz pētniecību un attīstību. Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs uzsver, ka jaunu gatavo zāļu formu izveidošana ir zinātņietilpīgs process, kas prasa pētījumus materiālzinātnē, ķīmijā, farmakoloģijā. To apstiprina L. Litiņa, kas norāda, ka aizvien vairāk tiek runāts par pievienotās vērtības ģenēriskajām zālēm, kas var tapt tikai ciešā sadarbībā ar zinātniekiem, un to izstrāde ir laikietilpīgs process. Šādu ģenērisko zāļu pievienotā vērtība ir jaunas formas, kas domātas pacientu ērtībām. Piemēram, perorālās zāļu formas ar zināmu starptautisko nepatentēto nosaukumu, kas ir tabletes un/vai kapsulas ar prolongētu vai palēninātu iedarbību, lai uzlabotu esošo zināmo zāļu iedarbību, vai tablešu pārklājumi, kas ir īpaši efektīvi pacientiem, kuriem nepieciešama ātras darbības ārstēšana vai kuriem ir grūtības norīt iekšķīgi lietojamos medikamentus. Vēl pie inovācijām L. Litiņa min kombinētos medikamentus, kas ir divu un vairāku aktīvo vielu savienojums vienā tabletē/ kapsulā, kas padarītu medikamentu ērtāk lietojamu, daudzu dažādu tablešu vienlaicīgu lietošanu, aizstājot ar vienu tableti/ kapsulu. O. Pugovičs teic, ka patentbrīvās zāļu vielas tehnoloģijas izstrāde var aizņemt līdz pat četriem gadiem. Zinātniskās institūcijas visintensīvāk iesaistās šajā procesā pirmā gada laikā, nododot stafeti ražotāju pētniecības un attīstības nodaļām, kas savukārt nodrošina datus zāļu reģistrācijas ekspertiem. Līdz ar to akadēmiskā sektora pusē izmaksas svārstās no 100 līdz 300 tūkst. eiro.

Jāveido reģionālais forums

Tā kā inovācijas farmācijā nav iespējamas bez investīcijām pētniecībā un attīstībā un nozares un zinātnieku sadarbības, O. Pugovičs klāsta, kāds ir optimālais sadarbības modelis: «Akadēmiskās sabiedrības un farmācijas biznesa sadarbībā varam izšķirt trīs pamata veidus – kontraktpētījumi, tehnoloģiju pārneses procesi no akadēmiskās vides un komercsektoru un publiskās – privātās partnerības projekti ar abu pušu piedalīšanos. Kontraktpētniecībā, kurā komercsektors pasūta pētījumus akadēmiskajās pētniecības iestādēs, vienlīdz aktīvi piedalās gan lielie uzņēmumi, gan mazās un vidējās firmas. Sekmīgas sadarbības atslēga ir īstā partnera atrašana. Šajā jomā, protams, ir vieta daudziem uzlabojumiem, taču pamatā partneru meklējumi norisinās caur personīgiem kontaktiem un forumiem. Jāsaprot, ka partneru meklēšana notiek globāli, piemēram, pagājušajā gadā 32% no OSI kontraktpētījumu apjoma veidoja projekti ar ASV partneriem, bet 51% – ES valstīm, izņemot Latviju. Līdz ar to mūsu valstī varētu būt dzirdami gan viedokļi par ražotāju nepietiekamo zinātnisko kvalifikāciju, gan autoritatīvi apgalvojumi par OSI nevēlēšanos/nespēju veikt nepieciešamos pētījumus. Neapšaubāmi, pilnīgas atbilstības starp pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu nav. Tomēr man nešķiet, ka tā ir sistēmiska problēma, kas prasa, piemēram, valsts intervenci ar politikas veidošanas instrumentiem. Drīzāk esam sava veida evolūcijas procesā, un pamazām notiks pielāgošanās no abām pusēm.»

Savukārt, runājot par tehnoloģiju pārneses jomu, O. Pugovičs atzīst, ka Latvijā situācija strauji uzlabojas, kopš ir pieejams ES struktūrfondu atbalsts izgudrojumu komercializācijai. «Domāju, ka situācijas tālākai uzlabošanai būtu nepieciešams izveidot reģionālu forumu, kurā akadēmiskās vides pārstāvji varētu izplatīt informāciju par saviem izgudrojumiem, kam piemīt skaidri definēts komercializācijas potenciāls. Pašlaik Lietuvā notiekošais forums Life Science Baltics noteikti varētu attīstīties par šādu biržu, ja vien tā organizatori nesaskatīs cita veida prioritātes. Projekta Baltic Science Network ietvaros starptautiska ekspertu grupa nāca klajā ar tieši tādu secinājumu, ka nepieciešams reģionāls akadēmiskās sabiedrības un komercsektora tikšanās forums tehnoloģiju pārneses nolūkiem. Ekspertu ziņojums ir pieejams visu Baltijas valstu politikas veidotājiem, iespējams, ka tas sekmēs foruma izveidi,» stāsta OSI direktors.

Olainfarm, informējot par savu pieredzi sadarbībā ar zinātniekiem, atzīst, ka pamatā tā ir iesaiste primārās tehnoloģijas, preklīnikas un analītisko metožu izstrādē agrīnā zāļu izpētes stadijā, kurai seko jau nākamie etapi zāļu pētniecībā un izstrādē, kuri tiek veikti atbilstošas Labās ražošanas prakses standartiem aprīkotās laboratorijās jau pašā uzņēmumā vai meklējot palīdzību ārpus valsts. Gan OSI, gan Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte specializējas katrs savā jomā, sniedzot savas zināšanas un pakalpojumus farmācijas uzņēmumiem, dažreiz piedāvājot arī savas idejas un izgudrojumu patentus, tomēr L. Litiņa teic, ka šīm idejām ir tāls ceļš ejams līdz komercializācijai.

Vieta arī jaunuzņēmumiem

Inovāciju radīšanā nozīmīga loma ir arī jaunuzņēmumiem. O. Pugovičs stāsta – piemēram, Oksfordas Universitātes tehnoloģiju pārneses eksperti domā, ka aptuveni 10% no viņu pārraudzībā izveidotajiem jaunuzņēmumiem darbojas farmācijas jomā. Izraēlas kolēģi šo īpatsvaru vērtē ap 8%. Jaunu zāļu radīšana ir daudzu posmu process. Katram posmam var atrast pilnīgi precīzi definētu sākuma posmu un beigās sasniedzamos rezultātus, kā arī novērtēt projekta vērtību sākumā un beigās. Līdz ar to potenciālais investors lieliski redz laika nogriezni, izmaksas un var novērtēt potenciālo peļņu. Šādas pakāpeniskas attīstības piemērs ir OSI atklātais preparāts belinostats, kas tika izgudrots 2000. gadā, un līdz reģistrācijai ASV 2014. gadā tā īpašnieks nomainījās trīs reizes, katru nomaiņu pavadot viena pētniecības vai attīstības posma noslēgumam.

L. Litiņa teic, ka Olainfarm kā zāļu ražotājs uz jaunuzņēmumiem skatās kā uz jaunu ideju banku un sadarbību ar tiem vērtē kā ļoti nozīmīgu. Inovācijas veselības aprūpē ir tas virziens, kurā Olainfarm saskata potenciālu. «Proti, tie ir projekti, kuru rezultātā ir iespējams radīt produktus, medicīnas ierīces, kuru ceļš līdz pacientam (komercializācijai) ir nesalīdzināmi ātrāks un īsāks nekā medikamentiem,» uzsver L. Litiņa.