Izsniegto studiju kredītu apjoms gadu no gada rūk; studiju kredītu galvojumu piešķiršanā varētu iesaistīt Altum

Finansējums

Esošā studiju kredītu sistēma vairs nefunkcionē un kļūst par tādu kā arhaisku dinozauru, tāpēc jāmeklē veidi, kā šo sistēmu padarīt pieejamāku, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece. Pretstatā Latvijai citās valstīs šobrīd studiju kredīti ir viens no populārākajiem kreditēšanas veidiem privātpersonu segmentā, ASV un citviet diskutē, ka tos atmaksā pat 50 gados, un studiju kredītu apjoms ekonomikās nereti ir tik liels, ka sāk kļūt par sistēmisku izaicinājumu, norāda AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Latvijā savukārt tas ir viens no vismazāk attīstītajiem privātpersonu segmentiem, taču nepamatoti. Pēc viņa teiktā, aktivizējot studentu kreditēšanu, būtu iespējams nodrošināt lielākus ieguldījumus augstākajā izglītībā un gūt labākus panākumus. «Jo vairāk finanšu līdzekļu ieplūdīs augstākajā izglītībā, jo augstāk, cerams, celsies izglītības kvalitāte un augstskolas būs vairāk spiestas konkurēt savā starpā, lai piesaistītu maksātspējīgus studentus. Studiju kredīts tiek piedāvāts daudzus gadus, un esošā sistēma ir veidota, orientējoties uz zemas uzticamības sabiedrību – aizdevuma saņemšanai nepieciešams valsts galvojums, tiek piemērotas dažādas prasības, piesaistīti papildu galvotāji. Taču, ja uzticamies Latvijas jauniešiem, ka viņi mūsu valstī spēj atbildīgi aizņemties un studēt, tad gan kredītu pieejamība, gan vēlme aizņemties būtu lielāka,» uzskata eksperts. Viņš pauž nožēlu par esošo statistiku, kura liecina – jaunieši patēriņa kredītu tādiem mērķiem kā ballītēm, picām, telefoniem ir aizņēmušies vairāk nekā studijām, taču būtu jāveicina apziņa – ja aizņemas, tad labāk, lai to dara studijām, nevis citiem mērķiem.

Nemaz nepiesakās

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers piekrīt tam, ka šajā jomā ir nepieciešami uzlabojumi. Latvijas Studentu asociācijas veiktā studentu aptauja liecina, ka 49,8% studentu ir izskatījuši studiju, studējošā vai abus kredītu veidus kā iespējamo risinājumu, lai segtu ar studijām saistītās izmaksas. No šiem studentiem kredītam nav pieteikušies 40%, jo aizdevums vairs nebija nepieciešams, students nespēja atrast galvotāju vai viņu māca šaubas par iespēju apmaksāt kredītu. Savukārt tiem studentiem, kuri pieteicās kredītam, studiju kredīts tika atteikts 9,4% gadījumu, bet studējošā kredīts – 5,8% gadījumu. Kā biežākie atteikuma iemesli minēti: studentam nebija atbilstošs galvotājs, tas bija vecāks par 64 gadiem vai bija nenokārtotas parādsaistības. Studenti arī minējuši, ka aizdevuma izsniegšanas process ir tik ilgs, ka līdz saņemšanas brīdim tas vairs nav nepieciešams un līdzekļi rasti citur. Tāpat eksperti norāda, ka nav arī īsti skaidrs aizdevuma dzēšanas process, kur būtu skaidri jādefinē nosacījumi. «Sistēma ir neskaidra, jo tajā brīdī, kad persona aizņemas, ir jāsaprot, pie kādiem nosacījumiem viņš savu aizņēmumu atdos un kad tas tiks dzēsts, līdz ar to šajā jomā jābūt mijiedarbībai ar industrijām. Vēl viena no jomām, kur īpaši būtu jāvērš uzmanība, ir nosacījumi doktora studijām, tas varētu būt jaudīgs instruments, kā cilvēkus motivēt studēt doktorantūrā,» rosina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Spriež par portfeļgarantijām

Izglītības tirgus kopējais apjoms ir aptuveni 160 milj.eiro, no kuriem aptuveni 90 milj. eiro piešķir valsts, bet pārējais ir nauda, ko universitātes saņem citādā veidā. No kopējā apmēra aptuveni 30 milj. eiro ir mācību nauda, bet pārējā nauda tiek piesaistīta ar zinātniskajiem projektiem un citiem, stāsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens. «Reitingos šobrīd esam 900. un 1000. vietās, bet par šādu ieguldīto naudu tas arī ir loģiski,» viņš piebilst. Tāpat universitātes par maz ir informējušas par izglītības ekonomisko vērtību. A. Ašeradens izsaka cerību, ka drīzumā tiks noslēgts pētījums, kurā tiek vērtēts, cik ātrā laikā augstskolas beidzēji sāk darba gaitas, vai viņi strādā savā specialitātē un cik viņi saņem esošajā profesijā. Kā negatīvu piemēru viņš min pedagoģijas programmu, kuru beidz 500–600 studentu, taču profesijā aiziet strādāt aptuveni puse.

«Vai Latvija nākotnē varētu virzīties uz situāciju, kad, līdzīgi kā Somijā un Igaunijā, valsts apmaksā visas studijas? Domāju, ka ne, jo mums šobrīd primāri jāstabilizē universitāšu zināšanu kapacitāte,» viņš atzīst, piebilstot, ka tādējādi jādomā par mehānismiem studentu atbalstam, kas ietver studiju kredītu sistēmas modernizāciju.

Jaunais mehānisms nākotnē būtu viens no veidiem, kā uzlabot izglītības kvalitāti, taču nevis par katru cenu piesaistot studentus, bet padarot sistēmu par konkurētspējīgāku un ilgtermiņā dzīvotspējīgāku. Bankas var aizdot, cilvēki grib saņemt aizdevumu, bet jāizvērtē, kur ir problēma, kādēļ notiek bremzēšanās, atzīst eksperti. Nākotnē studiju kredītu galvojumu sistēmas uzlabošanā varētu tikt iesaistīts Altum. «Izskanējusi doma, ka Altum varētu pārņemt šo procesu, taču nevēlamies šajā segmentā konkurēt ar bankām, norāda AS Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Tāpat, veicot analīzi, institūcijas pārstāvji secinājuši, ka Altum piedāvājums nebūs pietiekami efektīvs šajā jomā, jo institūcija patlaban darbojas citā virzienā un stāv atstatus no tiešās privātpersonu kreditēšanas, tādēļ, ja tomēr izvēlētos kredītu izsniegšanā iesaistīties, tad šis pakalpojums izmaksātu dārgāk. Tomēr Altum savu artavu varētu dot galvojuma ziņā, piešķirot portfeļgarantijas. Tas varētu novērst daļu pastāvošo problēmu saistībā ar galvojumiem. Tam, protams, ir zināmas finansiālas sekas, bet tās nav tik lielas, salīdzinot ar esošā procesa bremzēšanos, norāda R. Bērziņš, kurš lēš, ka dažu gadu laikā portfeļgarantiju apjoms var sasniegt aptuveni trīs miljonus eiro.