Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds

Nodokļi

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Pazudis katrs piektais

Lursoft pētījums arī šis tendences rāda, jo pēdējos divos gados ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu skaits sarucis par 18,54%. Proti, 2017.gada sākumā ēdināšanu kā savu pamatdarbības nozari bija norādījuši 5636 uzņēmumi, bet šī gada sākumā – 4591. No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem ar sabiedriskās ēdināšanas sektoru saistīti 2,5% uzņēmumu, un tie nodarbina 5% no kopējā darbinieku skaita, kuri 2018.gadā strādāja Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Vienlaikus, neraugoties uz to, ka nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ik gadu palielinās, to rezultāts pēc nodokļu nomaksas nav tik iepriecinošs.

Apkopojot gada pārskatos norādītos datus, redzams, ka 2016.gadā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pie 501,29 milj.eiro apgrozījuma strādājuši ar 5,65 milj.eiro zaudējumiem, bet 2017.gadā, apgrozot 544 milj.eiro, finanšu gads noslēgts ar 5,24 milj.eiro zaudējumiem. Ņemot vērā, ka gada pārskatu iesniegšana vēl turpinās, var vien prognozēt nozares rādītājus aizvadītajā gadā, taču jau patlaban redzams, ka 2018.gadā kopējais apgrozījums būs turpinājis palielināties, savukārt peļņas rezultāts beidzot tomēr būs ar plusa zīmi.

Lieli parādnieki

Nozares uzņēmēji uzskata, ka problēmu iemesls ir augstais nodokļu slogs, kā dēļ daudzi no tiem, lai izdzīvotu, dažkārt izvēlas strādāt pelēkajā zonā vai arī vienkārši nemāk pareizi aprēķināt savus ienākumus un izdevumus. To, ka ar nodokļu nomaksas disciplīnu sabiedriskās ēdināšanas sektorā patiesi pastāv problēmas, vislabāk parāda dati par to, cik uzņēmumiem reģistrēti VID administrēto nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro. Lursoft pētījums rāda, ka pēdējo 6 mēnešu laikā nodokļu parāds bijis 47,3% nozares uzņēmumu, bet 40,5% parāds bijis reģistrēts vēl š.g. maija sākumā. Kopējais nozares nodokļu parāds š.g. 7.maijā veidojis 29,5 milj.eiro jeb 4,77% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāda.

Vidējā parāda summa vienam ēdināšanas nozares uzņēmum am maijā bijusi 3,12 tūkst. eiro. Starp visiem parādniekiem pētījums izceļ divus, un abu dalībnieki reģistrēti Krievijā. Viens no tiem ir SIA Stollons, kura nodokļa parāds maija sākumā bijis jau 4 milj.eiro, savukārt SIA Restograd valstij nodokļos palicis parādā 3,3 milj. eiro. Gan vienam, gan otram pagājušajā gadā VID apturējis saimniecisko darbību, bet šogad maijā arī pieņēmis lēmumu par abu uzņēmumu darbības izbeigšanu. Lursot pētījuma dati liecina, ka patlaban saimnieciskā darbība apturēta 8,5% no visiem nozares uzņēmumiem. Pusei no šiem uzņēmumiem ir nodokļu parādi.

Nodokļos 127,3 milj. eiro

Nozarē ir uzņēmumi, kuri ir apzinīgi nodokļu maksātāji un ir iekļauti arī VID Padziļinātās sadarbības programmā. Lursoft dati rāda, ka šobrīd programmā iekļauti 12 ēdināšanas uzņēmumi (programmā kopumā reģistrēti 4013 uzņēmumi), to vidū ir, piemēram, SIA Hartvik F, SIA Lido Domina, AS Lido, SIA Later Ltd u.c. Pētījuma sagatavošanas brīdī nevienam no programmā iekļautajiem 12 ēdināšanas uzņēmumiem nav bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Lursoft, balstoties uz VID sniegtajiem datiem, aprēķinājis, ka 2018.gadā nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 127,31 milj.eiro, kas veido 1,8% no visas nodokļu kopsummas, kuru uzņēmumi pērn samaksājuši valsts kopbudžetā. Gada laikā ēdināšanas nozarē reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 19,87%. Samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms gada laikā pieaudzis par 24%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms – par 3,94%.

Pēc samaksāto nodokļu apjoma nozare ierindojusies trīspadsmitajā vietā līdztekus telekomunikācijai un pārtikas produktu ražošanai, savukārt pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu – vien 55. vietā, bet pēc nodokļu maksājumiem uz vienu darbinieku – 63. vietā blakus tekstilizstrādājumu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozarēm. Rēķinot sabiedriskās ēdināšanas sektorā strādājošo uzņēmumu samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku, redzams, ka pagājušajā gadā pieaudzis uzņēmumu samaksāto valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu apmērs – 2016.gadā tie bijuši 1,51 tūkst.eiro, 2017.gadā – 1,55 tūkst. eiro, bet pērn – 1,78 tūkst.eiro uz vienu darbinieku. Tikmēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs minimāli, taču nedaudz sarucis, jo, kamēr nozares samaksātā IIN apmērs gada laikā palielinājies par 3,94%, nodarbināto skaits nozarē gada laikā audzis straujāk – par 7,91%. Iemesls samaksātā IIN samazinājumam uz vienu darbinieku meklējams arī nodokļu reformās, kas paredz diferencēta IIN piemērošanu.

Lursoft aprēķinājis, ka sabiedriskās ēdināšanas joma pēc IIN apjoma uz vienu darbinieku starp visām nozarēm pērn ierindojusies vien 79. vietā ar 0,79 tūkst. eiro lieliem IIN maksājumiem uz vienu darbinieku, bet pēc samaksāto VSAOI apjoma tā līdztekus sociālās aprūpes nozarei ierindojas 75. vietā.