Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro

Eksportspēja

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Japāna ir ne tikai tāls, bet arī specifisks tirgus. «Var sacīt, ka pērn beidzot uzņēmuma neto apgrozījumā sajutām Japānas pircēju devumu, jo attiecību izveidošana ar šīs valsts uzņēmējiem un arī Latvijā ražotās produkcijas sertifikācija prasīja pusotra, divus gadus,» atceras J. Lasmanis. Viņš norāda, ka Japāna ir specifiska ar klimatiskajiem apstākļiem – zemestrīcēm un taifūniem, to radītajām sekām, kas arī būtiski maina prasības eksportējamajai produkcijai. «Tie produkti, kuriem Eiropā bija labākie testu rezultāti, diemžēl Japānā «izkrita» jau testu pirmajā minūtē,» uz jautājumu par atšķirību starp Eiropas un Japānas sertifikāciju atbild J. Lasmanis. Šādi testa rezultāti likuši mainīt – pilnveidot uzņēmumā esošo tehnoloģiju, lai atbilstu prasībām un varētu izturēt visus attiecīgos pārbaudījumus. «Tagad esam sertificējuši arī uzņēmumā ražotos ugunsdrošos koka logus, un tādējādi vien palielināsies piegādes – eksporta apjomi uz Japānu,» piemetina J. Lasmanis. Tieši zemestrīču rezultātā ugunsgrēki ir bieža parādība, tāpēc arī ir prasības pēc ugunsdrošajiem logiem. «Nav ļoti liels, jo pārsvarā tie ir alumīnija logi,» uz jautājumu par to, cik liels ir koka logu tirgus Japānā, atbild uzņēmuma līdzīpašnieks. Viņš norāda, ka uzdevums ir saražot pasūtītos logus un tos iekraut konteinerā, savukārt pārējo – transportēšanu, muitas formalitātes un visu pārējo – jau kārto pats darījumu partneris Japānā.

Aizstāj skandināvus

«Vēsturiski Japānas uzņēmēji koka logu pasūtījumus izvietoja Skandināvijā, Ķīnā un Amerikā, jo koks uzlecošas saules zemē nav pieejams, un pagāja vairāki gadi, līdz šīs tālās valsts uzņēmēji piekrita pamēģināt izvietot eksperimentālu pasūtījumu SIA Arbo Windows ražotnē,» atceras J. Lasmanis.

Nākamais solis (neskaitot produkcijas sertifikāciju) bija pārliecināt pircējus no Japānas par uzņēmumā ražotās produkcijas kvalitāti, par SIA Arbo Windows kā partnera stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā un vienlaikus labākām, elastīgākām cenām salīdzinājumā ar ražotnēm Skandināvijā.

«Latvijā ražotie produkti ir dārgāki nekā analogi Ķīnā, taču tiem ir garāks ekspluatācijas mūžs, savukārt japāņi ļoti novērtē produktu ilgmūžību, kamēr tepat, Eiropā, ļoti cītīgi vērtē cenu, nevis to, cik ilgi produkts kalpos,» uz jautājumu, kā izdevās izkonkurēt ražotājus Ķīnā par piegādēm uz Japānu, atbild J. Lasmanis. Viņam patīk arī japāņu attieksme. «Japānā būvobjektā obligāti jāvelk čības, turklāt šīs valsts biznesa partneri runā par ilgtermiņa sadarbību, kas nozīmē 10–15 gadus, kas šajos platuma grādos ir ļoti ilgs laiks,» tā J. Lasmanis. Viņš pašlaik neplāno startēt kādu citu Āzijas valstu koka logu segmentā.

Dominē Zviedrija

Aptuveni 40% no SIA Arbo Windows saražotā pašlaik tiek realizēti Zviedrijā.

«Tas ir tradicionāli tuvs un labs tirgus, tāpēc arī loģiski, ka tajā tik daudz realizējam,» uz jautājumu par Zviedrijas tirgu, atbild J. Lasmanis. Savulaik, formējot uzņēmuma produkcijas pasūtījuma portfeli, būtiska uzmanība pievērsta standartizācijai, kas ļauj ražot vairāk un efektīvāk.

«Ražotne ir tik liela, cik tā ir, un, ja gribam saražot vairāk, labākais risinājums – standartizētas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošana,» skaidro J. Lasmanis. Daudzi standartizēti produkti, kas sevi ir pierādījuši Zviedrijā, ar nelielām niansēm tiek sekmīgi pārdoti arī Norvēģijā. «Piemēram, logu stikla paketē ir iestrādātas žalūzijas,» uz jautājumu par pievienoto vērtību logā atbild J. Lasmanis. Strādājot nišas produktu tirgū, nav iespējams sasniegt ļoti augstu darba efektivitāti. «Nē, ar saviem produktiem ārvalstu tirgū necenšamies iekļūt, jo katrā valstī ir savas tradīcijas un specifika, tāpēc efektīvāk ir ražot to, kas attiecīgajiem klientiem ir vajadzīgs,» uz jautājumu par produktu izstrādi atbild J. Lasmanis. Jaunu produktu izstrāde, it sevišķi, ja tas ir nišas produkts, ir salīdzinoši garš un dārgs process.

Lielbritānijas vilinājums

Vēl viens tirgus, kurā uzņēmējs redz lielu izaugsmes potenciālu, ir Lielbritānija. «Ventspilī ražotie logi un bīdāmās sistēmas ir arī Lielbritānijā, taču to apjoms nav ļoti liels, un mērķis ir būtiski palielināt šī lielā tirgus īpatsvaru uzņēmuma neto apgrozījumā,» izaicinājumu rāda J. Lasmanis. Sertifikācija ir veikta, ir iestrādes, bet tas ir tikai ceļa sākums, līdz tiktu sasniegts nospraustais mērķis. «Ir bijuši atsevišķi pasūtījumi, taču speciāli šim tirgum nestrādājam,» tā uz jautājumu par Arbo Windows produkcijas noietu Lietuvā un Igaunijā atbild uzņēmuma līdzīpašnieks.

Latvijas lieta

Lai arī uzņēmuma pasūtījumu portfelī Latvija pērn aizņēmusi teju piektdaļu, 2019. gadā šis īpatsvars sarūk. «Pērn izgatavojām logus Ventspils jaunajai koncertzālei, Jelgavas ģimnāzijai, viesnīcām, dažādām dzīvojamām un biroju ēkām Rīgā, tomēr šogad šāda veida pasūtījumu ir kļuvis mazāk, taču tas nebiedē, jo eksporta tirgus šo kritumu kompensēs ar uzviju,» stāsta J. Lasmanis.

Investē divus miljonus eiro

Tā kā ražotne strādā divās maiņās un tās noslodze ir tuvu maksimumam, uzņēmuma vadība gada sākumā risinājusi savdabīgu rēbusu – modernizēt un efektivizēt esošo ražotni vai tomēr veidot vēl vienu. «Izvēle bija par labu automatizācijai un darba efektivizācijai esošajā ražotnē, kam arī tika paredzēti divi milj. eiro modernāku, augstražīgāku CNC iekārtu iegādei,» tā J. Lasmanis. Viena no jaunajām iekārtām jau ir uzstādīta un tuvākajā laikā sāks strādāt. «Tās ir lielākās investīcijas uzņēmuma darbības laikā, jo līdz šim uzņēmumā kopumā ieguldīti aptuveni divi milj. eiro,» uzsver uzņēmuma līdzīpašnieks.

Iecerētās investīcijas būtībā par dažiem gadiem atbīda jautājumu par jaunas ražotnes nepieciešamību. «Tāds jautājums agrāk vai vēlāk būs, un tad jau arī vērtēsim visas iespējas,» uz jautājumu, kur varētu atrasties nākamā ražotne – Ventspilī, Rīgā vai kaut kur citur, atbild uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus tiks vērtētas ne tikai telpas, bet arī darbaspēka pieejamība. «Jaunas, mūsdienīgas iekārtas nozīmē citu līmeni, kas ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu,» neslēpj J. Lasmanis. Savukārt otrs virziens ir darba efektivitāte, un tāpēc tiek ieviesta Lean sistēma. «Darbinieku apmācība, kas ļauj radīt ne tikai vairāk, bet arī augstākas pievienotās vērtības produktu, turklāt ar ievērojami augstāku darba efektivitāti,» uz apmācību nozīmi norāda J. Lasmanis.

Logu un durvju ražošanai nepieciešamo – priedes līmētās koka brusiņas – iepērk no netālu strādājošā SIA LatIgMa, bet furnitūru – no Vācijas ražotājiem.