Lai gan kopumā maizes tirgū Baltijā un arī Latvijā turpinās neliela lejupslīde, pieaug pieprasījums pēc produktiem ar pievienoto vērtību

Tendences

Latvijā gada laikā maizes tirgus ir samazinājies par 3,2%, kas ir mazāk nekā Lietuvā (4,7%), bet nedaudz vairāk kā Igaunijā (2,5%), atsaucoties uz tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen datiem, stāsta Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors Klāvs Bērziņš. Galvenais iemesls esot iedzīvotāju skaita samazināšanās un ēšanas paradumu maiņa. «Pircēju izvēli ietekmē pasaules tendences un dzīvesstila izmaiņas – arvien vairāk esam gatavi maksāt par augstāku maizes kvalitāti un uzturvērtību jeb veselīgāku maizi. Šo tendenci apliecina arī maizes tirgus dinamika – lai arī tā apjoms samazinās, tirgus vērtība Latvijā palielinājusies par 0,5%,» viņš teic.

AS Hanzas maiznīca vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs norāda, ka tas, ka kopējais maizes tirgus apjoms vērtībā ir pieaudzis, bet arī pēc apjomiem turpina krist, nozīmē, ka pircēji maizi ēd mazāk, bet izvēlas «vērtīgāku» jeb ar pievienoto vērtību. Visstraujāk augošās kategorijas ir tostermaizes, rudzu formas maizes, porcijmaizes, kā arī burgeru maizītes.

«Paātrinoties dzīves ritmam, cilvēki aizvien mazāk laika patērē maltīšu gatavošanai un meklē citas alternatīvas (veselīgas un ne tik veselīgas), kā rezultātā arī pieprasījums pēc klasiskās maizes, mūsuprāt, sarūk. Arī samazinoties iedzīvotāju skaitam, lielajiem ražotājiem paredzam maizes pieprasījuma samazinājumu,» norāda Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece.

Arvien jauni formāti

K. Bērziņš uzskata, ka Latvijas maizes tirgū turpinās kvalitatīvas izmaiņas, tradicionālie maizes segmenti samazinās, savukārt segmenti ar pievienoto vērību kļūst arvien pieprasītāki. Vislielākais pieaugums – par 30% – pērn bija porciju maizēm. U. Mihņevičs norāda, ka, lai arī strauju kāpumu piedzīvo porcijmaižu kategorija, tā vēl joprojām ir nišas prece, un ražotājiem ir jāskaidro šī formāta priekšrocības. «Vislielāko kritumu joprojām piedzīvo saldskābmaize, kā arī kviešu sēklu maize, ko var izskaidrot ar to, ka pircēji pārslēdzas uz tostermaižu kategoriju, kas arī piedāvā kviešu bāzes produktus ar dažādām piedevām, piemēram, pilngraudu miltiem, auzām, ieraugu utt.,» tā U. Mihņevičs.

K. Bērziņš teic, ka sekmīgi strādāt arvien sarūkošajā tirgū esot iespējams, piedāvājot pircējiem jaunus formātus, garšas, sastāvus un inovatīvus risinājumus, kas atbalsta veselīguma tendenci. Viņš uzskata, ka maize ir un vienmēr būs mūsu ēdienkartē, bet tirgus tendenču un dzīves ritma izmaiņu ietekmē mainās arī ēšanas paradumi. «Nākotnē noteikti attīstīsies maizes daudzveidība un piedāvājums,» apgalvo K. Bērziņš.

Aug bio

«Pēdējā gada laikā pamanām, ka maizes patērēšanas paradumi mainās vēl būtiskāk, – patērētāji vairāk izvēlas pilngraudu produktus, kā arī produktus ar lielāku ne klasisko (kviešu, rudzu) miltu saturu maizē. Redzam nelielu, taču tieši bio produktu pieprasījuma pieaugumu,» saka I. Pētersone. Patērētāji seko līdzi šķiedrvielu saturam produktos. Liela loma esot arī pārtikas alerģijām un plašāk pieejamai informācijai par uztura ietekmi uz cilvēka labsajūtu. «Šobrīd redzam arī tendenci «ēst veselīgi bez izpratnes», kas ir sekošana līdzi reklāmas saukļiem,» viņa atklāj. K. Bērziņš piebilst, ka patērētāji arvien lielāku uzmanību pievērš sāls un cukura daudzumam maizē.

Atgūst labo slavu

K. Bērziņš stāsta, ka mūsdienu sabiedrībā popularitāti gūst zema ogļhidrātu satura diētas, kā arī tendence izvairīties no glutēna. «Visticamāk, tāpēc sviestmaizes guvušas sliktu slavu, taču – nepelnīti! Sviestmaize satur pilnu veselīga uztura piramīdu: no graudaugiem maizē līdzpat dārzeņiem, olbaltumvielām, kā arī veselīgajiem taukiem. Galvenā sviestmaizes sastāvdaļa ir maize – sviestmaižu uzturvērtība arī lielā mērā ir atkarīga no tās izvēles. Maize kā viens no graudu produktiem kopā ar dārzeņiem un augļiem veido pārtikas piramīdas pamatu,» viņš uzsver.

AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude teic, ka laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, esot beigušies. «Pēdējā pusotra gada laikā maize ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes,» viņš spriež.

3,7 šķēles dienā

«Gandarījums par tradicionālo rudzu maizes kukuļu apjomu palielināšanos apliecinot rupjmaizes nozīmīgumu iedzīvotāju uzturā,» saka U. Mihņevičs. Hanzas maiznīcas decembrī veiktajā maizes pētījumā 36% aptaujāto atzina, ka rudzu maizi ēd katru dienu vai četras līdz piecas reizes nedēļā. Vidējais atzīmētais apēsto šķēļu skaits dienā ir 3,7 šķēles. Šis pētījums parādīja, ka 79% iedzīvotāju ir svarīgs maizes veselīgums. Kā nozīmīgākie veselīguma kritēriji maizē ir šķiedrvielu, pilngraudu un sēklu daudzums. Lai gan cena joprojām ir svarīgs kritērijs, galvenokārt tas ir svarīgs, izvēloties baltmaizi. Savukārt rudzu maizei svarīgs ir veselīgums, tradicionāla garša, dabīgums un «ražots Latvijā».

Aktīvi mazie

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī maizes jomā ienāk mājražotāji un mazie ražotāji. M. Daude piekrīt, ka to ir daudz, jo īpaši reģionos. «Tas ir labi, jo ir vajadzīgs kaut kas savādāks. Mēs viņus neuzskatām kā konkurentus, bet gan kā ideju ģeneratorus, kas pilnveido tirgu, ievieš jaunus produktus, ko lielražotāji nevar izdarīt,» viņš norāda. I. Pētersone stāsta, ka pieprasījums pēc ZeMaize ražotās maizes ir stabils. Uzņēmuma mērķa klienti ir cilvēki, kuri seko līdzi savam uzturam, – ne tikai lasa produkta marķējumu, bet arī izprot tā ietekmi uz veselību, pašsajūtu, izprot maizes ēšanas paradumus un veido tos tā, lai uzlabotu pašsajūtu un sniegtu nepieciešamo enerģiju. «Mūsu klienti izprot, ka produktam ar zemu cenu nav iespējams izcils sastāvs. Ēdot kvalitatīvu, bioloģisku maizi, gaļu, pienu vai citus produktus, patiesībā mēs ilgtermiņā tikai ietaupām, jo apēdam daudz mazāk, mazāk kaitējam savai veselībai un arī paaugstinām savas dzīves kvalitāti. Lēts un kvalitatīvs produkts eksistē tikai reklāmas saukļos, kam bieži noticam,» tā viņa.