Latvijā mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness vēl ir diezgan jauns un ne tik populārs kā ārzemēs, kur daudziem mīluļiem ir sava auklīte

Pieskatīšanas bizness

Kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja stāsta, ka 2006. gadā nodibināja pirmo individuālo mājdzīvnieku pieskatīšanas un suņu pastaigu pakalpojumu Baltijas valstīs. Viņa aizdomājās par to, kur cilvēki atstāj savus suņus, kad dodas komandējumos vai daudz strādā. Tolaik Latvijā bija pieejamas tikai suņu viesnīcas. K. Leja ievietoja sludinājumu, ka pieskata mājdzīvniekus individuāli un ved pastaigās suņus, un pakāpeniski radās pieprasījums. Šajā laikā viņa novērojusi, ka konkurence Rīgā ir pieaugusi, ir parādījušies arī citi pakalpojumu sniedzēji un cilvēki, kam tas ir hobijs. «Tas ir labi, jo konkurence dod sparu nestāvēt uz vietas, attīstīties. Konkurenti palīdz popularizēt pakalpojumu, līdz ar to pieprasījums aug visiem,» viņa norāda.

Mājdzīvnieku pieskatīšanas platformas Whisker.lv izveidotāja Laura Audere teic, ka daudzi lūdz savus mīluļus pieskatīt draugiem, radiem, paziņām, bet vienmēr ir kāda reize, kad jālūdz palīdzība kādam no malas. Whisker ir atšķirīga sistēma nekā citiem šīs nozares uzņēmumiem, ļaujot klientiem pašiem platformā atrast palīgus pēc to atrašanās vietas un cenas, kā arī tieši sazināties. «Līdz biznesam vēl drusku jāpagaida, bet, ja neskatās vienā virzienā, bet nedaudz plašāk, šai nozarei ir gana liels potenciāls,» viņa spriež. L. Audere stāsta, ka 30 minūšu pastaigas maksā no četriem līdz sešiem eiro, stunda – seši līdz astoņi eiro, bet diennakts pieskatīšana maksā no 10 līdz 15 eiro.

Petservice.lv pakalpojuma cena ir atkarīga no atrašanās vietas un nepieciešamā pieskatīšanas ilguma. Tā ir, sākot no sešiem eiro par vienu reizi. IK Dod man ķepu! pakalpojumu cenas ir atkarīgas no klienta atrašanās vietas un pastaigas ilguma. Parasti cilvēki vēlas 30, 40 minūšu vai stundas pastaigu. Cenas ir, sākot no pieciem līdz septiņiem eiro par vienu reizi.

Ar nākotnes potenciālu

Dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojuma Petservice.lv vadītāja Elīna Sīga teic, ka pakalpojums kļūst populārāks un cilvēki tā sniedzējiem sāk uzticēties vairāk. Tas, vai šāda veida pakalpojuma sniegšana var būt pastāvīgs darbs, E. Sīgas skatījumā, ir atkarīgs no katra paša uzņēmības. Taču jāņem vērā mājdzīvnieku un iedzīvotāju skaits pilsētās – cik to ir, tik arī ir.

K. Leja uzskata, ka dzīvnieku pastaigu un pieskatīšanas pakalpojumiem ir nākotne. Taču viņa ir skeptiski noskaņota par to, ka tas tuvākajā laikā varētu kļūt tikpat populārs kā citās valstīs. Ierobežojošie faktori ir finanses un domāšanas veids. «Daudzi cilvēki vispirms dod priekšroku draugiem, paziņām, radiniekiem, nevis profesionāļiem. Viņi baidās uzticēt savu mīluli un mājas atslēgas svešam cilvēkam. Savukārt ārzemēs cilvēki neapgrūtina savus tuviniekus, bet uzreiz vēršas pie profesionāļiem. Taču jāatzīst arī pozitīva tendence – pašā sākumā klienti bija tikai ārzemnieki un krievi, bet pēdējos gados pakalpojumus aktīvāk sāk izmantot arī latvieši,» novērojusi K. Leja. Dod man ķepu! komandā šobrīd strādā seši cilvēki, no kuriem pieciem dzīvnieku pieskatīšana ir pamatdarbs. Tomēr viņa uzskata, ka tuvākajos gados Latvijā šis nebūs bizness, ar kuru var kļūt turīgs. Viņas skatījumā, tas ir dzīvesveids, hobijs. Šajā darbā nevar strādāt bez mīlestības pret suņiem. L. Audere spriež, ka šis Latvijā var būt bizness, bet jāpaiet kādam laikam, lai sasniegtu rezultātu. Viņas skatījumā, mājdzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumi ir salīdzinoši populāri, jo daudziem ir četrkājainie mīluļi.

Ārzemēs izplatītāki

«Ārzemēs šādi pakalpojumi ir izplatīti, tur tie radās krietni senāk nekā Latvijā. Daudzās valstīs suņu pastaigu pakalpojumi ir populāri, piemēram, Zviedrijā, Anglijā, Amerikā,» saka K. Leja. Ārzemēs daudzi uzņēmumi specializējas atsevišķos pieskatīšanas pakalpojumu veidos, piemēram, tikai pastaigām, ir viesnīcas vai dienas «dārziņi». Ceļojot viņa ir redzējusi, ka citur ved pastaigās 10 un 15 suņus kopā. Latvijā viņa vedusi pastaigās divus trīs suņus un domā, ka pašreizējos apstākļos vienlaikus strādāt ar daudziem suņiem nav reāli, jo pieprasījums nav tik liels un pie mums suņi nav tik sociāli un draudzīgi. «Būtu bīstami vest kopā pat divus dažādus suņus. Ja viņi savā starpā nedraudzējas, var sakauties. Taču jāatzīst, ka šajā ziņā situācija ir uzlabojusies. Kad sāku nodarboties ar suņu pieskatīšanu, daudzi bija ļoti nesociāli, neaudzināti, agresīvi. Pēdējos gados suņi kļuvuši draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem,» novērojusi K. Leja. Viņa spriež, ka tas saistīts ar to, ka mainījusies arī cilvēku attieksme pret saviem suņiem. Mūsdienās suns ir nevis dusmīgs sargs pie ķēdes, bet gan ģimenes loceklis, «bērns», mīlulis. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

«Jo attīstītāka valsts, jo vairāk cilvēki izmanto šādus pakalpojumus. ASV šis pakalpojums ir ļoti attīstīts. Nekur tālu nav jāmeklē – arī tepat netālu Zviedrijā ir noteikts, ka suns nedrīkst palikt mājās viens ilgāk par četrām stundām. Līdz ar to šāds pakalpojums tur ir populārs,» saka E. Sīga. Arī L. Audere teic, ka ārzemēs teju katram, kurš daudz strādā vai ceļo, ir aukle, kas pieskata un ved pastaigās mīluli. Pat bankās pie maksājumiem jau esot automātiski iestatījumi «dzīvnieku pakalpojumi», kur uzreiz var pārskaitīt naudu par veiktajiem pakalpojumiem.

Sarežģīts pakalpojums

«Daudziem no malas šķiet, ka šis darbs ir viegls un patīkams. Realitātē tas nav tas pats, kas pastaiga vienatnē vai ar savu suni. Par klientu es atbildu ne tikai ar savu sirdsapziņu, bet arī juridiski, jo slēdzam līgumu. Ir dažādi riska faktori – suns var uzkāpt uz stikla un savainot ķepu, var saplīst pavada, tam var uzbrukt cits agresīvs suns, jāskatās, lai viņš pastaigas laikā neapēd kādu neēdamu priekšmetu. Jābūt fiziski spēcīgam, jo ir suņi, kuri ļoti rauj pavadu pastaigas laikā. Pastāv arī sakošanas risks – gan man, gan maniem kolēģiem ir gadījies, ka suns iekož,» atzīst K. Leja. Lai pēc iespējas izvairītos no šādām situācijām, ir jāpārzina šķirnes, jo ir tādas, kuru pārstāvji ir potenciāli bīstamāki, labi jāzina suņu psiholoģija, ķermeņa valoda, jābūt pamatzināšanām suņa anatomijā un veselības jautājumos, jo jāseko līdzi suņa vispārējam veselības stāvoklim un nepieciešamības gadījumā ir jāgriežas pie veterinārārsta – suņi slimo biežāk nekā cilvēki. K. Leja teic, ka pakalpojumi ir apdrošināti un, ja viņas vainas dēļ kaut kas notiek ar suni, klients saņem naudas kompensāciju no viņas vai apdrošināšanas kompānijas. Arī E. Sīga akcentē, ka līgumā ir iekļauta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kā rezultātā uz pieskatīšanas laiku saimnieks var neuztraukties par savu nekustamo īpašumu un mājdzīvnieku, jo viss ir apdrošināts.